TB/LNNK sabiedrotos vēl meklē

Apvienībai TB/LNNK joprojām notiekot intensīvas sarunas ar vairākiem potenciālajiem partneriem vēlēšanās – kā nopietnākie sabiedrotie tiek uzlūkota Vienotība, taču atsevišķas tikšanās bijušas gan ar Visu Latvijai, kas varētu būt partneris gan Vienotībā, gan ārpus tās, gan arī Zaļo un zemnieku savienību.

Laika, lai izšķirtos, gan vairs nav daudz. 17. aprīlī notiks partijas kongress, un TB/LNNK valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš neizslēdz – jau kongresā varētu izkristalizēties TB/LNNK sabiedrotie.

"Pirms kongresa notiks valdes sēde, kur, iespējams, varētu tikt pieņemti kādi lēmumi, un līdz kongresam arī turpināsies sarunas. Ņemot vērā minēto, arī kongresā kāds lēmums varētu tikt pieņemts," sacīja TB/LNNK politiķis. Tēvzemiešiem ir divi pamatprincipi sabiedroto meklēšanai, ņemot vērā programmatiskās nostādnes, – nacionālais princips un sociālekonomiskais redzējums. "Ja par šo ir izpratne no visām ieinteresētajām pusēm, tad var runāt arī par tālāko," sacīja G. Bērziņš.

Meklē kopīgu valodu

Vienotībā pārstāvētā Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa Neatkarīgajai atzina, ka sarunas ar TB/LNNK vēl ir procesā, taču no potenciālajiem partneriem tieši ar TB/LNNK tās ir bijušas dziļākas un runāts arī par praktiskajiem un programmatiskajiem jautājumiem. Tāpat spriests par to, kā varētu tikt sadalītas vietas sarakstā. Taču, kad varētu tikt pieņemts galīgais lēmums, S. Āboltiņa vēl nevarēja pateikt. "Sarunā vienmēr ir divas puses, un Vienotībā ir vismaz četras," sacīja S. Āboltiņa, tādēļ arī sarunu gaita nav tik raita. Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Valdis Kristovskis turklāt joprojām atrodas ārpus Latvijas. Taču tieši Pilsoniskajā savienībā ir vispretrunīgākie viedokļi par tēvzemiešu piesaistīšanu. S. Āboltiņa gan uzsvēra, ka dažādas problēmas var būt visās partijās un pagātnē ir bijusi gan apvienošanās, gan šķelšanās, taču viņa ir pārliecināta, ka jebkurā gadījumā ir jāvar atrast kopīgu valodu.

Statistika par labu ZZS

G. Bērziņš neslēpj, ka arī TB/LNNK ir dažādi viedokļi, ar ko būtu labāk iet kopā, un ir partijas biedri, kas labprātāk vienotos ar ZZS. Arī socioloģiskie pētījumi, kuros aptaujāti vēlētāji, apliecinot, ka labākā sinerģija būtu ar ZZS. Bet ar ZZS sarunas nav bijušas tik aktīvas un kopumā no abām pusēm ieinteresētība nav bijusi tik liela, neslēpa G. Bērziņš. Tāpēc jau tagad var secināt, ka šīs abas partijas visdrīzāk nebūs sabiedrotās vēlēšanās. Tiesa, sarunas vēl neesot pabeigtas. Arī ZZS līderis Augusts Brigmanis Neatkarīgajai atzina, ka vēl viena tikšanās ar tēvzemiešiem gaidāma nedēļas nogalē. Lai varētu runāt par kopīgiem plāniem vēlēšanās, ZZS esot svarīgi, kāds būtu TB/LNNK pienesums kopīgai apvienības veidošanai, jo sevišķi ņemot vērā, ka no apvienības jebkurā gadījumā vairāk iegūtu TB/LNNK nekā ZZS, kuras reitingi jau tā ir daudz augstāki. "Ja viņi izvēlētos dot Rīgas sarakstā [TB/LNNK līderi Robertu] Zīli un Zīle pasaka: nolieku vieglās dienas un eju startēt, tad ir cita saruna," teica A. Brigmanis, ļaujot saprast, ka tādā gadījumā sadarbība ar TB/LNNK zaļajiem zemniekiem jau būtu daudz interesantāka.

Finanses nebūs šķērslis

Jau Visu Latvijai aktualizētais jautājums par finansiālo līdzdalību vēlēšanu kampaņā nekādā gadījumā nebūšot izšķirošs faktors galīgajam lēmumam par sadarbību. Arī ar pašu Visu Latvijai, neraugoties uz dažādi interpretēto partijas līdera Raivja Dzintara paziņojumu par vajadzīgo artavu aģitācijas kampaņai, kas Vienotības publicitātei par labu nenāca, sarunas turpinoties. Arī TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieks G. Bērziņš uzsvēra, ka izskanējušajām runām par finansējumu tik lielu uzmanību pievērst nevajadzētu. Turklāt, pēc viņa teiktā, ir jāsaprot, ka jebkura dalība vēlēšanās ir saistīta ar izdevumiem kampaņai. "Un, kad potenciālie sadarbības partneri nonāk pie lēmuma kopīgi kaut ko darīt, tad vajag runāt arī par šo jautājumu," sacīja G. Bērziņš. TB/LNNK ar Vienotību konkrēta saruna par līdzfinansējumu kampaņai vēl neesot bijusi, jo partijas vēl nav nonākušas līdz vienotai izpratnei par sadarbību.

Taču vieni paši TB/LNNK diez vai startēšot. "Mans viedoklis ir, ka mums ir jāstartē kopā ar iespējamiem partneriem, jo šajā gadījumā ar startēšanu vienatnē mēs nesasniegsim tos mērķus, uz kuriem mēs gribētu tiekties mūsu programmatiskajās nostādnēs," atzina G. Bērziņš.