Pirmdiena, 6.maijs

redeem Didzis, Gaidis

arrow_right_alt Latvijā \ Veselība

Visbiežāk jārisina ārstu un pacientu saskarsmes problēmas

Viena no biežākajām problēmām, kas saistīta ar pacientu neapmierinātību ārstēšanas procesā, esot saistīta ar savstarpējo komunikāciju un attieksmi, liecina Pacientu ombuda pieredze. Pērn gada laikā ombuds saņēmis vairāk nekā 370 sūdzību, un lielākoties tās bijušas tieši par medicīnas darbinieku attieksmi, tikai pēc tam – par medicīnisko kvalitāti.

Pacientu ombuda vadītāja Liene Šulce atzīt, ka mediķu attieksme pret pacientu bieži ietekmē arī viņa viedokli, vai viņam tiek sniegta kvalitatīva medicīniskā palīdzība kopumā. Tāpēc, veicinot labu saskarsmi, var atrisināt arī daudzas problēmas. Piemēram, gadījumos, kad pacients noskaņots kareivīgi un gatavs prasīt kompensāciju par nekvalitatīvu ārstēšanu, ļoti bieži interese par kompensāciju mazinās, ja atrisina attiecību jautājumu. Ombuds, kurš darbību 2008. gadā sāka Austrumu slimnīcā, šādos gadījumos ir kā vidutājs, kas iesaistās problēmu risināšanā. Tāpēc pie ombuda speciālistiem vēršas ne tikai ārsti, bet arī medicīniskais personāls. To, ka attieksmes jautājums ir būtisks veseļošanās procesā, atzīst arī ārstniecības iestādēs, tāpēc ombuda sadarbības iestāžu skaits pieaug. Speciālistu palīdzība pieejama ne vairs tikai Austrumu slimnīcā, bet arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas 2. slimnīcā, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Vidzemes slimnīcā un citviet. Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka atzīst: "Tas, ka šīs attiecības jāveido labākas, ir slimnīcu atbildība." Viņš arī piekrīt L. Šulcei – lai uzlabotu šo situāciju, mediķu apmācību programma būtu jāpapildina ar semināriem vai lekcijām par savstarpējo komunikāciju un psiholoģiju. V. Boka gan norādīja, ka būtisks ir arī jautājums, vai pietiek līdzekļu, lai nodrošinātu pacientu tiesību realizāciju. Turklāt ārstniecība ir spogulis sabiedrībai, kurā mēs dzīvojam. Apstākļus, kādos norit ārstniecības process, ietekmējot arī medicīnas attīstība, kas arvien vairāk izskauž cilvēcisko faktoru, jo ārstniecībā arvien lielāka loma ir tehnoloģijām un tempam. To apliecina arī L. Šulces teiktais, ka sūdzības biežāk ir tieši par jaunajiem mediķiem, "kuri strādā daudz tehniskāk". Viņu darbā pietrūkstot misijas apziņas un sirsnības, kas piemīt vecākās paaudzes kolēģiem.