Lai gan pienācis aprīlis, Finanšu ministrija joprojām nav devusi atbildi, vai akceptēs Veselības ministrijas prasīto naudas pārdali, lai varētu samaksāt slimnīcām 4,3 miljonus latu par janvārī veikto darbu.
Veselības ministra pienākumu izpildītāja Linda Mūrniece (JL), kuras pārstāvētās partijas biedrs ir arī finanšu ministrs Einars Repše, atzīst, ka, lai samaksātu par janvāri, apropriācija gan būtu jāveic, jo "tas jau ir noticis un nav atgriežams atpakaļ". Taču, lai turpmākajos mēnešos neatkārtotos scenārijs, ka Veselības ministrijai katru reizi jāprasa papildu nauda, esot jādomā par būtisku finansēšanas sistēmas pārveidi.
Tiesa, kamēr Finanšu ministrija analizē apropriācijas pieteikumu, bet Veselības ministrijā domā par finansēšanas stratēģijas maiņu, ārstniecības iestādēm kļūst arvien grūtāk nodrošināt valsts garantēto neatliekamo palīdzību. Tā kā par veikto darbu pilnā apjomā nav samaksāts, grūtības ir norēķināties arī ar medikamentu un citu medicīnas preču piegādātājiem. Turklāt situācija nav kļuvusi labāka arī februārī un martā; pacientu skaits aizvien ir lielāks, nekā ļautu ārstēt valsts atvēlētās kvotas.
Veselības ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Juris Bundulis gan atzīst, ka turpmākajos mēnešos tik daudz papildu naudas kā janvārī, visticamāk, vairs nevajadzēs prasīt. "Mums ir vienošanās ar Pasaules banku, ka tad, ja mēs izpildām visus noteikumus, trūcīgajiem un cilvēkiem ar zemiem ienākumiem [no sociālā spilvena līdzekļiem] apmaksās ne tikai pacientu iemaksas, bet arī pamata ārstēšanu," viņš skaidroja. Turklāt to varēšot darīt jau par februārī sniegtajiem pakalpojumiem. Tas nozīmē – no valsts maka nepieciešamā summa samazināsies, jo līdz šim, lai gan trūcīgo personu pacientu iemaksas sedza no sociālā spilvena līdzekļiem, par pašu ārstēšanu tik un tā bija jāmaksā valstij. Veselības nozarei no Pasaules bankas līdzekļiem gadā atvēlēti 24 miljoni latu, tātad papildus pieejami aptuveni divi miljoni latu mēnesī.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka finansējuma avots minēto 4,3 miljonu deficīta segšanai varētu būt ministrijas padotības iestāžu, piemēram, Zāļu valsts aģentūras pagājušā gada ieņēmumi, kas iegūti par šo iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Ja apropriāciju apstiprinās Finanšu ministrija, tā vēl būs jāapstiprina Saeimai.