Valdība strādās arī mazākumā

© Mārtiņš Zilgalvis, f64

Par to, ka sešus mēnešus līdz vēlēšanām Valda Dombrovska (JL) vadītā valdība pēc Tautas partijas (TP) aiziešanas varēs nostrādāt arī mazākumā, Saeimā nešaubās teju neviens. Uzticību valdībai apliecinājušas koalīcijā palikušās partijas, atbalstu solījis Valsts prezidents Valdis Zatlers, un pat pašā TP teic, ka spieķus riteņos V. Dombrovskim nelikšot.

"Šobrīd ir ļoti svarīgi, lai būtu stabilitāte. Tautas partija neierosinās un neatbalstīs demisijas izteikšanu premjeram Valdim Dombrovskim," vakar sacīja tautpartijiešu līderis Andris Šķēle.

Tiesa, šā iemesla dēļ TP rīcība daudziem vakar tā arī nebija saprotama, un tās arguments, ka no koalīcijas aiziet, jo premjers pēc būtības neesot izpratis tautpartijiešu piedāvājumu par rīcības programmu, šķiet vien nesaprotams iegansts. Premjers šo soli novērtēja kā samākslotu, Jaunā laika valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa – kā bezatbildību, savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sarunā ar aģentūru LETA bija izteicies vēl vaļsirdīgāk – ka "Tautas partija ir pastrādājusi lielu cūcību, atstājot valdību valstij tik grūtā brīdī".

Vēl gan notikšot partiju sarunas par tālāko sadarbības modeli, apsverot iespēju koalīcijai nodrošināt arī vairākumu. Jau tūlīt pēc TP paziņojuma par aiziešanu S. Āboltiņa uz sarunām aicināja LPP/LC, lai runātu par tās pievienošanos koalīcijai. Taču, ņemot vērā, ka Ainārs Šlesers šobrīd nav Latvijā, oficiāli sarunas varēšot sākties tikai nākamnedēļ. LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš, vaicāts, vai partija varētu pievienoties koalīcijai, sacīja: "Nav jau svarīga forma, bet saturs. Un pēc formas mēs stāvam valstiskās pozīcijās", tādējādi apliecinot, ka būs jautājumi, kuros LPP/LC valdību varētu atbalstīt jebkurā gadījumā. To, ka gluži pretēji – LPP/LC tagad varētu vienoties ar Tautas partiju par kopīgu opozīcijas bloku parlamentā, ņemot vērā līdzšinējās abu partiju tuvināšanās sarunas, – viņš noraidīja. "Mēs esam runājuši par vēlēšanu apvienības izveidi," uzsvēra A. Bērziņš, norādot, ka tas nenozīmē abu partiju vienādus balsojumus, un atgādināja, ka ir jautājumi, kuros TP un LPP/LC viedokļi jau ir bijuši atšķirīgi.

Viens no pirmajiem uzdevumiem V. Dombrovska valdībai tagad būs atrast arī jaunus ministrus, kas nestu līdz šim TP pārziņā bijušos portfeļus. Tiesa, viens no tiem – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra – varētu tikt nolikts malā pavisam, jo, pēc JL politiķu domām, šīs ministrijas uzdevums – pabeigt administratīvi reģionālo reformu – ir paveikts, bet pārējās funkcijas var nodot arī citām ministrijām. Ko virzīs pārējiem vakantajiem amatiem valdībā, pagaidām neesot skaidrs. S. Āboltiņa vien norādīja, ka jomas, par kurām atbildēja Tautas partijas ministri, ir ļoti atbildīgas un nāksies meklēt tādus kandidātus, kuriem atbalsts būs arī opozīcijā, jo jaunie ministri būs jāapstiprina Saeimai, kurā valdības partijām vairs nav vairākuma. No opozīcijas politiķu teiktā gan izriet, ka jaunu ministru apstiprināšanai šķēršļi netiks likti. Turklāt par jaunajiem ministriem varētu balsot arī TP.

JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis gan sacīja, ka tagad opozīcijas atbalsts būs jāmeklē ne tikai ministru apstiprināšanai. Ņemot vērā mazākumu Saeimā, opozīcijas atbalsts būšot jārod katrā plenārsēdē par daudziem jautājumiem, tāpēc valdības "vieglās dienas" esot beigušās.

Vakar pēc TP partijas lēmuma paziņojumā medijiem Valsts prezidents V. Zatlers pauda nožēlu, ka TP ir nolēmusi izstāties no valdības, lai gan tā iepriekš bija izteikusi gatavību strādāt, veltot visus spēkus ekonomiskās krīzes pārvarēšanai un valsts attīstībai. "Īslaicīgu politisko interešu vārdā Tautas partija ir izniekojusi aktīva un produktīva darba iespēju valdībā," teikts paziņojumā. Taču, runājot par V. Dombrovska vadītās valdības turpmāko darbību, V. Zatlers esot pārliecināts, ka Ministru kabinets turpinās īstenot ekonomikas atveseļošanas programmu, kā arī pildīs Latvijas starptautiskās saistības.

***

Mazākuma valdības

Tas, ka Valda Dombrovska vadītā valdība šobrīd parlamentā palikusi mazākumā, nav nekas jauns. Šāda pieredze bijusi arī citām valdībām kopš neatkarības atjaunošanas.

Aigara Kalvīša (TP) valdība

Apstiprināta 2004. gada 2. decembrī kā vairākuma valdība, taču 2006. gada 6. aprīlī seši Jaunā laika ministri paziņo par demisiju. Koalīcijai Saeimā paliek 45 balsis. Valdība nostrādā līdz vēlēšanām oktobrī.

Induļa Emša (ZZS) valdība

Apstiprināta 2004. gada 9. martā. Jau sākotnēji strādā kā mazākuma valdība, kurai Saeimā ir 47 balsis. 2004. gada 28. oktobrī koalīcijā esošā Tautas partija gāž valdību, nobalsojot pret 2005. gada budžeta projektu.

***

TP atsauktie ministri

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš amatā kopš 2007. gada novembra

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns amatā kopš 2007. gada novembra

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš amatā kopš 2009. gada marta

Veselības ministre Baiba Rozentāle amatā kopš 2009. gada jūnija

Kultūras ministrs Ints Dālderis amatā kopš 2009. gada marta

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais