Veselība

Tūkstoš jaunu Covid-19 pacientu dienā, katram pacientam ir vairākas kontaktpersonas, kuras ir jāinformē un jāapzvana, lai izstāstītu, kādi drošības pasākumi jāievēro. Slimību profilakses un kontroles centrs ar saviem resursiem to vairs izdarīt nespēj, tāpēc valdība pieņēmusi lēmumu par aptuveni 400 000 eiro sameklēt kādu organizāciju un nopirkt šo pakalpojumu. Covid-19 inficēto skaits sāka palielināties ne jau vakar, kad Ministru kabinets izskatīja šo jautājumu, bet vairākus mēnešus iepriekš, tāpēc aktuāls ir jautājums, kāpēc šāds risinājums nāk tikai tagad?

Veselības ministrija tomēr nolēmusi pagaidām neierobežot ambulatoros veselības pakalpojumus, tomēr poliklīnikām un veselības centriem būs jāievēro vēl stingrāki epidemioloģiskās drošības pasākumi nekā līdz šim, lai mazinātu risku inficēties mediķiem vai inficēt ar Covid-19 pacientus.

Pirmdien desmit Latvijas slimnīcās uzsākta vakcinācija pret Covid-19. Pirmie vakcīnas saņēma veselības aprūpes darbinieki, kuri ārstē pacientus ar Covid-19, un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki.

Valsts asinsdonoru centrs saņēmis ražotāja “BioNTech-Pfizer” vakcīnas “Comirnaty” pirmo daļu ‒ 9750 vakcīnas devas. Šodien pirmās vakcīnas sāk saņemt slimnīcu ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki.

Pēcsvētku laikā viens no portālos visvairāk lasītajiem stāstiņiem bija veltīts “bīstamajiem faktiem par mandarīniem”.

"Lai vakcīna būtu spēcīgāka, ir jāpievieno pastiprinātāji, kuru iedarbība uz organismu ir nepatīkama vai kaitīga. Tāpēc, ja gribam sasniegt augstāku efektivitāti, ir jālieto augstākas tehnoloģijas. Ilgtermiņā par to ietekmi ir zināms mazāk," teic Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš .Taujājām viņam, vai viņš potēsies pret Covid-19?

Sociālās aprūpes centrus nav izdevies pasargāt no Covid-19. Pašlaik vismaz 13 valsts sociālās aprūpes centros ir atklāti inficēšanās gadījumi ar Covid-19 un saslimuši 435 šo centru iemītnieki, bet deviņi cilvēki miruši.

Lai gan Ministru kabineta sēde, kurā ministri apsprieda Latvijas Covid-19 vakcinācijas plānu, nebija publiska, Veselības ministrija publiskojusi ne tikai datus par potenciālo Covid-19 vakcīnu iepirkumu, bet arī to, cik kura ražotāja vakcīna maksā.

“Inficējas, slimo un mirst arī ārsti, māsas un citi veselības aprūpē strādājošie, taču viņiem nav citas izvēles kā vien palīdzēt citiem ‒ viņu darbu nav iespējams veikt attālināti,” Latvijas ārstu, jauno ārstu un medmāsu vārdā sabiedrību uzrunā bērnu ķirurgs un veselības aprūpes vadības ārsts, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs profesors Dzintars Mozgis.

Valdība nolēmusi piešķirt slimnīcām 8,19 miljonus eiro papildu gultu izveidei Covid-19 pacientu ārstēšanai. Tāpat slimnīcu rīcībā būs vēl 125 miljoni eiro Eiropas finansējuma tieši infrastruktūras attīstībai.

Sešās Latvijas slimnīcās jau ir traucēta pacientu uzņemšana, un faktiski jebkurš nākamais pacients var palikt bez vietas slimnīcā, šādu skaudru ainu iezīmē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule. Viņa uzsver, ka krīzes situāciju veselības aprūpē dienests jau prognozēja.

Satraukumu radījusi ziņa, ka Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā vairāk nekā divdesmit pacientiem, kā arī centrā strādājošajiem mediķiem un atbalsta personālam atklāts Covid-19.

Valsts kompensējamo zāļu sarakstu Latvijā pusgada laikā papildinājuši trīs jaunākās paaudzes medikamenti vēža ārstēšanai, tomēr joprojām valsts apmaksāto inovatīvo medikamentu skaits onkoloģijā būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.

Trešā daļa cilvēku ar invaliditāti uzskata, ka pēdējo piecu gadu laikā viņu dzīves kvalitāte ir pasliktinājusies, turklāt 15 procenti aptaujāto norādījuši, ka situācija pasliktinājusies būtiski. Lai arī daļa personu ar invaliditāti ir atzinušas, ka veselības aprūpe un tās pieejamība ir uzlabojusies, tomēr ievērojams skaits cilvēku norāda arī uz situācijas pasliktināšanos, kā arī vēl vairāk – 25 procenti aptaujāto uzskata, ka būtiski pasliktinājusies medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība.

Covid-19 vakcīnas izmaksas Latvijai varētu sasniegt 27 miljonus eiro, liecina Veselības ministrijas aplēses. Šī summa ietver ne tikai zāļu cenu, bet arī vakcīnu piegādi, loģistiku un vakcinēšanas procesa izmaksas.

Pēc epidemiologu prognozēm, slimnīcās slodze Covid-19 pacientu dēļ turpinās pieaugt, jo aptuveni desmit līdz piecpadsmit procentiem Covid-19 pacientu ir nepieciešama ārstēšana slimnīcā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sākusi izskatīt Veselības ministrijas sagatavotos un valdības apstiprinātos Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumus. To mērķis vēl par gadu attālināt valsts obligātās veselības apdrošināšanas likumīgo stāšanos spēkā. Turklāt sliktas ziņas saņems cilvēki ar otrās grupas invaliditāti, jo ar šo likumprojektu plānots arī attālināt šiem pacientiem dotās cerības uz atvieglojumiem veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā.

Līdz šim mediķiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 seku novēršanu piemaksas valdība piešķīra, gluži kā skopojoties – divdesmit līdz piecdesmit procentu apmērā. Turklāt dažos gadījumos tās izmaksāja ar kavēšanos un tikai tad, kad bija skrupulozi pārbaudītas visas slimnīcu sniegtās atskaites.

Slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits strauji aug un jau ir sasniedzis sākotnēji noteikto kritisko robežo – 500 pacienti stacionārā, kā arī arvien vairāk slimnīcu ziņo, ka nevar uzņemt akūtos pacientus, jo saslimuši arī mediķi un nav, kas sniedz medicīnisko palīdzību. Tomēr pagaidām Veselības ministrija neplāno noteikt ierobežojumus veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā visā valstī un paļaujas uz pašu slimnīcu rīcības plāniem – kā organizēt slimnīcas darbu, ja Covid-19 pacientu skaits pārsniedz tieši šiem slimniekiem atvēlēto gultu skaitu.

Saeima nolēmusi ietaupītos budžeta līdzekļus novirzīt veselības aprūpei. Lai arī šo lēmumu var novērtēt pozitīvi, divarpus miljoni eiro ir kā piliens jūrā, jo veselības aprūpes vajadzības, it īpaši kompensējamo zāļu budžets ir naudas badā.

Covid-19 straujā izplatība uzlikusi milzīgu slogu visai Latvijas veselības aprūpes sistēmai, tostarp reģionālajām slimnīcām, kuras cenšas ārstēt pacientus līdzvērtīgi Rīgas universitāšu klīniskajām slimnīcām. Par aktuālo situāciju saruna (24.11.2020.) ar Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāju Juri Lāci.

Kad Elēna Rituma pirms trim gadiem uzzināja diagnozi – trīskārši negatīvs krūts vēzis, viņa domāja, ka dzīvot atlikuši vien daži mēneši. Elēna, kas pēc izglītības ir profesionāla mūziķe ‒ alta vijolniece, vēl nekad savā mūžā nebija lūgusi slimības lapu. Slimības dēļ sirdsdarbs – muzicēšana – bija jāpārtrauc, un vijole nepacietīgi gaida, līdz Elēna varēs to paņemt rokās un atskaņot.