Pagaidām nav skaidras atbildes, vai un no kādiem līdzekļiem slimnīcām samaksās par darbu, kas veikts janvārī, bet kura finansēšanai nepietiek ar sākotnēji aprēķinātajām kvotām. Lai gan Veselības ministrija pagājušajā pirmdienā nosūtīja pieprasījumu Finanšu ministrijai par apropriāciju jeb līdzekļu iekšēju pārdali, tā atbildi tik drīz nesola.
Kā Neatkarīgajai norādīja ministrijas pārstāve Baiba Melnace, Finanšu ministrija vispirms izanalizēs Veselības ministrijas priekšlikumu un tā ietekmi uz valsts budžetu un budžeta bilanci un tad sniegs savu vērtējumu. Tas varētu notikt tuvāko divu nedēļu laikā. Tikmēr slimnīcas būs neziņā, vai par padarīto darbu saņems samaksu pilnā apmērā. Jau rakstīts, ka līdzekļu deficīts samaksai par veselības aprūpes pakalpojumiem stacionāros janvārī bija 4,3 miljoni latu. Ja tam piekritīs finanšu ministrs, to avots varētu būt ministrijas padotības iestāžu pagājušā gada ieņēmumi, kas iegūti par šo iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem.
Tiesa, jau tagad ir zināms, ka minētie 4,3 miljoni ir tikai sākums papildu finansējuma pieprasījumiem veselības nozarē. Nauda būs jāmeklē, lai apmaksātu slimnīcu pārstrādi arī turpmākajos mēnešos. Veselības norēķinu centrs ir apkopojis datus par februāri, un tie liecina, ka nu jau izveidojies 7,9 miljonu latu pārtēriņš, kas ir par 55% vairāk, nekā plānots.
Naudas izteiksmē līdz februāra beigām visvairāk pārtērējuši valsts lielākie stacionāri – P. Stradiņa klīniskās universitātes un Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, attiecīgi – 2,1 miljonu un 2,3 miljonus latu. Taču, ja rēķina proporcionāli ieplānotajam budžetam, daudz lielāks valsts finanšu deficīts joprojām ir reģionālajās slimnīcās. Piemēram, Tukuma slimnīcā kvotas pārtērētas par 261% – tur no gadam atvēlētajiem 268 440 latiem gada pirmajos divos mēnešos iztērēti 161 592 lati. Rēzeknes slimnīcā kvotas pārtērētas par 142% un no gadam atvēlētajiem 1,3 miljoniem jau iztērēti 521 914 lati. Krāslavas slimnīcā salīdzinājumā ar plānoto finansējumu iztērēts pat par 423% vairāk – no 75 412 latiem iztērēti 65 774 lati. Tas nozīmē, ka pēc gada pirmajiem diviem mēnešiem pakalpojumu apmaksai, ko drīkstētu sniegt šī slimnīca, pāri palikuši vairs tikai 10 000 lati. Līdzīga situācija ir Alūksnes slimnīcai, kurā pārtēriņš bijis 452%, kvotas gadam – 93 710 lati, bet jau tikai līdz februāra beigām pakalpojumi sniegti par 86 355 latiem. Lielas pārstrādes bijušas arī citās slimnīcās.
Salīdzinoši labāka situācija ir vienīgi tajās slimnīcās, kur finansējums šogad netika samazināts vai saruka nedaudz. Piemēram, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā kvotas pārsniegtas par 5,66% jeb 96 470 latiem, Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā pārtērēti vien 89 lati jeb 0,02%, bet Rīgas Dzemdību namā kvotas pārtērētas par 11%.
Veselības ministrijā jau iepriekš sacīja, ka ar ziņojumu valdībā par situāciju vērsīsies pēc tam, kad būs apkopoti dati par trim mēnešiem; tad arī precīzāk varēšot noteikt, cik daudz naudas līdz gada beigām varētu pietrūkt. Šobrīd lēsts, ka papildus vajadzēs 50 miljonus latu. Neskaidrību, kā finansējuma trūkuma problēmas tiks risinātas, vairojusi politiskā situācija. Pēc Tautas partijas aiziešanas no valdības demisionējusi veselības ministre Baiba Rozentāle. Kamēr amatā nav apstiprināts jaunais ministrs, šos pienākumus varētu uzticēt iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (JL).