Bens Latkovskis / Autori

Pēc nedaudz vairāk nekā diviem mēnešiem – 6. oktobrī atkal vēlēsim jauno Saeimu. Nu jau divpadsmito. Kopš mūslaiku Latvijas pirmajām kaut cik demokrātiskajām vēlēšanām 1989. gadā, kad tika vēlēts PSRS tautas deputātu kongress, notikušas neskaitāmas vēlēšanas, taču jau tagad var droši prognozēt, ka oktobrī gaidāmās būs pašas garlaicīgākās un nenozīmīgākās, kādas vien bijušas (ja neskaita Eiroparlamenta vēlēšanas).

Otrdien pirmo reizi Krievijas jauno laiku vēsturē notika iepriekš anonsēta Nacionālās drošības padomes sēde. Pirmo reizi, jo agrāk par līdzīgu sēžu noturēšanu un to rezultātiem paziņoja tikai vēlāk.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs trīs Krievijas pilsoņus – dziedātājus Oļegu Gazmanovu un Josifu Kobzonu, kā arī kādu Allu Perfilovu – iekļāvis melnajā sarakstā, kas liedz ieceļot Latvijā.

Virs karadarbības pārņemtās Austrumukrainas teritorijas notriektā pasažieru lidmašīna Boeing 777 ar gandrīz 300 bojā gājušajiem paver jaunu nodaļu Krievijas un Ukrainas konflikta vēsturē. Vēl 17. jūlija rītā parastam Rietumeiropas birģerim notikumi Ukrainā likās tāls, lokāls konflikts, par kuru kaut kas pa ausu galam dzirdēts. Vakarā šis konflikts ieguva globālu nozīmi. No rīta Eiropa uzzināja, ka ASV pastiprinājušas sankcijas pret Krieviju, un šo ziņu uztvēra ar vāji slēptu nepatiku.

Pagājušā gadsimta pirmajā pusē Eiropas politiskās attīstības vektors stipri nosliecās autoritārisma un pat totalitārisma virzienā.

Malaysia Airlines katastrofa izraisa plašu drošības krīzi.

Latvija aizvadītajā nedēļā pierādījusi, ka var pēc visaugstākajiem standartiem noorganizēt Pasaules koru olimpiādi un tajā savākt bagātīgu zelta medaļu ražu. Latvija var. Taču šai varēšanai ir arī kāda blakus parādība. Pirms dažiem gadiem ar Saeimas korespondentes Agneses Margēvičas vieglu roku parādījās Latvijas politiķu dalījums divu atšķirīgu mentalitāšu nometnēs – kordziedātājos un darītājos. Tagad varam apkopot šo nometņu cīņas rezultātu.

Jo loģiskāki un saprātīgāki satiksmes noteikumi, jo satiksmes dalībnieki tos labprāt ievēro. Savukārt, ja zīmes ir saliktas haotiski bez redzama pamatojuma, šādus noteikumus pat likuma paklausīgam cilvēkam grūti ievērot. Līdzīgi ir ar nodokļiem.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Latvijas dabas sirdī, Gaujas Nacionālajā parkā, tiek plānots bezjēdzīgs eksperiments, kurā ar cirvi un uguni lēnā garā tiks iznīcināts 251 hektārs skaista meža. Patiesību sakot, šo eksperimentu gluži par bezjēdzīgu saukt nevar. Kaut vai tāpēc vien, ka šī projekta ietvaros tiks apgūti (cik moderns un progresīvi skanošs vārds) ap 800 000 eiro. Teiksim godīgi, pietiekami liela summa, lai ne vienam vien gribētos kaut ko padedzināt un paeksperimentēt.

Diemžēl pasaulē viss ne vienmēr ir tā, kā tas izskatās vai kā tas tiek pasniegts. Politikā bieži vien ar gudriem, labskanīgiem, pat cēliem vārdiem tiek maskēts cinisms, auksts aprēķins un nekaunīga cīņa par varu.

Ieilgušajā pasažieru vilcienu iepirkumu izrādē noslēdzies kārtējais cēliens. Konkursā par jaunu elektrovilcienu nomu par uzvarētāju atzīts Šveices uzņēmums Stadler Bussnang AG. Varētu domāt, ka ar konkursa uzvarētāja pasludināšanu izrāde beigusies, priekškars krīt, visi aplaudē un priecīgi dodas mājās. Pārbaudīt, vai brīnumainā kārtā nav papildinājies nesen kā aizjūras ofšorā atvērtais bankas konts. Protams, tās ir tikai fantāzijas, jo visi izrādes režisori ir strādājuši vienīgi valsts un tautas labā, tāpēc ne uz kādiem brīnumiem necer. Bet ja nu tomēr?

«Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, redzu, cik neticami daudz it kā pieredzējušu politiķu dzīvo ilūzijās...» mikroblogošanas vietnē twitter ierakstījis Valkas novada domes priekšsēdētājs, bijušais Saeimas deputāts no Tautas partijas Vents Armands Krauklis. Citi, izsakoties par politiskajiem dinozauriem, kuri nolēmuši atstāt politiskās paleontoloģijas muzeja noputējušās vitrīnas un pieteikuši savu dalību nākamajās Saeimas vēlēšanās, ir daudz skarbāki. Sociālajos tīklos turpinās sacensība, kurš par viņiem pateiks ko asprātīgāku un nievīgāku. Par šo ņirgu vilni nav jābrīnās, jo tieksme iespert kādreiz varenam, bet tagad vārgam pretiniekam, ir raksturīga jebkurai primitīvai grupai.

Krievijas parlamenta augšpalāta – Federācijas padome – pēc prezidenta Vladimira Putina lūguma pagājušotrešdien atcēla 1. martā pieņemto lēmumu, kurš atļāva izmantot Krievijas bruņotos spēkus Ukrainas teritorijā.

Katru gadu aprīļa otrajā pusē Inčukalna pazemes gāzes krātuvē sāk sūknēt gāzi ziemas periodā iztērētās vietā. Šogad pagāja aprīlis, sākās maijs, un nekādas kustības. Viss kluss un mierīgs. Ierastās dūkoņas un vieglās zemes drebēšanas vietā – klusums. Krievijas un Ukrainas konflikts veicināja dažādu jautājumu rašanos uzņēmumā. Kas notiek? Kāpēc joprojām pazemē netiek pumpēta gāze?

Kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins uz pārmetumiem par separātistu atbalstīšanu Dienvidaustrumukrainā savelk vientieša seju un tēlotā izbrīnā rausta plecus – kāds mums ar to sakars, mūsu armijas tur nav, tad ikvienam (tai skaitā Putina pielūdzējiem) skaidrs, ka viņš atklāti iesmej par naivuļiem, kas nevēlas saprast reālpolitiku putinisma izpratnē.

Piektdien laikraksts NRA iznāca ar virsrakstu uz vāka – Rietumi reabilitē Putinu? Jautājuma zīme norādīja uz situācijas neviennozīmīgo vērtējumu. ASV prezidents Baraks Obama 28. maijā, uzrunājot Vestpointas kara akadēmijas absolventus, apgalvoja, ka, pateicoties Amerikas ietekmei, esot sekmīgi izdevies izolēt Krieviju.

«Igaunija nekad nepaliks viena! Latvija nekad nepaliks viena! Lietuva nekad nepaliks viena! Rumānija nekad nepaliks viena! Polija nekad nepaliks viena!» ASV prezidents Baraks Obama patētiski atkārtoja Varšavā, Karaļu pils laukumā, uzrunājot Polijas pēckara pirmo demokrātisko vēlēšanu 25. gadadienas svinību dalībniekus.

Kādreiz televīzijas žurnālists Gints Grūbe skaitījās piederīgs Latvijas intelektuālajam krējumam. Viņa veidotās Vakara intervijas ar pasaules līmeņa intelektuāļiem ierindojamas Latvijas televīzijas zelta fondā. Pateicoties šajā laikā iemantotajai autoritātei, Grūbe tika ievēlēts Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP), kur atbild tieši par televīziju.

Latvijai pienākas viena ES komisāra vieta. Līdzšinējais komisārs Andris Piebalgs divus termiņus ir amatā nostrādājis, un laiks viņu nomainīt. Pagaidām it kā nav šaubu, kurš būs mūsu nākamais komisārs. Protams, Valdis Dombrovskis.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atcēlis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei piešķirta pielaide valsts noslēpumam. Kalnmeiers šo lēmumu pieņēmis sakarā ar pieļautajiem speciālās atļaujas izsniegšanas kārtības noteikumu pārkāpumiem.

Eiroparlamenta (EP) vēlēšanas kopumā apliecināja, ka palielinājusies eiroskepse, taču ne tik daudz, lai notiktu kāds būtisks pagrieziens ES virzībā. Lai arī līdz šim vadošā Eiropas Tautas partiju grupa, kā arī otra lielākā frakcija, sociāldemokrāti, ieguvuši mazāk mandātu nekā iepriekšējās vēlēšanās, kopumā «nopietnās» partijas saglabājušas stabilu vairākumu.

Pēc pirmās neoficiālās informācijas, Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā uzvarējusi Vienotība ar bijušo premjeru Valdi Dombrovski priekšgalā. Šo rindiņu rakstīšanas brīdī pieejamā informācija liecina, ka Vienotībai varētu būt pat četras vietas EP, bet sociāldemokrātiskajai partijai Saskaņa tikai viena.