Latvijā finansējums veselībai zemākais ES
Līdz ar dramatisko finansējuma samazinājumu veselības aprūpei nav iespējams ne tikai samaksāt ārstniecības iestādēm par jau sniegtajiem pakalpojumiem, bet arī plānot turpmāko medicīnas attīstību.
Lai gan esot panākta politiska vienošanās, prasību par papildu finansējumu veselības nozarei bremzējot Finanšu ministrija, tāpēc rīt, 1. aprīlī, šo jautājumu paredzēts skatīt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.
Jau tagad zināms, ka nākamā gada valsts budžets būs jāsamazina par aptuveni 500 miljoniem latu, tāpēc veselības aprūpes sniedzēju pārstāvji aicina tad, kad budžetu skatīs, iespēju robežās medicīnai naudu vairs neatņemt. Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs turklāt uzsver, ka finansējuma ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvija nu jau ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā. "Līdz šim pēdējā bija Rumānija. Nu mēs esam ieņēmuši stabili pēdējo vietu," sacīja J. Kalējs.
Ņemot vērā šo situāciju, ārstniecības iestādēm nav motivācijas noturēt savu personālu, un arvien vairāk mediķu – gan ārstu, gan medicīnas māsu – aizbrauc, jo citās valstīs uzreiz tiek piedāvāta divu līdz piecu tūkstošu latu alga, kā arī dažādi bonusi – apmācības, dzīvesvieta, iespēja reizi divos mēnešos braukt uz Latviju, ko apmaksā jaunais darbadevējs. Līdz ar to slimnīcas vairs nevar nodrošināt 24 stundu neatliekamo palīdzību tajās jomās, kur tai it kā būtu jābūt. "Jo speciālistu fiziski nav," piebilda Slimnīcu biedrības vadītājs. Strauji sarūk arī medicīnas māsu skaits. Latvijas Māsu asociācijas vadītāja Jolanta Zālīte norādīja, ka strādājošo medicīnas māsu skaits samazinājies par tūkstoti. Līdz ar to palielinājusies arī darba slodze, jo vienas māsas aprūpē ir daudz vairāk pacientu. Bet noteikumu, kāds ir maksimāli pieļaujamais pacientu skaits viena ārsta vai medicīnas māsas aprūpē, nav, līdz ar to veidojas absurdas situācijas. "Tāpēc mēs aicinām Veselības ministriju ātrāk meklēt darba organizācijas instrumentus, lai nepieļautu situāciju, ka mēs dosimies strādāt nekvalificētu darbu," sacīja J. Zālīte. J. Kalējs arī neslēpa, ka veselības aprūpē ienāk aplokšņu algas un nelegālā nodarbinātība, "kas medicīnā līdz šim nebija".
Viena no veselības aprūpes profesionālo organizāciju, kā arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) prasībām ir finansējuma palielināšana veselības aprūpei līdz 4,6% no iekšzemes kopprodukta. Pēc LVSADA vadītāja Valda Kera teiktā, šāds finansējuma līmenis būtu jāsasniedz līdz 2015. gadam. Turklāt Pasaules bankas eksperti, pēc V. Kera stāstītā, teikuši, ka nav pieļaujama finansējuma samazināšana absolūtos skaitļos. Jāatgādina, ka Latvijā līdz šim noticis pretējais – apelējot pie tā, ka proporcionāli iekšzemes kopprodukta finansējums nav samazināts un saglabāts 3,4% līmenī, naudas izteiksmē šogad tas ir par 70 miljoniem latu mazāk nekā pērn. Ka tas bijis vairāk, nekā var atļauties, apliecina jau pašreizējā situācija, kad naudas nepietiek neatliekamās palīdzības apmaksai slimnīcās.
Vakar Saeimas Veselības apakškomisijas sēdē, kur diskutēja par šo problēmu, deputāte Ingrīda Circene (JL) gan norādīja, ka samazinājums nemaz nav dramatisks – kopumā tikai 13%. Taču būtiski krities finansējums slimnīcām, un drīzāk jādomā, kur nauda pazūd, jo ambulatorajai aprūpei tās pat ir vairāk. Tāpēc, pēc viņas domām, arī cilvēku veselības stāvoklim nevajadzētu pasliktināties. Taču V. Keris uz to atbildēja: "Tas ir tāpat, ja cilvēkam iedod pussegu. Ejot gulēt, viņš apsedz pēdas, nāk citi un saka: kā tu sedzies, tev vēders pliks! Nu, uzvelk segu uz vēdera. Nāk nākamais, saka: tev pēdas plikas! Un atkal uzvelk segu uz pēdām. Nāk nākamais un saka: tu nemāki segties, tev vispār to segu atņemsim – guli pliks. Tāpēc vienkārši vajag normālu segu iedot. Var jau arī to segu taisīt divreiz plānāku, lai nosedz visu augumu, bet tad tas jau būs līķauts.