"Lai vakcīna būtu spēcīgāka, ir jāpievieno pastiprinātāji, kuru iedarbība uz organismu ir nepatīkama vai kaitīga. Tāpēc, ja gribam sasniegt augstāku efektivitāti, ir jālieto augstākas tehnoloģijas. Ilgtermiņā par to ietekmi ir zināms mazāk," teic Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš .Taujājām viņam, vai viņš potēsies pret Covid-19?
Es noteikti vakcinēšos, ja vakcīna būs tāda, kādu gribu. Problēma ir, ka vecāka gada gājuma cilvēkiem un tiem, kuriem ir vairākas hroniskas saslimšanas, Covid-19 izraisa samērā augstu mirstību. Šobrīd īsti efektīvu zāļu pret Covid-19 nav, un vakcinācija ir veids, kā pasargāt savus mīļos vecākus, vecvecākus no saslimšanām. Pamatproblēma: šobrīd šīs vakcīnas nav pieejamas.
Tad, kad tās būs pieejamas, tam, kurš vakcinējas, nāksies izvēlēties starp astoņu dažādu principu vakcīnām, kas šobrīd atrodas izstrādes fāzē. Kura no tām nonāks pie katra patērētāja? Protams, mums būs pieejamas tikai tās vakcīnas, ko nopirks valsts. Nav arī saprotams, pēc kādiem principiem valsts izvēlēsies vakcīnas.
Šobrīd jau tiek slēgti līgumi. Nākamais jautājums: vai ražotājs spēs saražot pietiekamā apjomā, lai piegādātu tik, cik attiecīgā valsts vēlas? Tāpēc Eiropas Savienība un Latvija slēdz līgumus ar vairākām kompānijām. Tā ir jocīga situācija, bet ko tu darīsi... Ja nesamaksā naudu avansā, tad nevar rēķināties ar to, ka šīs vakcīnas vispār varēs nopirkt. Iespējams, ka kaut kur zaudēsim naudu, bet kaut kur iegūsim iespēju ātrāk saņemt vakcīnas. Valdībai šajā gadījumā ir jāpieņem politiski lēmumi. Būtu jau labi, ka lēmumu pieņemšanā valdība konsultētos ar Latvijas Zinātņu akadēmiju.
Vakcīnas, kas šobrīd ir tuvu reģistrācijai, ir samērā efektīvas - 90‒95 procenti. Tas nozīmē, ka antivielas, kas spēj neitralizēt šos vīrusus, izstrādājas pietiekami lielā apjomā, un organisma sistēma ir pietiekami spēcīga, lai tās saražotu. Tas nozīmē, ka ir cerības. Bet nezinām, cik ilgi šīs vakcīnas darbosies, cik ilgi imūnsistēma saglabās atmiņā, kāds izskatās šis SARS-CoV-2. Vakcīnas uzdevums ir iepazīstināt mūsu imūnsistēmu ar to, kā izskatās ienaidnieks, respektīvi, Covid-19 izraisītājs, lai to spētu iznīcināt.
Kādēļ cilvēki ar aizdomām vērtē vakcīnas?
Pretinieki ir tāpēc, ka ne vienmēr vakcīnas darbojas tā, kā ražotāji sola. Esmu arī personīgi par to pārliecinājies, kad vakcinējos pret atsevišķām infekcijām. Vakcinācijas rezultātā antivielas citreiz ir bijušas nulle un tās nav veidojušās. Kāpēc tā? Vai tāpēc, ka ražotājs tās nav uzražojis kvalitatīvi, vai transportēšanas un glabāšanas procesā netiek ievērota vajadzīgā temperatūra. Dažas vakcīnas jāuzglabā mīnus 75 grādos un jātransportē pie šādas temperatūras. To ir visai grūti nodrošināt. Cilvēki, kas vakcinējoties tik un tā saslimst, kļūst aizdomīgi pret vakcīnu lietošanas pamatotību.
Ir vēl viena lieta, kas ir būtiska, vakcinējoties pret daudzām infekcijām. Piemēram, gripa. Ir visai grūti uzminēt, kāds gripas celms šogad būs dominējošais, pret kuru obligāti vajadzētu potēties. Pērn bija 28 dažādi gripas paveidi. Kāda bija pote pret to, lielākā daļa parasto iedzīvotāju nezina. Ja viņi potējas un tik un tā saslimst, nākamreiz viņus ar koku neaizdzīs potēties.
Kad notika operācija «Tuksneša vētra», cilvēkus vakcinēja pret dažādām infekcijām. Daļai no viņiem bija tālejošas sekas. Daudzas vakcīnas neierosina pietiekami imūnu atbildi. Lai vakcīna būtu spēcīgāka, ir jāpievieno pastiprinātāji, kuru iedarbība uz organismu ir nepatīkama vai kaitīga. Tāpēc, ja gribam sasniegt augstāku efektivitāti, ir jālieto augstākas tehnoloģijas. Ilgtermiņā par to ietekmi ir zināms mazāk.
Viena no vakcīnām ir veidota pēc principa, kāds nekad agrāk nav lietots. Par tradicionālām vakcīnām mēs kaut ko zinām. Tradicionāli tas nozīmētu ievadīt novājinātu vīrusu. Jautājums, cik novājinātu? Vai pārāk novājinātu, ka neizraisa nekādu imunitāti? Tās problēmas nevaram paredzēt. Protams, ir arī blaknes. Jebkura imunizācija izraisa kaut nelielu simptomu parādīšanos, jo organisms arī uz novājināto vīrusu reaģē tāpat kā pret nenovājināto vīrusu, kas ir viegla saslimšana. Ko nozīmē viegla saslimšana Covid-19 gadījumā? Kaulu sāpes, sāpes muskuļos. Var būt elpošanas problēmas. Katra organisma reakcija uz to var būt pilnīgi atšķirīga.
Ir vēl kāda lieta. Mēs neesam saskārušies pirmo reizi ar kovida vīrusiem. Ir veseli septiņi, kas cirkulē. Četri no tiem nav tik bīstami kā tie trīs, pie kuriem pieder Covid-19 vīruss. Mūsu imūnsistēma šādus koronavīrusus atpazīst. Daļai cilvēku atpazīst tik ļoti labi, ka var nogalināt arī Covid-19 izraisītāju. Tāpēc ir neizpratne: kāds, kurš vakcinējas, saslimst, bet cits, kurš nav vakcinējies, neslimo. Tas, kurš neslimo, saka: «Kāpēc tad vajadzēja vakcinēties? Redz, es neko nedarīju, un man viss ir kārtībā.»
Kliedē mītus par čipošanu
Ņemiet vērā, ka cilvēkiem, kuriem ir saslimšanas ar kādu hronisku kaiti, saslimstot ar Covid-19, sekas var būt letālas. Trakākais ir stāsti par to, ka ar vakcīnām čipos cilvēkus, tad viņi būs sanumurēti un saskaitīti. Tas ir pilnīgs idiotisms. Pieņemsim, ka zem ādas ievadītu čipu, kurš raidītu mūsu atrašanās vietu. Jebkuram raidītājam ir vajadzīga enerģija. Cik ilgi tāda baterija darbosies? Bez enerģijas un strāvas avota nekas nedarbosies. Cilvēki dzird un iedvesmojas, domājot, ka varēs atrast, ko vainot. Bet iespējams, kovidvīrusu modifikāciju ir bijis vairāk, nekā mums zināms, un pret tiem ir radušās antivielas. Mēs zinām tikai par tiem, par kuriem esam interesējušies. Veselīgs dzīvesveids, nedzeršana, nepīpēšana, normāls svars, izvairīšanās no pārlieka pārguruma, pārslodzes, narkotiku nelietošana ‒ viss, ko dara normāli cilvēki, kuri grib saglabāt savu veselību, palīdz arī Covid-19 gadījumā. Veselie slimo vieglāk. Fiziskās aktivitātes, svaigs gaiss, pozitīvas emocijas strādās labāk nekā vakcinācija. Daudziem norit saslimšana bez simptomiem. Mēs nezinām, cik ir šo gadījumu. Kad Ziemeļitālijā bija krīze, tika testēti trīs tūkstoši iedzīvotāju. Izrādījās, ka uz vienu cilvēku ar simptomiem ir Covid-19 pozitīvi desmit gadījumi, kas norit bez simptomiem. Ja rēķinām tā, tad īstenībā nezinām, cik plaši šī infekcija izplatījusies. Lielākai daļai tā nav kaitējusi. Bet tiem, kuriem ir simptomi, tā mēdz būt nāvējoša, tāpēc pret to ir jācīnās.
Mikrobu pasaules cīņas
Balstoties uz pēdējiem pētījumiem, novērots, ka atkārtotas infekcijas ir tāpēc, ka vīruss spēj paslēpties eksosomā. Tā ir kā tauku lodīte, kurās paslēpjas vīruss. Tā kā vīruss ir nomaskēts ar pašu šūnas apvalku daļiņām, nosacīti ‒ tauku lodītēm, tad imūnsistēma to neatpazīst. Vīruss cirkulē latentā stāvoklī. Piemēram, ja apsaldējies, tad vīrusi, baktērijas no latentās formas pēkšņi pamostas. Jūs domājat, ka cilvēks atkārtoti inficējas? Nē. Vīruss atkārtoti atmodās! Cilvēks atkārtoti nesaslima, nē. Viņš jau nebija vesels.
Pēc četriem pieciem mēnešiem būs skaidrāka bilde par atkārtoto inficēšanos. Ja cilvēks ir ar vāju imunitāti, viņš neizveseļojas, jo organisms pietiekošā veidā neizstrādā antivielas, kas neitralizē aktīvo vīrusu lielāko daļu. Tātad antivielas veidojas jebkuram, kurš atveseļojas. To, cik liels ir nepieciešamais daudzums, bez izmērīšanas nevaram pateikt. Atbildes nebūs tik drīz. Var paiet gadi. Vīruss mainās. Arī organisma reakcija mainās. Mēs parasti aizmirstam, ka cilvēka organismā ir simtiem un tūkstošiem vīrusu latentā formā. Tie nespēj vairoties, tāpēc ka to kontrolē organisms. Mūsu zarnās, piemēram, ir divi kilogrami baktēriju. Tajā mikrobu un vīrusu pasaulē notiek tādas pašas cīņas kā uz zemeslodes par dzīves telpu, par iespēju vairoties, par teritoriju, ēdamo. Ja vienus iznīcinām, tad teritoriju mēģina ieņemt kāds cits. Bet vēl kāds cīnās pretī.
