Veselība

6:15
Līdz šim mediķiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 seku novēršanu piemaksas valdība piešķīra, gluži kā skopojoties – divdesmit līdz piecdesmit procentu apmērā. Turklāt dažos gadījumos tās izmaksāja ar kavēšanos un tikai tad, kad bija skrupulozi pārbaudītas visas slimnīcu sniegtās atskaites.
 
28.nov
Slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits strauji aug un jau ir sasniedzis sākotnēji noteikto kritisko robežo – 500 pacienti stacionārā, kā arī arvien vairāk slimnīcu ziņo, ka nevar uzņemt akūtos pacientus, jo saslimuši arī mediķi un nav, kas sniedz medicīnisko palīdzību. Tomēr pagaidām Veselības ministrija neplāno noteikt ierobežojumus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā visā valstī un paļaujas uz pašu slimnīcu rīcības plāniem – kā organizēt slimnīcas darbu, ja Covid-19 pacientu skaits pārsniedz tieši šiem slimniekiem atvēlēto gultu skaitu.
 
26.nov
Saeima nolēmusi ietaupītos budžeta līdzekļus novirzīt veselības aprūpei. Lai arī šo lēmumu var novērtēt pozitīvi, divarpus miljoni eiro ir kā piliens jūrā, jo veselības aprūpes vajadzības, it īpaši kompensējamo zāļu budžets ir naudas badā.
 
26.nov
Covid-19 straujā izplatība uzlikusi milzīgu slogu visai Latvijas veselības aprūpes sistēmai, tostarp reģionālajām slimnīcām, kuras cenšas ārstēt pacientus līdzvērtīgi Rīgas universitāšu klīniskajām slimnīcām. Par aktuālo situāciju saruna (24.11.2020.) ar Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāju Juri Lāci.
 
26.nov
Kad Elēna Rituma pirms trim gadiem uzzināja diagnozi – trīskārši negatīvs krūts vēzis, viņa domāja, ka dzīvot atlikuši vien daži mēneši. Elēna, kas pēc izglītības ir profesionāla mūziķe ‒ alta vijolniece, vēl nekad savā mūžā nebija lūgusi slimības lapu. Slimības dēļ sirdsdarbs – muzicēšana – bija jāpārtrauc, un vijole nepacietīgi gaida, līdz Elēna varēs to paņemt rokās un atskaņot.
 
26.nov
Koronavīrusa izraisītā ārkārtas situācija ietekmē arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju, liecina jaunākie “Kantar” veiktā Covid-19 barometra pētījuma dati. Vasarā Covid-19 ietekmi izjuta trešdaļa iedzīvotāju, bet pašlaik tā uzskata jau puse Latvijas iedzīvotāju
 
26.nov
Latvijas ekspertu vidū ir vienots uzstādījums, ka ir ļoti svarīgi turpināt gan valsts imunizācijas kalendārā paredzēto, gan citu rekomendēto vakcināciju bērniem un pieaugušajiem un nekādā gadījumā neatlikt to Covid-19 situācijas dēļ, uzsver Bērnu slimnīcas infektoloģe Dace Zavadska. Lai uzlabotu sabiedrības izpratni un veicinātu vakcinācijas pakalpojumu pieejamību visai ģimenei, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā darbu sāks Ģimenes vakcinācijas centrs.
 
23.nov
Brīdī, kad būs pieejamas Covid-19 vakcīnas, Latvijā vakcinācija notiks pakāpeniski, vispirms vakcinējot medicīnas darbiniekus. Kopumā valsts apmaksātu vakcīnu Veselības ministrija plāno nodrošināt 800 000 cilvēku.
 
21.nov
Ikviens no mums kaut reizi ir domājis par to, kāda ir patiesā cukura ietekme uz mūsu ķermeni. Gan sabiedrībā, gan ekspertu vidū ir raisījušās dažādas diskusijas par to, vai cukurs būtu jāiekļauj uzturā vai tomēr jāsaka stingrs "Nē!".
 
16.nov
Tas bija sagaidāms, ka asajās diskusijās par nodokļu reformu pazudīs jautājums par valsts veselības apdrošināšanu. Lai arī Veselības ministrija jau pērn izstrādāja vairāku likumu grozījumus, mēģinot sakārtot valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tikai tagad valdība ir pieņēmusi lēmumu visu atstāt pa vecam. Veselības ministrijā šo pieeju sauc par solidāru attiecībā pret visiem iedzīvotājiem, kā arī par “Latvijas nodokļu maksātāju diskriminācijas novēršanu”, jāprecizē, ka tieši nodokļu maksātāji jau vairākus gadus ar sociālo iemaksu starpniecību maksā arī par veselības apdrošināšanu un turpinās to darīt. Savukārt tie, kuri līdz šim to nedarīja, varēs nedarīt arī turpmāk.
 
12.nov
Veselības ministrija nākamā gada budžetā C hepatīta pacientu ārstēšanai plānojusi atvēlēt vismaz tikpat daudz finansējuma, cik pagājušajā un šajā gadā. Pērn ārstēšanai tika atvēlēti 9,2 miljoni eiro, šogad piešķirts līdzīgs finansējums, bet pašlaik izlietoti 6,6 miljoni eiro. Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane Neatkarīgajai uzsvēra, ka, samazinoties zāļu cenai, ārstēšanas pieejamība varētu vēl vairāk uzlaboties.
 
11.nov
Pacienti līdzmaksājumos par valsts kompensējamām zālēm ik mēnesi ietaupa vairāk nekā vienu miljonu eiro. Savukārt valsts, ņemot vērā, ka pacienti saņem vai iegādājas lētākas zāles, ik mēnesi ietaupa 120 000 eiro.
 
9.nov
Valdība nolēmusi piešķirt piemaksas mediķiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 seku novēršanu oktobrī. Piemaksas līdzīgi kā pavasarī paredzētas 20 līdz 50 procentu apmērā.
 
8.nov
Sāls patēriņš ikdienas uzturā Latvijas iedzīvotājiem arvien bijis sāpīgs jautājums, teju kā mēģinājums apšaubīt nacionālo identitāti, norādot, ka Latvijā cilvēki pārāk daudz uzturā lieto sāli. Un tas, savukārt, ir saistīts ar visā valstī paaugstinātiem asinsspiediena un aptaukošanās rādītājiem.
 
4.nov
Strauji palielinoties Covid-19 pacientu skaitam slimnīcās, medicīnas iestādes jau sākušas un turpinās ierobežot gan ambulatoro, gan plānveida stacionāru darbu. Neierobežojot veselības aprūpes pakalpojumus tiem iedzīvotājiem, kuri var mediķu palīdzību var gaidīt, slimnīcas nespētu vairs sniegt neatliekamo palīdzību Covid-19 un citiem pacientiem akūtā situācijā. Veselības nozarē Covid-19 izgaismojis vienu no būtiskajām problēmām – un tas ir nevis tehnoloģiju, bet mediķu roku trūkums, lai palīdzētu visiem sasirgušajiem. Tas nozīmē, ka mediķi jākoncentrē pirmajās rindās cīņā pret Covid-19.
 
30.okt
Pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktores Lienes Cipules atklātā vēstījuma par Latvijas slimnīcu spēju uzņemt visus pacientus akūtā situācijā, ieskaitot pacientus ar Covid-19, Veselības ministrijas paspārnē esošā Valsts operatīvā medicīniskā komisija uzdevusi visām slimnīcām būt gatavām nodrošināt pacientu uzņemšanu.
 
29.okt
Ārkārtas situāciju ieviest atturoties, valdība lēmusi par stingrākiem ierobežojumiem publiskiem un privātiem pasākumiem, mācībām skolās un augstskolās. Valdība izskatījusi arī turpmāko attīstības scenāriju, ja Covid-19 izplatības risks Latvijā pieaugtu, un noteikusi četrus Covid-19 riska līmeņus.
 
28.okt
Tā vietā, lai izpildītu savu kontroldarbu augstākajā līmenī veselības nozares nākamā gada budžeta izstrādē un sakārtošanā, Veselības ministrija aicināja mediķus padalīties ar pacientiem, bet pacientus prasīt no mediķiem, politiķiem un galu galā – iziet ielās un protestēt. “Tā pretnostatīt pacientus un mediķus ir neētiski, un mēs tam kategoriski nepiekrītam,” sarunā ar Neatkarīgo saka Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatore un Reto slimību alianses vadītāja Baiba Ziemele.
 
27.okt
Tuberkulozes kontrole Covid-19 pandēmijas dēļ ir apdraudēta, tāpēc var sagaidīt, ka šī un nākamā gada laikā par 25 līdz 30 procentiem samazināsies jaunatklāto tuberkulozes saslimšanas gadījumu skaits un par 13 procentiem pieaugs mirstība ar tuberkulozi, uzsver Tuberkulozes apkarošanas biedrības valdes priekšsēdētājs Rišards Zaļeskis, pamatojoties uz Pasaules veselības organizācijas datiem.
 
26.okt
Pieaugot Covid-19 saslimstībai Latvijā, būtiski palielinājies slimnīcās ievietoto pacientu skaits. Slimnīcās ar vidēji smagu un smagu slimības gaitu ārstējas vairāk nekā simts pacientu. Lai arī Veselības ministrija norāda, ka slimnīcu spēja uzņemt un ārstēt visus Covid-19 pacientus, kuriem tas nepieciešams, ir pietiekamā līmenī, Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs uzsver, ka mediķi ir pārslogoti un uz izsīkuma robežas.
 
25.okt
Valdība slēgtajā daļā izskatījusi visu Latvijas sabiedrību interesējošu jautājumu – Covid-19 vakcīnu iepirkumu. Ņemot vērā nepietiekamos gripas vakcīnas krājumus pašlaik Latvijā, pieaug bažas, vai gadījumā, ja Eiropā kāda vai vairākas Covid-19 kandidātvakcīnas izturēs visas pārbaudes un tiks reģistrētas, Latvijas iedzīvotāji to varēs saņemt pietiekamā daudzumā vai vispār saņemt.
 
24.okt
Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – pulkstenis tiek grozīts divas reizes gadā. Latvijā pāreja no vasaras laika uz ziemas laiku notiks šonakt plkst. 4.00, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ, bet pāreja uz vasaras laiku ‒ 2021. gada 28. martā