SKDS aptauja: latviski runājošie vakcinējas atšķirīgu iemeslu dēļ salīdzinoši ar krieviski runājošajiem

© Dmitrijs Suļžics / F64

Latviešu valodā runājošo iedzīvotāju motivācija vakcinēties pret Covid-19 biežāk saistīta ar vēlmi pasargāt sevi no iespējamās inficēšanās vai smagas saslimšanas, savukārt Latvijas krievvalodīgie biežāk vakcinējas, lai saglabātu iespēju ceļot, tomēr atšķirībā no citām Eiropas valstīm Latvijā cilvēki pamatā satraucas par savu, nevis kolektīvo drošību, liecina pētījumu centra SKDS jaunākie aptaujas rezultāti par Latvijas sabiedrības informētību, kā arī attieksmi par Covid-19 un vakcināciju.

Vairums jeb 70% no aptaujātajiem atzina, ka vakcinējušies, lai pasargātu sevi no saslimstības ar bīstamo vīrusu, 57% - lai pasargātu tuviniekus un citus cilvēkus, bet 54% - lai palīdzētu izbeigt pandēmiju. Tāpat 47% vakcinējās, lai apmeklētu dažādas publiskas vietas un pasākumus, 40% - lai varētu ceļot un 30% - lai varētu atgriezties normālā profesionālajā dzīvē.

Savukārt 7% vakcinējās valdības spiediena dēļ, 6% - jo bija citi iemesli, bet 1% ir grūti nosaukt iemeslus vakcinācijai.

Vērtējot datus starp latviski un krieviski runājošajiem iedzīvotājiem, aptaujas dati liecina, ka iemeslu "pasargāt sevi no bīstamā vīrusu" norādīja 73% latviski runājošo, bet krieviski runājošo respondentu vidū šādu iemeslu norādījuši 63%. Līdzīga tendence parādās vakcinēšanas iemeslā "pasargāt citus" - šādu viedokli pauda 62% latviešu un 47% krievu.

Savukārt līdzvērtīga tendence starp abu valodu pārstāvjiem ir publisko pasākumu un vietu apmeklēšana - šādu viedokli pauda 48% latviešu un 46% krievu. Iespējas ceļot ārpus Latvijas saglabāšanai vakcinējušies 36% latviešu valodā runājoši, savukārt krievu valodā runājošo respondentu to bijis ievērojami vairāk, sasniedzot 50%.

Kā liecina aptaujas dati, 75% respondentu uzskata, ka Latvijā informācijas pieejamība par vakcinācijas iespējām ir laba. Arī informācijas par Covid-19 izplatību pieejamība kā laba novērtēta 64% gadījumu. Savukārt 63% uzskata, ka laba informācijas pieejamība ir par vīrusa bīstamību.

Vienlaikus dati atklāj, ka 26% informāciju par to, kā vīruss izplatās, nevērtē kā pietiekami pieejamu, kā arī 24% uzskata, ka trūkst informācijas par to, cik bīstams ir vīruss. Šādu viedokli lielākoties pauda krievvalodīgie, bet ir arī kāds skeptiskais latviski runājošais respondents.

Kopumā gan latvieši, gan krievvalodīgie informācijas pieejamību par un ap vīrusu vērtē kā pietiekami pieejamu, secināts aptaujas datos.

Aptaujā uz jautājumu, kas veselībai ir bīstamāk - saslimt ar Covid-19 vai pret to vakcinēties, 54% respondentu norādīja, ka slimot ar vīrusu ir bīstamāk, taču 24% uzskata pretēji. Vienlaikus vēl 22% šaubās, kas ir bīstamāk veselībai.

Analizējot datus detalizētāk, secināts, ka 58% latviešu uzskata, ka vakcinēties ir drošāk nekā slimot ar vīrusu, kamēr 30% latviešu domā pretēji, bet vēl 20% ir bez konkrēta viedokļa šajā jautājumā. Savukārt krievvalodīgo lokā 48% uzskata, ka vakcīna ir labāka veselībai nekā vīruss, bet 30% domā pretēji. Vienlaikus 24% krievu vēl joprojām šaubās.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš komentēja, ka vakcinācijas aptvere valstī ir cieši saistīta arī izglītības līmeni un ienākumiem. Viņš arī secināja, ka latvieši ir daudz savtīgāki un izvēlas vakcināciju pret vīrusu, lai padomātu primāri par sevi, savukārt Eiropas Savienībā tendence ir vairāk vērsta uz kolektīvu rīcību cīņai ar vīrusu.

Kaktiņš atzina, ka aptaujas datos ir redzama atšķirība starp latviešiem un krievvalodīgajiem, tomēr dati nav "melns pret baltu". "Ņemot vērā sērgas aktualitāti, atšķirības ir pietiekami nozīmīgas, runājot par komunikāciju," piebilda SKDS vadītājs.

Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča piekrīt SKDS vadītājam, ka Latvijai kolektīvā rīcība nav pirmajā vietā, taču tas liecinot, ka ir izdevies Latvijas iedzīvotājam piekļūt arvien tuvāk, braucot ar vakcīnu līdz mājām, ļaujot ģimenes ārstiem pārņemt pacientu apzvanīšanu un aprunāšanos cilvēkam vēlamajā valodā.

Vienlaikus Juhņēviča atzina, ka vakcinācijas aptveres celšana prasa izvērtēt ļoti daudzus sociālos un politiskos, kā arī medijpratības apspektus, kas lielākoties bremzē vakcinācijas aptveres celšanu. Šobrīd mērķis ir uzrunāt un pārliecināt "šaubīgos".

Antropologs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Klāvs Sedlenieks uzsvēra, ka jau pandēmijas pirmajos mēnešos tēze par to, ka krievvalodīgie pamatā izmanto citus informācijas kanālus nekā latvieši, neapstiprinājās. Arī RSU asociētais profesors piekrīt, ka aptaujas dati neatklāj radikālas tendences un dati nav kā "diena pret nakti".

Kā norādīja eksperts, valdības lielākais entuziasms ir par sabiedrības informētību, ko var izdarīt ar lielu reklāmas kampaņu. Taču antropologs atgādināja, ka tā nemaina sabiedrības uzvedību. "Šeit ir runa par daudz plašākām attiecībām starp to, kas dod informāciju cilvēkiem," viņš sacīja, piebilstot, ka loģisks ir skaidrojums, ka cilvēks no sliktākām dzīves kvalitātes pozīcijām varas eliti neuzskatīs par uzticības personām. "Un viņi neuzticēsies jebkuram viņu vēstījumam," piebilda eksperts.

Sedlenieka viedoklim pievienojās Kaktiņš, kurš norādīja, ka krievvalodīgie Latvijā ir par pāris gadiem vecāki nekā latvieši. Līdz ar to viņš piekrīt, ka arī vecums var korelēt ar ienākumiem, jo pensija Latvijā ir daudz mazāka nekā alga. Kaktiņš atzīmēja, ka uzticību valsts varai ietekmē arī tas, ka sabiedrībā ir daļa trūcīgo.

Ārpolitikas pētnieks, Eiropas Politikas analīzes centra pētnieks Mārtiņš Hiršs piebiedrojās pārējiem ekspertiem, papildinot, ka Latgale ir vissarežģītākais reģions, jo tur ikmēneša ienākumi ir uz pusi zemāki nekā Rīgā, vairums iedzīvotāju ir krievvalodīgie un bezdarba līmenis sasniedzis 15%. Tomēr Hiršs nepiekrīt viedoklim, ka SKDS aptaujā nav saskatāma nopietna datu atšķirība. Viņš skaidroja, ka viedokļu atšķirība jautājumā "kas ir bīstamāk" starp abu valodu grupām ir vērojama apmēram 20 procentpunktu atšķirība.

Kā skaidroja Hiršs, sākotnēji Krievija kultivēja, ka Covid-19 nepastāv, bet pēc tam, kad to atzina par eksistējošu, galvenais vēstījums bija, ka "rietumu vakcīnas ir sliktas". Eksperts secināja, ka informācija Krievijas informācijas kanālos ilgstoši ir bijusi "negatīvā mērcē", kas arī atspoguļojas aptaujas datos par izpratni vakcinācijā.

Savukārt RSU Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis piebilda, ka problēma ir tajā, ka cilvēki dzird, ko tiem stāsta, tomēr tiem trūkst uzticības par informācijas pilnību. Līdz ar to cilvēki uzskata, ka valsts tiem melo. Briģis uzskata, ka cilvēki nenoliedz informētību, bet informācijas avota uzticamību.

Briģa viedokli papildināja arī epidemiologs Ņikita Trojanskis, kurš skaidroja, ka arī pacientu uzticība ģimenes ārstam un slimnīcas ārstējošam ārstam var būtiski atšķirties.

Aptauja veikta no 14.septembra līdz 17.septembrim, internetā aptaujājot respondentus no 18 līdz 75 gadiem.

Latvijā

Vasara ir īsts izaicinājums tehnoloģijām, īpaši viedierīcēm, jo gada siltajā sezonā aktīvāk pavadām laiku ārā, kas palielina risku nomest tālruni uz zemes, saskrāpēt to, iemest ūdenī vai pat pārkarsēt. Piemēram, samircis viedtelefons ir viena no biežāk sastopamajām problēmām vasaras periodā, ar ko saskaras iedzīvotāji. Kas jāņem vērā, lai uzturētu savu viedierīci darba kārtībā visā vasaras garumā, stāsta IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” Tehniskā atbalsta komandas vadītājs Raivis Ezergailis.

Svarīgākais