Veselības ministrija tomēr nolēmusi pagaidām neierobežot ambulatoros veselības pakalpojumus, tomēr poliklīnikām un veselības centriem būs jāievēro vēl stingrāki epidemioloģiskās drošības pasākumi nekā līdz šim, lai mazinātu risku inficēties mediķiem vai inficēt ar Covid-19 pacientus.
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka apliecināja, ka vēlreiz pie sarunas par ambulatorās palīdzības ierobežošanu varētu atgriezties, ja saslimstība ar Covid-19 turpinās pieaugt.
Veselības ministrijā apstiprināja, ka pirmdien jau bija sagatavots dokuments, lai valdības sēdē lemtu par ambulatoro pakalpojumu ierobežošanu uzreiz pēc Jaungada. “Mēs domājām par šādu iespēju, bet, izdiskutējot visus jautājumus ar veselības aprūpes nozares pārstāvjiem, pieņēmām lēmumu ambulatoros veselības pakalpojumus neierobežot,” stāsta Sanita Janka no Veselības ministrijas. Noteicošā loma diskusijā - vai, kad un cik lielā mērā ierobežot ambulatoro veselības aprūpi - bija epidemioloģiskajai situācijai valstī, Covid-19 izplatībai un jautājumam - ko pašreizējā brīdī dotu ambulatoro pakalpojumu ierobežojums.
Uz jautājumu, pēc kādiem apsvērumiem Veselības ministrija vadījās, lai tomēr atsauktu pašas sagatavoto dokumentu, Sanita Janka atbild, ka viens no svarīgākajiem punktiem bijis tas, lai pacientiem ir pieejama veselības aprūpe.
Nesaņemot savlaicīgi veselības aprūpes pakalpojumus, var ciest pacienti, turklāt jāņem vērā, ka pašlaik jau ir ierobežoti plānveida stacionārie veselības pakalpojumi, tādēļ liela daļa veselības aprūpes pakalpojumu pāriet uz ambulatoro sektoru.
Lai neveidotos situācija, ka pacienti nevar saņemt nekādus pakalpojumus, nolēmām ambulatoros pakalpojumus tomēr turpināt sniegt līdzšinējā kārtībā,” situāciju skaidro Veselības ministrijas speciāliste.
Tā vietā Veselības ministrija pieņēmusi lēmumu noteikt stingrākas epidemioloģiskās prasības ambulatorajiem veselības aprūpes sniedzējiem - tās ir atsevišķas pacientu plūsmas uz konsultācijām un izmeklējumiem, tā ir veselības pakalpojuma laika pagarināšana, lai varētu ievērot epidemioloģiskās drošības noteikumus, kā arī stingra individuālo aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļu lietošana.
Sanita Janka norāda, ka, sekojot līdzi saslimstības rādītājiem, ambulatorās veselības iestādēm ir noteiktas striktas epidemioloģiskās drošības prasības, lai mediķi neinficētos no iespējamiem Covid-19 pacientiem, kuri atnākuši uz konsultāciju, un otrādi - lai saslimis mediķis neinficētu pacientus. Tomēr diskusija par vai pret ambulatoro pakalpojumu ierobežošanu nebūt nav beigusies, jo gadījumā, ja pieaugs saslimstība, ja stacionārās ārstniecības iestādes netiks galā ar palīdzības sniegšanu pacientiem, ja slimnīcās nebūs vairs iespējams pārprofilēt gultas, lai ārstētu visus Covid-19 pacientus, Veselības ministrija vēlreiz aktualizēs šo jautājumu. “Pašlaik ar visu situāciju tiekam galā un nevienam pacientam netiek atteikta palīdzība,” uzsvēra speciāliste, vēlreiz atgādinot, cik svarīgi ir ievērot jau pašlaik noteiktos ierobežojumus, kas ir būtiski, lai nenāktos ierobežot veselības aprūpes saņemšanu.
Veselības ministrija apstiprināja, ka ir virkne mediķu, kuri strādā gan stacionāros, gan ambulatorajās iestādēs, bet gadījumā, ja mediķi ievēro visas prasības, tad risks inficēties vai nodot Covid-19 infekciju ir zems. Tomēr nenoliedzami risks Covid-19 pārnešanai ir tāpēc, ka mediķi strādā vairākās darba vietās (pat četrās piecās).
Pavasarī ārkārtas situācijas laikā Covid-19 dēļ ambulatorie veselības pakalpojumi uz laiku bija ierobežoti. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai ir izvērtēta šī pasākuma ietekme uz veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, rindām, pacientu veselību, Sanita Janka norāda, ka ir pagājis vēl salīdzinoši īss laika sprīdis, lai to varētu izvērtēt. “Mums būtu jāvērtē veselības aprūpes pakalpojumu ierobežojums un tā ietekme dažādu slimību griezumā, jāvērtē saslimstības radītāji, tostarp arī tas, cik daudz mums ir pacientu ar ielaistu slimības formu,” stāsta S. Janka. Viņa apstiprināja, ka Veselības ministrija vērtēs šo situāciju, lai saprastu, ko nozīmē šāda pakalpojumu ierobežošana un kādu iespaidu tas atstājis.
“Mēs vērtēsim pakalpojumu pieejamību, piemēram, vai slimība ir ielaista tāpēc, ka pacients nav ticis uz izmeklējumu. Ja cilvēks pats nav gājis pie ārsta, tad nevaram teikt, ka tas ir Covid-19 ierobežojumu dēļ,”
saka Veselības ministrijas pārstāve.
Sanita Janka uzskata, ka ne vienmēr pie veselības pakalpojuma - konsultācijas vai izmeklējuma - nesaņemšanas varētu vainot Covid-19 vai finansējuma trūkumu. Ļoti svarīgs ir cilvēkresursu jautājums, jo nereti rindas uz pakalpojumu veidojas, jo nav speciālistu, kas to var sniegt. “Tajos pakalpojumus, kuros rindas bija jau pirms Covid-19, tur tās ir saglabājušās arī pašlaik,” saka S. Janka. Tomēr rindu garumu pēc pakalpojumiem noteikti Covid-19 ietekmē, jo pašlaik, sniedzot šo aprūpi, ir jārēķinās ar garāku pieņemšanas laiku, jāņem vērā apstāklis, ka jāveic dezinfekcija pirms un pēc pacienta pieņemšanas.
