Pirmdien veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) plānojusi iesniegt pieprasījumu finanšu ministram Einaram Repšem (JL), lūgt atļaut veikt finanšu pārdali, lai varētu samaksāt slimnīcām par paveikto darbu.
Rozentāle NRA atzīst, ka viņa redzot vairākus naudas avotus. Piemēram, 2,5 miljonus latu, viņasprāt, varētu rast no Zāļu valsts aģentūras peļņas, bet par vienu miljonu latu varētu samazināt Infektoloģijas centra budžetu. Pēc reorganizācijas, to apvienojot ar Tuberkulozes un plaušu slimību aģentūru, centra budžets gan jau esot apcirpts, bet tik daudz tur vēl varot atrast, uzskata ministre.
Kopumā tā esot niecīga daļa no aplēstajiem 50 miljoniem latu, kas šogad nepieciešami, lai cilvēki stacionāros nepaliktu bez neatliekamās palīdzības. Kur ņems pārējo naudu, neesot skaidrs.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) NRA sacīja, ka pagaidām veselības ministre viņu neesot uzrunājusi šo 50 miljonu latu sakarā, taču no viņa teiktā varējis noprast, ka jebkurā gadījumā šādas naudas nav.
Pārmetumi par situāciju veselības nozarē izskanēja arī ceturtdien Saeimā Dombrovska ziņojumā par valdības gada laikā paveikto.
Rozentāle apstiprināja, ka ar premjeru tiešām par šiem jautājumiem neesot runājusi, jo valdībā Veselības ministrija vērsīšoties pēc pirmā ceturkšņa, kad apkopos datus un iesniegs attiecīgu ziņojumu.
Saruna ar Repši gan esot jau bijusi. Viņš gan neesot piekritis Rozentāles ieteikumam pārcelt daļu no ieplānotās naudas novembrim un decembrim, lai tur, kur kvotas tūlīt beigsies, palīdzība nebūtu jāpārtrauc. Repše argumentējis, ka nevarot jauno valdību pēc vēlēšanām oktobrī atstāt bez naudas, tomēr Finanšu ministrija varētu akceptēt minēto finanšu pārdali.
Rozentāle cerot, ka daudz lielākā apmērā varēšot izmantot sociālā spilvena naudu no Pasaules bankas aizdevuma. Jau ziņots, ka katru mēnesi ir pieejami apmēram divi miljoni latu, bet reāli tiek iztērēti 150 000 latu mēnesī.
Tas ir tādēļ, ka personu loks un iespējamie pakalpojumi, ko no tā var kompensēt, ir ierobežoti. Piemēram, viens no mērķiem, kas tiek apmaksāts no šīs naudas, ir pacientu iemaksas trūcīgajām un maznodrošinātajām personām, taču jebkurā gadījumā par šo pacientu ārstēšanu maksā no valsts budžeta.
Sarunās ar Pasaules Bankas pārstāvjiem, arī bankas direktoru Centrāleiropas un Baltijas valstīs Pīteru Haroldu, piektdien ministre saņēmusi atbalstu piedāvājumam, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem arī pašu ārstēšanu apmaksā no sociālā spilvena naudas. Tādējādi valsts budžeta līdzekļu iztrūkums nebūšot tik jūtams.
Izskanējuši arī viedokļi, ka naudu slimnīcām varētu pārdalīt arī no primārās un ambulatorās veselības aprūpes, taču Rozentāle nesteidzot to atbalstīt, skaidrojot, ka šajos līmeņos ārstēšana esot daudz lētāka. Mazinot pieejamību tajos, varētu panākt pretēju efektu - cilvēki kļūtu vēl slimāki, agri vai vēlu nonāktu stacionāros, kas vēl vairāk palielinātu izmaksas.
