Valsts asinsdonoru centrs saņēmis ražotāja “BioNTech-Pfizer” vakcīnas “Comirnaty” pirmo daļu ‒ 9750 vakcīnas devas. Šodien pirmās vakcīnas sāk saņemt slimnīcu ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki.
Pirmās Latvijā piegādātas vakcīnas nogādātas Valsts asinsdonoru centrā, kurā ir trīs jaunas dziļās saldēšanas iekārtas, kuras nodrošina ražotāja noteiktās vakcīnas uzglabāšanas prasības.
Lai vakcīna “Comirnaty” saglabātu efektivitāti, tā jāglabā ļoti zemā temperatūrā mīnus 75 °C. Kad vakcīnas nonākušas vakcinācijas kabinetos, līdz piecām dienām jeb to plānotajam izlietošanas laikam tās var uzglabāt temperatūrā 2‒8 °C. Lai garantētu piegādes drošību, no rūpnīcas līdz pat galamērķim piegādes transportu pavadīja ražotāju eskorts, bet Latvijas teritorijā par papildu drošību rūpējās arī Valsts policija.
Pirmajā piegādē Latvija saņēmusi 9750 vakcīnu devas, kuras tiks nodrošinātas kopumā 4875 veselības aprūpes darbiniekiem, jo viena cilvēka vakcinēšanai nepieciešamas divas devas. Nākamās vakcīnu piegādes plānotas pēc nedēļas - ap 4. vai 5. janvāri, kad Latvija saņems līdzīgu apjomu devu. Tāpat janvāra beigās ražotāji plāno “Moderna” un “AstraZeneca” izstrādāto vakcīnu piegādes, ja pirms tam pozitīvi noslēgsies šo zāļu reģistrācija.
Veselības ministre Ilze Viņķele norādīja, ka vakcīnas pagaidām ir vienīgais reālais solis pretī iespējai atgriezties dzīves ritmā, kāds bija pirms pandēmijas. Vakcīna “Comirnaty” klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās 44 000 cilvēku, sevi pierādījusi kā drošu iespēju pasargāt no simptomātiskas saslimšanas ar vīrusu.
Zāļu valsts aģentūra atgādina, ka visām vakcīnām, kuras tiek reģistrētas Eiropas Savienībā, ir jāizpilda tādas pašas vienādi augstas kvalitātes, drošuma un efektivitātes pierādījumu prasības kā jebkurām zālēm, tostarp vakcīnām. Nekādas atkāpes no šīm stingrajām pamatprasībām netiek pieļautas. Covid-19 vakcīnu izstrādes, vērtēšanas un apstiprināšanas process ir prasījis mazāk laika nekā citām vakcīnām, jo ir ieguldīti un apvienoti vēsturiski nebijuši zinātnes, finanšu un cilvēkresursi, kā arī radikāli mainīta sadarbības operativitāte starp vērtēšanas, reģistrēšanas iestādēm un vakcīnu izstrādātājiem. Eksperti norāda, ka Eiropas Zāļu aģentūra ļoti skrupulozi pieiet vakcīnu reģistrācijai, katras sīkākas neskaidrības gadījumā pieprasot papildu informāciju no zāļu ražotāja.
Vakcinēšanās pret Covid-19 Latvijā ir brīvprātīga, tostarp veselības aprūpes darbiniekiem. Ņemot vērā vakcīnu pakāpenisko ienākšanu tirgū, sākumā tiks vakcinētas visneaizsargātākās Latvijas sabiedrības grupas. Pirmie vakcīnas saņems veselības aprūpes darbinieki, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Šo mediķu vakcinācija sākas jau 28. decembrī.
Pēc tam secīgi vakcinēties varēs pārējie veselības aprūpes darbinieki, sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti, cilvēki ar hroniskām slimībām un cilvēki no 60 gadu vecuma, kā arī operatīvo dienestu darbinieki, izglītības iestāžu darbinieki, cilvēki ieslodzījuma vietās un visi pārējie Latvijas iedzīvotāji. Plānots, ka visi pārējie Latvijas iedzīvotāji varēs vakcinēties, sākot ar 2021. gada otro ceturksni. Imunizācijas valsts padomes vadītāja, asoc. profesore Dace Zavadska atgādina, ka Latvijā ir noteiktas prioritāri vakcinējamās riska grupas - veselības aprūpes darbinieki, kam ir augsts risks infekciju iegūt un pārnest neaizsargātām grupām ar paaugstinātu risku saslimt, tad ilgstošas sociālās aprūpes centru iemītnieki un darbinieki, bet epidemioloģisko apsvērumu dēļ iemeslu dēļ grupas var mainīties.
Ko mēs zinām par Covid-19 vakcīnu?
Profesore Dace Zavadska norāda, ka vakcīnas uzdevums ir novērst vakcinētā cilvēka nāvi, bet saslimšanas gadījumā novērst smagu saslimšanas gaitu, komplikācijas un nepieciešamību hospitalizēt. “Vakcinācijas mērķis ir arī pārtraukt vīrusa cirkulāciju sabiedrībā, lai mēs varētu atgriezties ikdienā, pēc kuras ilgojamies,” sacīja D. Zavadska.
Eksperte raksturo vairākas vakcīnas, kuras pašlaik jau ir apstiprinātas Eiropas Zāļu aģentūrā (“Pfizer/BioNTech”, kas jau ir nogādāta Latvijā, kā arī citas, kuras iesniegtas izvērtēšanai un gaida apstiprinājumu). Vakcīnas atšķiras pēc to darbības mehānisma. Vienas no tām ir vīrusu vektoru vakcīnas (“AstraZeneca”, “Janssen” (“Johnson&Johnson”) -
tās ir veidotas no novājināta adenovīrusa, kur vīrusa genoms ir mainīts, bet tas nevar mūs inficēt.
Piemēram, “AstraZeneca” vakcīna izstrādāta sadarbībā ar Oksfordas universitāti, šī vakcīna ir izgatavota no vīrusa, kas ir parastā adenovīrusa novājināta versija, kas nevar vairoties, uzsver D. Zavadska. Vīruss ir ģenētiski mainīts tā, ka tam nav iespējams vairoties cilvēka organismā. “Adenovīrusu vakcīnas ir pētītas un plaši tiek izmantotas gadu desmitiem, tām ir ievērojamas priekšrocības - tās ir stabilas, viegli ražojamas, transportējamas, uzglabājamas ledusskapja temperatūrā - 2‒8 grādos,” skaidro eksperte. Oksfordas vakcīnas pētījumā piedalījās 24 000 brīvprātīgo dalībnieku. Pētījumā izmēģinātas dažādas devas un atzīsts, ka vakcīnai ir pietiekama efektivitāte.
Savukārt runājot par “Pfizer/BioNTech” vakcīnu, D. Zavadska norāda, ka šīs vakcīnas izstrādē izmantota inovatīvā tehnoloģija. Tāda pati tehnoloģija izmantota arī vēl divu - “Moderna” un “CureVac” - vakcīnu pagatavošanā. Tā ir nukleīnskābju vakcīna (mRNS, kur “m” nozīmē “messenger” jeb ziņnesis). Zinātnieki vispirms izveidoja sintētisku mRNS versiju, ko vīruss izmanto infekciozo olbaltumvielu veidošanai (Spike proteīns). Vakcīna tiek ievadīta cilvēka ķermenī, kur šūnas to lasa kā instrukcijas un pašas veido nekaitīgu šo “Spike proteīnu”. “No tā nevajag baidīties, jo arī šī tehnoloģija tiek pētīta un lietota jau vairāk nekā desmit gadus, un pašreiz tā sevi pierādījusi inovatīvā audzēju mērķtiecīgā terapijā, izstrādājot pretaudzēju vakcīnas, un ir pētīta infekcijas slimībām,” stāsta D. Zavadska.
Līdz šim izskanējusi absolūti maldinoša informācija - tā nevar ietekmēt mūsu ģenētisko materiālu,
neiekļūst šūnas kodolā, kur tiek glabāta mūsu DNS. Šūna iet bojā un atbrīvojas no mRNS, tiklīdz instrukcijas tiek izpildītas.”
Trešā tehnoloģija ir proteīnu daļiņu vakcīnas - olbaltumvielu fragmenti vai olbaltumvielu apvalki atdarina koronavīrusa ārējo apvalku un tādējādi ierosina imūno atbildi. Arī šāds vakcīnu veids jau ir pētīts un tagad izpētīts saistībā ar koronavīrusu.
“SARS CoV-2 vīruss ir jauns, maz ir arī datu par tā infekcijas radīto imunitāti, tāpat pašlaik nav arī pietiekami zināšanu, cik ilga būs vakcīnas nodrošinātā imunitāte un vai būs nepieciešamība pēc periodiskām vakcīnas papildu devām ilgnoturīgas aizsardzības nodrošināšanā,” norāda D. Zavadska, uzsverot, ka ilgtermiņa pētījumu dati sniegs informāciju, kas ļaus pieņemt lēmumus par turpmākajiem vakcinācijas plāniem. Pašlaik ir skaidrs, ka vakcinējoties būs jāsaņem divas devas ar 20‒28 dienu starpību.
