Aģitācijas likumu grozīs no jauna

Jau šodien Saeimas plenārsēdē deputātiem varētu būt jābalso par jauna likumprojekta atvēršanu saistībā ar grozījumiem priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Lai gan pirms divām nedēļām likumu vienreiz jau atvēra, tā tālākā virzība praktiski nav iespējama, jo priekšlikumu, kas bija tā pamatā, par 30 dienu klusuma periodu, aizliedzot politiskās reklāmas raidorganizācijās, vairākums parlamentāriešu neatbalsta.

Noraidot to, tiktu noraidīts arī likumprojekts kopumā un otrajā un trešajā lasījumā to vairs nebūtu pamata izskatīt. Tomēr ir vairāki priekšlikumi, kurus sagatavojis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un kuriem vajadzētu piešķirt likuma spēku vēl līdz gaidāmajām vēlēšanām. Tāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma sagatavot alternatīvu likumprojektu, iesniedzot citu priekšlikumu grozījumiem.

Tas paredz, ka deputātu kandidāti divus mēnešus līdz vēlēšanām nedrīkstēs vadīt raidījumus, gatavot intervijas un reportāžas radio un televīzijās. Šobrīd šāds aizliegums attiecas tikai uz sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Latvijas Radio un Latvijas Televīziju.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Oskars Spurdziņš komisijas sēdē vakar uzsvēra, ka šis nebūt nav svarīgākais no līdz šim apzinātajiem priekšlikumiem par iespējamajiem grozījumiem, taču virzīšanai uz pirmo lasījumu bija jāizvēlas tāds, par kuru ir pēc iespējas mazāk domstarpību, lai to nenoraidītu jau pirmajā lasījumā. Un tad – uz otro un trešo lasījumu – jau varētu iesniegt pārējos grozījumus. Tiesa, diskusijas vakardienas komisijas sēdē parādīja, ka arī šāda taktika negarantē raitu likumprojekta izskatīšanu, un arī par šo priekšlikumu deputāti debatēja gandrīz stundu. Ja netiks noteikti rāmji un deputāti iesniegs ļoti daudz priekšlikumu, tad līdz vēlēšanu perioda sākumam, kas ir jūnijā, grozījumus nemaz nepaspēs izskatīt un likumu pieņemt, prognozēja Māris Kučinskis (TP). Kā komisijas pārstāvis parasti viņš ir ziņotājs par šiem likumiem, taču šoreiz viņš no šā pienākuma atteicās, norādot, ka nevar uzņemties atbildību par likumprojekta virzību, kur nevar garantēt tā laikus pieņemšanu. Turpmāk par šiem grozījumiem Saeimā ziņotāja būs Jaunā laika deputāte Sarmīte Ķikuste.

Plānots, ka pēc likumprojekta atbalstīšanas pirmajā lasījumā tajā tiks iekļauti KNAB priekšlikumi, kas paredz atrunāt slēptās reklāmas aizliegumu, noteikt ierobežojumus preses izdevumiem, kuriem vairāk nekā 50% daļu pieder pašvaldībai vai tos finansē no pašvaldību budžeta. Tāpat KNAB piedāvā regulēt arī aģitāciju internetā tāpat kā preses izdevumiem un raidorganizācijām, liekot ziņot KNAB par līgumiem aģitācijas izvietošanai. Jāpiebilst, ka arī KNAB pašlaik piedāvātie ieteikumi likuma grozījumiem paredz klusuma periodu bez reklāmām. Taču atšķirībā no Vienotības priekšlikuma par 30 dienu klusumu biroja speciālisti piedāvā to trīs dienas līdz vēlēšanām, turklāt reklāmu aizliedzot ne tikai raidorganizācijās, bet arī preses izdevumos un internetā. Trīs dienas pirms vēlēšanām arī iecerēts aizliegt iekļaut raidorganizāciju raidījumos un internetā sabiedriskās domas aptaujas rezultātus par partiju un deputātu kandidātu popularitāti.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais