Šleseram prasīs ātrāku lēmumu

Liene Barisa schedule25.mar 2010

Valdības vadītājs Valdis Dombrovskis varētu prasīt drīzāku LPP/LC atbildi par iesaistīšanos valdībā, jo pēc partijas līdera Aināra Šlesera vakardienas paziņojuma par vienošanos ar Saskaņas centru par Ministru kabineta reorganizācijas modeli vairs nav iespējams gaidīt līdz 12. aprīlim, nezinot, vai tiešām var cerēt uz LPP/LC atbalstu valdībai, kā vismaz sarunu laikā solīja tās līderis.

Premjers vakar reaģēja asi, paziņojot, ka jebkādi mēģinājumi uzspiest jaunu ministriju skaita samazināšanas plānu ir nepārprotams mēģinājums gāzt valdību. "Vai garais termiņš, kad jāgatavojas Lieldienām un tad Lieldienas jāsvētī – vai tā nav vienkārši laika vilkšana viņam vien zināmu mērķu dēļ? Tāpēc būtu pareizi jauno notikumu kontekstā aicināt Šlesera kungu sniegt atbildi daudz, daudz ātrāk," Neatkarīgajai sacīja arī Pilsoniskās savienības deputāts Kārlis Šadurskis. Vienīgi Zaļo un zemnieku savienība pašlaik ieņem neitrālu vērotāja pozīciju un ar kategoriskiem vēstījumiem nedomājot nākt klajā.

A. Šlesers vakar žurnālistiem gan uzsvēra, ka Ministru kabineta reorganizācija nebūšot izšķirošs jautājums lēmumam par LPP/LC iesaistīšanos vai neiesaistīšanos valdībā. "Tas nebūs nekāds lakmusa papīrs," viņš sacīja, taču piebilda, ka tādējādi valdībai varētu garantēt 28 balsis – LPP/LC un Saskaņas centra pārstāvju skaits parlamentā – lēmumu pieņemšanai. Koalīcijas partijām saruna ar LPP/LC paredzēta pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes. Tad koalīcijas partijas arī cerot sagaidīt lielāku skaidrību par A. Šlesera plāniem.

Ministru kabineta iekārtas likums, kurā atrunāts ministriju skaits, Saeimā šobrīd ir atvērts, un, ņemot vērā šo iespēju, savu piedāvājumu – tā saukto Zalāna plānu – aktualizējusi arī Tautas partija; tas nozīmē, ka grūtas diskusijas Saeimā gaidāmas jebkurā gadījumā, jo būs nepieciešama politiska vienošanās jau par likuma saturu, ne vien teorētiskiem plāniem kaut ko reorganizēt. Vēl nesen arī pats premjers runāja par būtiskāku Ministru kabineta reorganizāciju. Viņš sacīja, ka apvienot varētu arī Veselības ministriju ar Labklājības ministriju, bet Kultūras ministriju ar Izglītības un zinātnes ministriju. Taču tas varēja vēl vairāk sarežģīt situāciju. Būtisku lomu spēlētu ne tikai politiķi, bet arī nozaru pārstāvji; asus iebildumus jau bija pauduši veselības aprūpes pārstāvji, un medicīnas profesionāļu organizācijas ir gatavas protestiem. Tāpēc premjers ir gatavs strādāt pie modeļa izstrādes, taču ne šai valdībai. Vakar arī Jaunā laika Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Neatkarīgajai sacīja, ka par reorganizāciju jādomā un ministriju skaits būtu jāsamazina. Taču par to varot domāt tikai nākamās valdības kontekstā pēc Saeimas vēlēšanām. Šīs Saeimas uzdevums būtu sagatavot visu nepieciešamo likumdošanu, jo, lai veiktu reorganizāciju, labojumi likumos būtu ļoti apjomīgi un skartu ne tikai Ministru kabineta iekārtas likumu, bet daudzus citus. Līdz ar to arī apjomīgais darbs, lai sakārtotu normatīvos aktus, ir viens no iemesliem, kāpēc reorganizācija nevar būt tūlītēja.

***

Ministru kabineta reorganizācijas modeļi

Pašreizējais MK sastāvs

Aizsardzības ministrija

Ārlietu ministrija

Ekonomikas ministrija

Finanšu ministrija

Iekšlietu ministrija

Izglītības un zinātnes ministrija

Kultūras ministrija

Labklājības ministrija

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija