Sociālās aprūpes centrus nav izdevies pasargāt no Covid-19. Pašlaik vismaz 13 valsts sociālās aprūpes centros ir atklāti inficēšanās gadījumi ar Covid-19 un saslimuši 435 šo centru iemītnieki, bet deviņi cilvēki miruši.
Covid-19 atklāts arī vairākos pašvaldību un privātos pansionātos un aprūpes namos. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pēdējo četru nedēļu laikā visos aprūpes centros kopumā ar Covid-19 inficējušies 870 to iemītnieki, kā arī ap 400 darbinieku. Vai tā ir bezatbildība par drošības pasākumiem vai vienaldzība? Labklājības ministre Ramona Petraviča norāda, ka viens no iemesliem, kādā veidā koronavīruss nonācis pansionātos, kur dzīvo viena no augstākajām sabiedrības riska grupām, ir aprūpētāju strādāšana vairākās darba vietās, kas ļauj vīrusu pārnest no viena pansionāta uz otru.
Valsts sociālās aprūpes centros inficēšanās ar Covid-19 konstatēta 13 VSAC filiālēs (dati līdz 14. decembrim), tajā skaitā 425 klientiem jeb 11 procentiem no kopējā klientu skaita. Latvijā kopumā ir pieci valsts sociālās aprūpes centri visos valsts reģionos, kuriem savukārt ir vairākas filiāles, piemēram, valsts sociālās aprūpes centram “Vidzeme” ir trīs filiāles dažādās Vidzemes pilsētās. Valsts sociālās aprūpes centros dzīvo cilvēki ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, kā arī bērni.
Vairāk nekā 400 sociālās aprūpes centru iemītnieki atrodas karantīnā. Ārkārtas situācijas laikā deviņi pansionātu iemītnieki nomira ar Covid-19. Vienlaikus karantīnā bija 119 darbinieki, bet 66 darbinieki ‒ pašizolācijā. Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Egita Dorožkina Neatkarīgajai pastāstīja, ka pašlaik ir uzsākta Veselības ministrijas iniciētā atkārtotā testēšana visās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, tajā skaitā valsts sociālās aprūpes centros. Daļa no konstatētajiem inficēšanās gadījumiem ar Covid-19 ir asimptomātiski un atklāti tieši šīs testēšanas laikā.
“Lai sekmētu valsts sociālās aprūpes centru klientu un darbinieku aizsardzību, Labklājības ministrija vērsās ar priekšlikumu par finansējuma pārdali dezinfekcijas iekārtu iegādei, lai nodrošinātu to pieejamību visās aprūpes centru filiālēs, kā arī papildu individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādei,” skaidro Egita Dorožkina.
Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka
pēdējo četru nedēļu laikā sociālās aprūpes centros Covid-19 apstiprināts 1372 cilvēkiem - gan klientiem, gan darbiniekiem.
Lielākā daļa inficējušos ir sociālās aprūpes centru iemītnieki - 870 (Slimību profilakses un kontroles centrs apkopo datus no visiem aprūpes centriem kopumā - gan valsts, gan pašvaldību). Covid-19 konstatēts arī četriem ārstiem, vienam ārsta palīgam, 25 māsām, 173 aprūpētājiem un vēl daudziem citiem aprūpes centru darbiniekiem, kas nav mediķi vai aprūpētāji. Daļa darbinieku strādā gan sociālās aprūpes centros, gan ārstniecības iestādēs, kas arī ir viens no riskiem infekciju pārnēsāt no vienas vietas uz otru.
Kopš Covid-19 izplatības sākuma sociālās aprūpes centros Covid-19 atklāts vairāk nekā 1000 klientiem, 39 māsām, 237 aprūpētājiem un 145 tehniskajiem darbiniekiem. Labklājības ministrija, kā izrādās, datus par saslimušajiem visos aprūpes centros nemaz neapkopo, tikai ievāc datus par valsts sociālās aprūpes centriem. Tomēr plaši uzliesmojumi ir konstatēti arī pašvaldību un privātajās aprūpes iestādēs.
Katru dienu tiek saņemtas ziņas par jauniem Covid-19 uzliesmojumiem aprūpes iestādēs. Daugavpils pensionāru sociālās apkalpošanas teritoriālajā centrā Covid-19 pagājušajā nedēļā atklāta vismaz pusei klientu (133 cilvēki), kā arī pusei darbinieku. Aizvadītās nedēļas vidū Covid-19 uzliesmojums atklāts sociālās aprūpes centrā “Derpele”, kur pansionāts izveidots Derpeles muižā - Covid-19 konstatēts vairāk nekā pusei klientu. Arī Ventspils pilsētas sociālās aprūpes namā “Selga”, veicot darbinieku un klientu testēšanu, Covid-19 konstatēts sešiem darbiniekiem un 61 aprūpes nama klientam. Covid-19 atklāts arī citos aprūpes centros un aprūpes slimnīcās.
Jau ārkārtas situācijas laikā pavasarī aprūpes centros atklātie Covid-19 inficēšanās gadījumi signalizēja, ka ievērot pamata drošības pasākumus aprūpes centros, kur dažos no tiem dzīvo vairāki simti cilvēku ar smagu invaliditāti, hroniskām slimībām, nebūs viegli. Turklāt trūka arī individuālo aizsardzības līdzekļu un skaidra plāna, kā rīkoties gadījumā, ja kādam no aprūpes centra iemītniekiem atklāj Covid-19 (piemēram, kur un kā izveidot izolācijas telpas, ņemot vērā, ka aprūpes centri faktiski neatbilst noteiktajai platībai uz vienu cilvēku, lai vēl varētu atļauties izveidot atsevišķas, pilnībā norobežotas istabas). Jau pavasarī eksperti norādīja, ka viens no riska faktoriem, kā Covid-19 nonāk aprūpes centros, ir darbinieki, kuri strādā vairākās darbavietās, tiekas ar cilvēkiem arī ārpus aprūpes centriem.
Tagad atkārtotās ārkārtas situācijas laikā zināšanu un prasmju cīnīties ar koronavīrusu ir vairāk, tomēr lielais inficēto skaits rāda, ka ar informāciju par Covid-19 vien ir par maz. Lai pasargātu centru klientus no inficēšanās, ir arī jāstrādā atbilstoši drošības prasībām.
Labklājības ministre Ramona Petraviča norāda, ka atsevišķos sociālās aprūpes centros izvairās no cilvēku masveida testēšanas, kas ļautu biežāk pārliecināties, vai tiem nav Covid-19 vīruss. Pēc ministres teiktā, tie ir pašvaldību pansionāti, kuri izdomājot iemeslus, kāpēc nevajadzētu masveidā testēt klientus, tādā veidā novilcinot laiku, kas ir svarīgs, lai atklātu inficēšanos. Ministre straujo vīrusa izplatību aprūpes centros skaidro ar pašas slimības asimptomātisko dabu. Proti, visbiežāk cilvēkiem pēc inficēšanās ar Covid-19 neesot nekādu simptomu, tāpēc nav iespējams uzreiz atklāt, kurš ir saslimis, tad palīdz tikai masveida testēšana, kas tagad notiek reizi nedēļā.
Ministre arī norādīja, ka vīrusu sociālās aprūpes centros ienes darbinieki, kas gan ir bijis skaidrs jau kopš pavasara, jo centru klientiem ārkārtas situācijas laikā ir ļoti ierobežotas iespējas pārvietoties ārpus centriem, kā arī ir ierobežotas tikšanās ar radiniekiem.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš rezolūcijā labklājības un veselības ministrēm uzdevis nekavējoties pastiprināt epidemioloģiskās prasības un kontroli sociālās aprūpes centros visā Latvijā Covid-19 izplatības izskaušanai. “Pēdējās dienās saņemtā satraucošā informācija par infekcijas uzliesmojumiem sociālās aprūpes centros liecina, ka atbildīgajām ministrijām un iestādēm ir steidzami jāpastiprina epidemioloģiskie pasākumi Covid-19 izplatības izskaušanai. Nepieciešama regulāra visu Latvijas sociālo aprūpes centra darbinieku un klientu ātrā testēšana, lai pēc iespējas operatīvāk atklātu Covid-19 uzliesmojumus, kā arī jāpastiprina epidemioloģisko prasību ievērošanas kontrole,” saviem ministriem norāda K. Kariņš. Kāda būs rīcība no abu ministriju puses - pagaidām tas vēl nav zināms. Izņēmums ir Veselības ministrijas izveidotais vakcinācijas plāns, saskaņā ar kuru prioritāte numur divi vakcīnas pret Covid-19 saņemšanai ir visi sociālās aprūpes centru iemītnieki un darbinieki.
