Beidzot labas ziņas - kumulatīvais rādītājs noslīdējis zem 300 gadījumu robežas!

© Kaspars Krafts/F64

Saslimstības ar Covid-19 divu nedēļu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ceturtdien ir sarucis līdz 291,4 gadījumiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Tas ir zemākais rādītājs kopš pagājušā gada 24.novembra, kad šis rādītājs bija 282,5. Zviedrijā un Lietuvā šis rādītājs šobrīd ir augstāks nekā Latvijā.

Februāra sākumā valdība apstiprināja Veselības ministrijas izstrādāto plānu Covid-19 drošības pasākumu mazināšanai pēc tā dēvētā luksofora principa. Tobrīd Latvijā 14 dienu kumulatīvās saslimšanas rādītājs bija 560,4 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

"Luksofora princips" sastāv no četrām riska pakāpēm:

1. "tumši sarkanās gaismas" - ļoti augsta riska situācijas, kad 14 dienās reģistrēti vairāk nekā 200 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju;

2. "sarkanās gaismas" - augsta riska situācijas, kurā 14 dienās reģistrē ne vairāk kā 200 jaunus saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju;

3. "dzeltenās gaismas" - vidēja riska situācijas, kurā 14 dienās reģistrē ne vairāk kā 100 jaunus saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju;

4. "zaļās gaismas" - zema riska situācijas, kurā 14 dienās reģistrē 20 jaunus saslimšanas gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju. Tas ļaus atgriezties pie ikdienas dzīves bez būtiskiem ierobežojumiem.

Jānis Hermanis mikroblogošanas vietnē "Twitter" regulāri publicē dažādu valstu 14 dienu kumulatīvo saslimstības rādītāju diagrammas . Šī ir jaunākā / Ekrānšāviņš no Twitter

Šobrīd Latvijā 14 dienu kumulatīvās saslimšanas rādītājs joprojām ir tumši sarkanās gaismas līmenī, tomēr, salīdzinot ar februāra sākuma rādītājiem, samazinājums ir teju divas reizes.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs pŗeses konferencē pēc valdības sēdes uzsvēra, ka rudenī Covid-19 izplatība Latvijā varētu atgriezties tik lielā mērā, cik lielā mērā sabiedrība nebūs imūna pret to. Viņš atzina, ka pašlaik visās Eiropas Savienības valstīs - gan ar augstu Covid-19 izplatību, gan ar zemu saslimstības līmeni - novērojama tendence slimības izplatības samazinājumam.

Pēc J. Perevoščikova uzsvērtā, ir iedarbojušies trīs faktori. Cilvēki ievēro piesardzību, arvien vairāk cilvēku ir vakcinēti pret Covid-19, līdz ar to vīrusam grūtāk izplatīties vakcinēto cilvēku vidū. Acīmredzamas kļūst arī vīrusa sezonālās īpatnības, tāpēc vasarā, visticamāk, saslimstības līmenis būs zemāks, sacīja speciālists.

"Bet, ja ir sezonalitāte, tas nozīmē, ka rudenī slimība var atgriezties tik lielā mērā, cik lielā mērā sabiedrībai nebūs izveidojusies imunitāte. Jo vairāk cilvēku būs neimūni, jo vairāk vīrusam būs iespējams atkal plašāk izplatīties," teica J. Perevoščikovs.





Veselība

Arī Saeimas darba kārtībā nonācis jautājums par bērnu vakcināciju pret difteriju un citām infekcijas slimībām. Saskaņā ar Veselība ministrijas datiem, bērnu vakcinācijas līmenis ir apmierinošs, tomēr pieaugušie pret difteriju vakcinējas nepietiekami. Tikai puse Latvijas iedzīvotāju ir revakcinējušies pret difteriju, kas kopumā negatīvi ietekmē sabiedrības kopējo aizsardzību pret šo infekcijas slimību.

Svarīgākais