“Inficējas, slimo un mirst arī ārsti, māsas un citi veselības aprūpē strādājošie, taču viņiem nav citas izvēles kā vien palīdzēt citiem ‒ viņu darbu nav iespējams veikt attālināti,” Latvijas ārstu, jauno ārstu un medmāsu vārdā sabiedrību uzrunā bērnu ķirurgs un veselības aprūpes vadības ārsts, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs profesors Dzintars Mozgis.
Mediķu vēstule sabiedrībai ir kā izmisuma palīgā sauciens, ņemot vērā arvien pieaugošo Covid-19 izplatību. Epidemiologi, ņemot vērā katru dienu reģistrēto jauno Covid-19 pacientu skaitu, prognozē, ka līdz gada beigām saslimušo skaits slimnīcās pārsniegs tūkstoš pacientu ar jauno koronavīrusu. Tādā situācijā slimnīcām būs būtiski jāierobežo jebkuri citi veselības pakalpojumi, izņemot neatliekamo palīdzību.
Katru dienu jaunatklāto gadījumu skaits joprojām ir ļoti augsts un pacientu skaits slimnīcās turpina pieaugt, tāpēc mēs nevaram runāt par situācijas stabilizāciju, norāda Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
Stacionēto Covid-19 pacientu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, pieaudzis par 35 procentiem - nedēļas laikā slimnīcā nokļuva 654 cilvēki jeb vidēji 93 pacienti dienā, liecina jaunākie Nacionālā veselības dienesta dati. Visās vecuma grupās pieaudzis to pacientu skaits, kuri slimnīcās ārstējas ar vidēju slimības gaitu. Pašlaik slimnīcās stacionēti vairāk nekā 840 pacienti, no tiem vismaz 600 pacientu ar vidēji smagu saslimšanas gaitu ir vecāki par 50 gadiem. Savukārt ar smagu slimības gaitu stacionāros ārstējas kopumā 37 pacienti, no kuriem viens ir vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem, trīs pacienti ir vecumā no 40 līdz 49 gadiem, bet 33 smagi slimie pacienti ir vecāki par 50 gadiem.
Epidemiologu dati liecina, ka saslimstība Eiropas Savienībā kopumā stabilizējas 22 valstīs, savukārt divās valstīs - Dānijā un Zviedrijā ‒ vērojams īslaicīgs saslimstības pieaugums. Septiņās valstīs, tostarp Latvijā, vērojama stabila saslimstības pieauguma tendence. Pārējās sešas valstis, kurās saslimstība turpina pieaugt, ir Lietuva, Igaunija, Somija, Horvātija un Kipra. 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits Latvijā uz 100 000 iedzīvotāju pašlaik ir 453,1 un pārsniedz Eiropas Savienības valstu vidējo skaitu, kas decembra sākumā bija 395 (Igaunijā šis rādītājs ir 454, Lietuvā - 1177,7).
J. Perevoščikovs pastāstīja, ka, veicot Covid-19 gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, 52,5 procentos gadījumu inficēšanās avots ir noskaidrots. No izsekotiem Covid-19 gadījumiem visvairāk (31 procents) inficējušies mājsaimniecībā jeb no ģimenes locekļiem vai cilvēkiem, ar kuriem dzīvo kopā. 27 procentos gadījumu inficēšanās saistīta ar ārstniecības iestādēm (tostarp saslimis personāls), bet gandrīz piektā daļa - ar sociālās aprūpes iestādēm, kur inficējušies gan klienti, gan darbinieki. Samazinājies to cilvēku īpatsvars, kuri inficējušies darbavietās un izglītības iestādēs.
Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija un Latvijas Māsu asociācija kopīgā atklātā vēstulē uzrunā visu sabiedrību. “Inficējas, slimo un mirst arī ārsti, māsas un citi veselības aprūpē strādājošie, taču viņiem nav citas izvēles kā vien palīdzēt citiem ‒ viņu darbu nav iespējams veikt attālināti,” norāda bērnu ķirurgs, profesors Dzintars Mozgis. “Ārsta profesijas ētiskais kods liek palīdzēt gan varmācībā cietušam, gan varmākam, gan tiesnesim, gan noziedzniekam.
Ārsta attieksmei jābūt vienlīdzīgai gan pret cilvēku, kurš, vairoties atbildības, melo par savas inficēšanās patiesajiem apstākļiem, gan pret cilvēku, kurš, bailēs saslimt, jau jūtas slims un sagroza stāstīto par savu veselību.
Šķietami sīkai detaļu noklusēšanai vai sagrozīšanai var būt neparedzami smagas sekas ‒ līdzīgi kā ugunsgrēkam, kurš cēlies no sīkas dzirkstelītes.”
Jāatgādina, ka ārkārtas situācijas laikā veselības aprūpē mediķiem praktiski jāstrādā bez atelpas un bez brīvdienām, ja tas nepieciešams slimnīcai un pacientu ārstēšanai, jo, samazinoties mediķu skaitam, kuri var būt ik dienu darbā, arvien grūtāk ir nodrošināt ārstēšanu un aprūpi. Mediķu organizācijas uzsver, ka ārkārtas stāvoklis veselības aprūpē ir skaļš signāls par to, ka resursi vairs nav pietiekami, lai nodrošinātu pieaugošās vajadzības pēc veselības aprūpes slimniekiem ar vidēju un smagu slimības gaitu. “Ārkārtas stāvoklis nozīmē, ka Covid-19 pacientu veselības aprūpē iesaistīti arī citu specialitāšu ārsti un māsas, kuru ikdiena iepriekš nav bijusi saistīta ar infekciju slimībām,” uzsver Dz. Mozgis. “Veselības aprūpē strādājošiem ārkārtas stāvoklis veselības aprūpē nozīmē papildu pienākumus, milzīgu papildu gan fizisku, gan emocionālu slodzi, papildu darbu brīvdienās, papildu negulētas naktis, atceltus atvaļinājumus, augstu risku paša un tuvinieku veselībai.”
Mediķi vēstulē atzinīgi novērtē Latvijas iedzīvotāju izpratni un pretimnākšanu, godprātīgi ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus, sociālo kontaktu ierobežošanu, fizisko distancēšanos, arī pašizolēšanos, ja tas nepieciešams, dalību laboratoriskajā un epidemioloģiskajā izmeklēšanā, līdzestību ārstniecībai un citiem pasākumiem infekcijas slimības profilaksei un kontrolei. Mediķi uzskata: tas liecina, ka Latvijas sabiedrība kopumā ir labi izglītoti veselības zinībās. “Nav nevienas citas labas iespējas, kā pārtraukt Covid-19 iekšējo transmisiju, kā kopīgi ievērot valdības noteiktos ierobežojumus un paciest neērtības,” saka Dz. Mozgis. “Mums veiksies labāk un mēs varēsim to izdarīt ātrāk, ja stiprāki un pacietīgāki būs mūsu vājākie ķēdes posmi, proti, cilvēki ar nepietiekamu veselībpratību, sazvērestības teoriju piekritēji vai maldu ziņu izplatītāji, kas tīko pēc lētas uzmanības.”
Vēstulē pausts aicinājums ticēt ārstiem, un, lai arī Covid-19 ir jauna slimība, “katru dienu mēs uzzinām ko jaunu”. Tāpat vēstulē ir aicinājums “šoreiz piedot valdībai, kura, nosakot ierobežojumus, labu nodomu vadīta, satraukumā un steigā pieņem dažu labu nepārdomātu lēmumu.”
