Pērn reti kurš izvairījies no algu samazinājuma – arī politiķi un valsts iestāžu amatpersonas, apliecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto deklarāciju dati. Taču ne vienmēr tas nozīmējis nepieciešamību reāli savilkt jostas, un ir amati, kuros ienākumus gandrīz līdzšinējā līmenī palīdz noturēt kompensācijas, kā tas, piemēram, ir Saeimas deputātiem.
Pagaidām gan nav pieejamas visu tautas kalpu ienākumu deklarācijas, taču no publicēto deklarāciju ziņām izriet, ka dažam parlamentārietim ienākumi no darba Saeimā gandrīz nav samazinājušies un reti kuram ienākumi sarukuši vairāk par 15%.
Par diviem procentiem mazāk
Piemēram, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem alga par darbu Saeimā sarukusi vien par diviem procentiem – 2008. gadā viņa ienākumi parlamentā bija 35 542 lati, bet 2009. gadā Saeimas spīkers algā un kompensācijās kopumā saņēma 34 863 latus. Būtiskāk gan sarukusi G. Daudzes alga Ventspils slimnīcā, kur viņš joprojām praktizē kā anesteziologs. 2008. gadā kā ārsts viņš saņēma gandrīz 7000 latu, pērn – salīdzinoši vairs tikai 4670 latus, kas ir par 35% mazāk.
Salīdzinoši neliels ienākumu samazinājums Saeimā bijis arī Saskaņas centra frakcijas deputātam Ivanam Ribakovam – arī viņam kopumā ienākumi 2009. gadā bija par 2% mazāki (kopumā saņēmis 27 165 latus) nekā 2008. gadā, kad viņš kopumā gada laikā nopelnīja 30 457 latus. Deputāta alga gan samazinājās būtiskāk, taču praktiski nav mainījies kompensāciju apmērs, kas veido trešo daļu no ienākumiem.
Kompensācijas sargā
Tā tas ir lielākajai daļai deputātu, tādēļ kopējie ienākumi nav strauji kritušies. Jāatgādina, ka parlamentārieši, lai arī algu sev samazinājuši jau vairakkārt, pie kompensāciju apcirpšanas ķeras nelabprāt. Iepriekš politiķi solīja kompensāciju sistēmu pārskatīt šā gada aprīlī.
Kopumā Saeimas deputātu ienākumi parlamentā lielākoties samazinājušies par 10–15%, liecina apkopotie dati no amatpersonu deklarācijām. Par 15% mazāk, piemēram, algā un kompensācijās saņēma ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, Pilsoniskās savienības frakcijas vadītāja Anna Seile, Tautas partijas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece, par 10% mazāk saņēma Jaunā laika deputāte Ingrīda Circene, TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats un citi.
Algas joprojām iespaidīgas
Tāpat deklarāciju dati liecina, ka tā sauktajās neatkarīgajās iestādēs, kuras netiek pakļautas arī vienotajai atalgojuma sistēmai, samazinājums ir bijis, procentu ziņā – pat iespaidīgs. Taču naudas izteiksmē algas šajās iestādēs aizvien ir lielas.
Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, salīdzinot ar 2008. gadu, alga kopā ar prēmijām un piemaksām pērn samazinājusies par 30 000 latu. 2009. gadā viņš par darbu bankā saņēma 97 677 latus jeb mēnesī nedaudz virs 8000 latu, bet 2008. gadā – 126 518 latu, kas ir apmēram 12 000 latu mēnesī. Sarukuši arī viņa uzkrājumi bankās un attiecīgi arī ienākumi no noguldījumu procentiem. Iekrājumi samazinājušies arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājai Irēnai Krūmanei. Viņas alga gada laikā sarukusi no 7400 latiem mēnesī līdz 7000 latiem. Mainījies gan nav ienākumu apmērs no dalības Eiropas Investīciju bankas valdes sēdēs – gan 2008. gadā, gan 2009. gadā viņa par to saņēmusi 6000 latu. Jāpiebilst, ka gan I. Krūmanei, gan I. Rimšēvičam ir arī salīdzinoši lielas parādsaistības, attiecīgi 304 000 eiro un 577 156 eiro.
Savukārt valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas alga pērn samazinājās vairāk nekā par 20%. 2008. gadā pavisam Valsts kontrolē viņa saņēma gandrīz 50 000 latu jeb aptuveni 4000 latu mēnesī, bet 2009. gadā jau 38 254 latus jeb nedaudz vairāk nekā 3000 latu mēnesī.
Uzkrājumi dažādās valūtās
Gandrīz visām amatpersonām ir uzkrājumi bankās, retāk – skaidrā naudā. Tendence glabāt naudu zeķē aizvien mazinās, taču palielinās uzkrājumu valūtu dažādība. Bez ierastajiem eiro un latiem daudzi izvēlas naudu glabāt arī ASV dolāros, piemēram, Latvijas Bankas prezidents, Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis, valsts kontroliere Inguna Sudraba. I. Sudraba naudu glabā arī Igaunijas kronās.
Jāpiebilst, ka atšķirībā no citiem gadiem, kad naudas uzkrājumi amatpersonām palielinās, 2009. gadā arvien biežāk tie ir sarukuši.
