Pēdējo 12 mēnešu laikā aptuveni 10% Latvijas iedzīvotāju ir devuši kukuli kādā ārstniecības iestādē, bet 4% ir maksājuši izglītības iestādei, lai panāktu sev vēlamo, liecina starptautiskās organizācijas “Transparency International” ziņojums - “Global Corruption Barometer - EU 2021” .
Pacientu biedrību un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī veselības nozares eksperti rosina pilnveidot medikamentu kompensāciju, vairākās slimību grupās paaugstinot kompensācijas līmeni līdz simt procentiem, kā arī noteikt griestus pacientu līdzmaksājumiem par zālēm.
Vairākās aptiekās Latvijā ir nopērkami Covid-19 antivielu testi. To iegādei nav nepieciešama ārsta recepte. Covid-19 antivielu ekspresdiagnostikas testu cena aptiekās svārstās aptuveni no 11 līdz 21 eiro.
Turpinot samazināties kopējai saslimstībai ar Covid-19, tostarp pacientu skaitam, kam nepieciešama slimības ārstēšana slimnīcā, no pirmdienas Covid-19 pacientu ārstēšana tiks koncentrēta klīniskajās universitātes un lielajās reģionālajās slimnīcās.
Sekojot līdzi informācijai par reģistrētajiem Covid-19 saslimšanas gadījumiem, Latvijas darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis prognozē, ka otrdien šis rādītājs varētu noslīdēt jau zem 200 gadījumiem.
Saslimstības ar Covid-19 divu nedēļu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ceturtdien ir sarucis līdz 291,4 gadījumiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Tas ir zemākais rādītājs kopš pagājušā gada 24.novembra, kad šis rādītājs bija 282,5. Zviedrijā un Lietuvā šis rādītājs šobrīd ir augstāks nekā Latvijā.
Lai gan sākot ar šodienu vakcīnu pret Covid-19 būtu jāvar saņemt ikvienam, kas to vēlas, šorīt to izdarīt varēja tikai prioritārajās grupās reģistrētie iedzīvotāji. Daudzi cilvēki, kuri šorīt vietnē manavakcina.lv centās pieteikties vakcinēšanai konkrētā vietā un laikā, to nevarēja izdarīt.
Sākot ar nākamo pirmdienu pie vakcīnas varēs tikt visi, kas vēlas, šodien vienojās Ministru Kabinets. Tas ir par nedēļu agrāk, nekā to piedāvāja veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Ministru Kabinets atbalstīja Veselības ministrijas lūgumu piešķirt tai 54,6 miljonus eiro, lai segtu atbildīgo institūciju ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu. Piemaksu saņems arī farmaceiti.
Veselības ministrijas apkopotā informācija liecina, ka Kurzemē ir visaugstākais izlietoto vakcīnu pret Covid-19 īpatsvars – 14,5%, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu šajā reģionā. Latgalē izlietoto vakcīnu īpatsvars ir divas reizes mazāks – tikai 6,6 procenti.
Līdz šīs nedēļas sākumam Latvijā ir bijuši 183 gadījumi, kad Covid-19 konstatēts cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši abas potes, valdības sēdē vakar sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
Lai gan pirmais vakcinēties gribētājs rindu pie vakcinācijas centra šodien ieņēma jau pulksten 6.55 , dienas vidū interese par “dzīvo rindu” apsīka. “Šodien centru kapacitāte un jauda bija lielāka nekā prioritāro grupu iedzīvotāju interese vakcinēties,” ierakstā Twitter dalījies Vakcinācijas projekta birojs. Kopumā lielajos vakcinācijas centros šodien vakcinēti 1034 iedzīvotāji.
Lai gan Vakcinācijas projekta birojs vairākkārtīgi ir uzsvēris, ka vakcinējamajam nav iespējams izvēlēties, ar kāda ražotāja vakcīnu saņemt poti pret Covid-19, veselības ministrs Daniels Pavļuts vakar valdības sēdē atklāja, kādos gadījumos tomēr iespējams izvēlēties sev tīkamāko vakcīnu.
Premjers Krišjānis Kariņš jau tagad mudina Veselības ministriju sākt domāt, kā organizēt revakcināciju, lai iegūto imunitāti pret Covid-19 nodrošinātu arī nākotnē, pēc Sadarbības sanāksmes sacīja K. Kariņš.
Pirmos pret Covid-19 Latvijā sāka vakcinēt mediķus un medicīnas iestādēs strādājošos. Tā kā daļa no medicīnas personāla nevēlējās vakcinēties, viņiem regulāri tiek veikti Covid-19 testi, lai pasargātu pacientus no iespējamās inficēšanās. Finanšu ministrs Jānis Reirs valdības sēdē pauda uzskatu, ka gadījumos, kad mediķim ir bijusi iespēja vakcinēties, bet viņš to nav izmantojis, Covid-19 tests viņam būtu jāveic par savu naudu.
Paralēli kārtībai, kāda šobrīd tiek īstenota iedzīvotāju vakcinēšanai pret Covid-19, proti, iepriekšējs pieraksts, Valsts prezidents Egils Levits rosina izveidot arī dzīvo rindu, lai paātrinātu vakcinēšanās gaitu.
Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljonā šobrīd notiek iekārtošanas darbi, lai tas 1. aprīlī būtu gatavs vakcinācijai pret Covid-19. Vakcinācija Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljonā sāksies 3. aprīlī.
Vakcinācijas avīze pie lasītājiem nonāks nedaudz vēlāk nekā sākotnēji plānots. Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāju Arno Jundzi šī ziņa, visticamāk, neapbēdinās, jo viņš šo laikrakstu nealkst ieraudzīt savā pastkastītē.
Turpinot vakcināciju pret Covid-19, šonedēļ ar Veselības ministrijas rīkojumu tiks atvērta nākošā prioritārā grupa - iedzīvotāji ar hroniskajām saslimšanām. Pie hroniskajām saslimšanām iekļauta arī aptaukošanās. Taču cik apaļam ir jābūt, lai poti saņemtu jau drīzumā?
Laikam kļūstot nedaudz siltākām, ir atsācies kļavu sulu laiks. Aukstā nedēļas nogale, visticamāk, sulu tecēšanu ir piebremzējusi, bet nākošnedēļ, kad sinoptiķi sola īsti pavasarīgu laiku, sulas tecēs aumaļām.
Premjers Krišjānis Kariņš, kurš pirmo poti pret Covid-19 saņēma 11. februārī, valdības sēdē centās noskaidrot, kāpēc viņam uz otro poti jāierodas pēc deviņām nedēļām, nevis, piemēram, pēc 12 nedēļām kā to rekomendē speciālisti, lai izveidotos augstākā noturība. Šis jautājums premjeram un daudziem citiem, kuri tiek potēti ar “AstraZeneca”, rada neskaidrības un bažas.
Tā kā Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis strādā arī slimnīcā, viņš kā ārstniecības persona jau ir vakcinēts. Un tieši vakcinēšanos viņš uzskata par svarīgāko ieroci cīņā ar Covid-19, jo viņš šaubās, vai kādreiz tiks izgudrotas zāles, kas izārstē no šīs slimības, to viņš atklāj intervijā žurnālam “Deviņvīri”.