Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) beigusi juridisko pārbaudi par Rīgas domes darbu un konstatējusi vairākus iespējamus likumpārkāpumus. Viss liecina par to, ka Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atstādināšana no amata ir tuvākā laika jautājums.
Šāda notikumu attīstība nav negaidīta, un, kopš ministriju vada Juris Pūce, plāni nav slēpti - sagatavot normatīvo bāzi, lai atstādinātu no amata Rīgas mēru. Šis plāns ne mirkli nav bijis noslēpums arī pašam Ušakovam, un viņš ar to jau sen kā samierinājies. Vēl vairāk. Arvien jauni un jauni traipi turpina parādīties uz vēl nesen sniegbaltā Ušakova uzvalka, un viņš pats klusībā sapņo par brīdi, kad varēs tikt prom no pēkšņi par toksisku kļuvušā mēra krēsla un katapultēties krietni mierīgākajos Briseles koridoros. Tagadējais uzdevums ir vilkt laiku ar dažādām birokrātiskām procedūrām, lai līdz Eiroparlamenta vēlēšanām nenotiek kas neglābjams.
Arī VARAM nav noskaņojusies izšķirīgajam cīniņam uz dzīvību un nāvi. Viņi ir gatavi publikai piedāvāt skaļu, simbolisku, bet reālajā dzīvē maznozīmīgu izkārtnes maiņu. Proti, Rīgas mēra nomaiņu pret kādu citu tā paša politiskā spēka darboni. Protams, pavisam cita būtu visa pasākuma jēga un tā politiskās sekas, ja VARAM sagatavotu un Saeima nobalsotu par likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Gan jau šādām solim varētu atrast juridiski korektu pamatojumu. Ja vien būtu politiskā griba to meklēt. Vismaz pagaidām politiskās gribas acīmredzami pietrūkst.
Šim politiskās gribas trūkumam ir vairāki iemesli. Pēc Saeimas vēlēšanām no Rīgas domes uz Saeimu pārdreifēja visi redzamākie Attīstībai un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāti. Par galveno (vienīgo) redzamo Ušakova opozicionāru palika Vienotības pārstāvis Vilnis Ķirsis. Diemžēl viņa politiskā kapacitāte ir viduvēja. Viņš varbūt ir strādīgs, apzinīgs un izpildīgs, bet viņam acīmredzami pietrūkst vilkmes. Viņš nav ne vilcējs, ne karognesējs. Nav simtprocentīgi drošas garantijas, ka Ķirša vadībā opozīcija uzvarētu, bet, ja pastāv kaut minimāls risks, ka ārkārtas vēlēšanas nenovedīs pie vēlamā rezultāta, tad labāk neriskēt. Turklāt un galvenokārt, gan Attīstībai/Par!, gan JKP šobrīd Rīgas domē nav tādu populāru cilvēku, kuru vadībā viņi varētu pārliecinoši pretendēt uz lielākas pārstāvniecības iegūšanu. Tāpēc labāk lieki netricināt gaisu.
Vēlme lieki netricināt gaisu ir vēl jo lielāka, jo pašreizējā situācijā politekonomiskie grupējumi nav ieinteresēti tektoniskās ietekmes sfēru pārmaiņās. Dienu pirms VARAM publicēja paziņojumu par juridiskās pārbaudes rezultātiem Rīgas domē, pēdējā piedraudēja, ka aizliegs spēļu zāles visur pilsētā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcās. Tas bija tiešs un nepārprotams mājiens Pūces un viņa partijas lieldraugiem no azartspēļu un ar to cieši saistītā ātro kredītu biznesa. Ušakovs atgādināja, ka arī viņam ir iespējas vienam otram pabojāt dzīvi. Tiesa, tas drīzāk bija nevis drauds, bet tāds kā aicinājums - veči, netrakojiet! Jūs drusku piebremzējiet, un arī mēs jums netraucēsim dzīvot, jo Ušakova «draudi» neizklausījās diez cik pārliecinoši.
Lai arī ar azartspēļu un ātro kredītu biznesu visciešāk saistīta ir politiskā apvienība Attīstībai/Par!, gan jau arī citas partijas, tajā skaitā Saskaņa, saņem šī ienesīgā biznesa pīrāga daļu. Pretējā gadījumā šis izteikti parazitārais bizness jau sen būtu ja ne pilnībā aizklapēts, tad būtiski minimizēts, par spīti izslavētajai «tiesiskajai paļāvībai». Jebkuri šī biznesa ierobežošanas ierosinājumi izraisa milzu rosību Vecrīgas kafejnīcās un šīs jomas galvenās figūras Jāņa Zuzāna ciemošanos sabiedriskajā televīzijā. Arī šoreiz diez vai būs kas citādi, un nez vai košie uzraksti - Fēnikss, Zilais dimants un tamlīdzīgi - patiešām pazudīs no Rīgas ielām. No otras puses, tas nozīmē, ka arī Rīgas domē nekāda politiska zemestrīce nav gaidāma. Atstādinās Ušakovu (ar viņa paša klusu piekrišanu) no amata, un lielos vilcienos viss turpināsies pa vecam.
Protams, ja vien notikumu ierastajā ritējumā neiejaucas KNAB un nesāk ņemt ciet vienu pēc otra. Bet tas jau vairāk no nezinātniskās fantastikas sfēras, jo šādas aktivitātes patiešām apdraudētu politisko stabilitāti ne tikai Rīgā, bet arī visā valstī, jo nav jau teikts, ka visa «ciet ņemšana» aprobežotos tikai ar Rīgas domes darboņiem (sk. tā sauktās Taureņu sarunas). To nu tā dēvētā politiskā elite šobrīd gribētu vismazāk. Tāpēc ticamāks ir scenārijs, kurā jebkādas politiskās zemestrīces tiks uzmanīgi novērstas.
