Feika ziņas par mandarīnu kaitīgumu nāk no Krievijas

Pēcsvētku laikā viens no portālos visvairāk lasītajiem stāstiņiem bija veltīts “bīstamajiem faktiem par mandarīniem”.

Ir interneta vietnes (tostarp ‒ Atklāj bīstamu faktu par mandarīniem), kuras nekritiski pārpublicēja Krievijas portālā “lenta.ru” publiskoto “zinātņu doktores” Olgas Grigorjanas atziņu, ka pārmērīga mandarīnu lietošana var būt bīstama vairākām cilvēku grupām, tostarp cilvēkiem ar palielinātu svaru un bērniem. Patiešām 10. decembrī Krievijas portālā “lenta.ru” tika publicēta informācija ar atsauci uz Krievijas federālā pārtikas un biotehnoloģiju izpētes centra darbinieci Olgu Grigorjanu. Olga Grigorjana gan nav zinātņu doktore, bet tikai Krievijas zinātņu doktores grāda kandidāte. Rakstā ir atsauce uz kādu Krievijas federālo projektu. Rakstā zinātņu doktora grāda kandidāte pauda viedokli, ka cilvēkiem ar lieko svaru vajadzētu vispār atteikties vai stingri ierobežot mandarīnu lietošanu, to pamatojot ar augsto cukuru daudzumu šajā auglī.

Ja patiešām augļi ar augstu cukuru saturu vispār nebūtu ieteicami cilvēkiem ar lieko svaru un bērniem, tad būtu normāli, loģiski un saprotami uzrunāt attiecīgās riska grupas, aicinot tos vispār atteikties no augļiem ar augstu cukuru saturu vai būtiski samazināt savā ikdienas patēriņā pilnīgi visus augļus ar augstu cukuru saturu. Īpaši tāpēc, ka mandarīni nav vienīgais auglis ar augstu cukuru saturu.

Atbilstoši Latvijā lietotajām pārtikas sastāva tabulām (Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks “Uztura mācība (Septītais pārstrādātais un papildinātais uzdevums)”. Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2018 - 306.‒397. lpp.) kopējais cukuru daudzums mandarīnu ēdamajā daļā uz 100 gramiem produkta ir 10,1 grams. Tas ir aptuveni tikpat daudz cik saldajos, cukuru saturošajos populārākajos dzērienos, abas populārākās kolas ieskaitot. Vienā glāzē kolas vai limonādes ir tikpat daudz cukura cik 200 gramos nomizotu mandarīnu. Vērtējot cukura daudzumu augļu un ogu ēdamajā daļā, mandarīni nav nekas īpašs. Lielāks cukuru daudzums nekā mandarīnos ir ābolos (10,3 g uz 100 gramiem ēdamās daļas), ananasos (12,3 g), melonēs (12,4 g ), mango (12,5 g), saldajos ķiršos (13,2 g), daudz lielāks cukuru daudzums nekā mandarīnos ir vīnogu (14,8 g), granātābolu (16,1 g), hurmas (16 g), banānu (17, 3 g) ēdamajā daļā. Protams - cukuri ir dažādi. Augļos ir gan saharoze - parastais cukurus, kuru rūpnieciski iegūst no cukurniedrēm vai cukurbietēm, kā arī glikoze un fruktoze. Pat ja vērtējam tikai saharozi, tās saturs uz 100 gramiem augļa ēdamās daļas melonēs ir 9,5 g, banānos ‒ 10,3 g, un tas ir krietni vairāk nekā mandarīnos (7,1 g).

Protams, ir augļi, kuros cukuru ir mazāk nekā mandarīnos. 100 gramos apelsīnu ēdamās daļas cukuru ir 8,3 g, arbūzos 8,3 g, bet kivi 9,1 g.

Vērtējot augļu, ogu, dzērienu utt. ķīmisko sastāvu, apgalvot, ka cilvēkiem ar lieko svaru un bērniem būtu jāizvairās tieši no mandarīniem, ir pilnīgi aplami. Tieši tāpat, kā tas ir ar jebkuru ēdienu, jautājums ir par daudzumu un cilvēku individuālajām īpatnībām, kuras nav attiecināmas uz pilnīgi visiem.

Kāpēc ar Krievijas federālo projektu saistītie pētnieki ir metušies atmaskot tieši mandarīnus, nevis, piemēram, ābolus, par to var izteikt tikai minējumus. Mandarīni PSRS laikā bija viens no retajiem, pieejamajiem eksotiskajiem augļiem. Toreiz vietējo mandarīnu galvenā audzēšanas vieta bija Gruzijas subtropiskā daļa. Tas bija vienīgais vietējais auglis, kurš svaigs bija pieejams (tiesa, visai ierobežoti) ziemas vidū, jo Gruzijas dārzos mandarīni nogatavojas decembrī un janvārī. PSRS laikā mandarīni kļuva par ļoti populāru kārumu visos gadumijas svētkos, un tā tas bijušajās PSRS valstīs (arī Latvijā) vēl ir palicis līdz pat šai dienai. Savukārt mūsdienu Krievijas sastāvā vairs neietilpst ievērojamas subtropisko reģionu platības. PSRS dienvidu republikas jau 30 gadus ir neatkarīgas valstis. Praktiski visi citrusaugļi Krievijai ir jāimportē. 2019. gadā Krievija importēja citrusaugļus par 1,3 miljardiem ASV dolāru (trademap.org dati). Trešo daļu (423 miljoni dolāru) no Krievijas citrusaugļu importa veido tieši mandarīni. Savukārt 38% no visiem 2019. gadā Krievijā ievestajiem mandarīniem piegādāja Turcija. Ja kopš 2014. gada pirms tam importētos piena produktus Krievija jau ir daļēji aizvietojusi ar vietējo produkciju, tad importa citrusaugļus aizvietot ar Krievijas citrusaugļiem nav iespējams. Taču samazinot citrusaugļu patēriņu, var mēģināt palielināt Krievijai raksturīgu - vietējo augļu audzēšanu un patēriņu. Tāpēc mandarīnu patēriņa samazināšana par labu Krievijā audzētajiem augļiem un ogām ir svarīgs elements Krievijas importu aizvietošanas stratēģijā.

Var gadīties, ka viena vai otra sensācija par noteikta produkta kaitīgumu ir tikai daļa no ideoloģiskas kampaņas, lai īstenotu importa ierobežošanu, un tam nav nekāda sakara ar patieso produktu kaitīgumu vai nekaitīgumu. Ideoloģiskas kampaņas, izceļot noteiktu produktu kaitīgumu, savulaik tika vērstas pret Moldovas vīniem, Gruzijas minerālūdeņiem utt., izskatās, ka šogad ir kārta mandarīniem.

Cukuru daudzums uz 100 g augļu un ogu ēdamo daļu,g