Kā metāls izšķīst skābē
Latvijas Radio raidījuma Rīta rosme laikos Dzintris Kolāts reiz teica: «Man patīk vērot, kā labi cilvēki nonāk varā un sāk tur lēnām bojāties.» Par to, ka vara cilvēkus stipri izmaina, šaubu nav. Visai bieži arī bojā. Īpaši tad, ja varā nonāk gadījuma cilvēki vai tie, kuri uz to apzināti gājuši pašlabuma dēļ. Tas pats attiecas arī uz partijām.
KPV LV uz vēlēšanām gāja ar izteiktu antielitāru, sistēmnoliedzošu ideoloģiju. Tagad pēc vēlēšanām partijas identitāte ir radikāli mainījusies. KPV LV ar visām četrām ir iegūlusies varas gultā, un izskatās, ka tur jūtas visai ērti. Tas, ka atsevišķi frakcijas deputāti par Kariņa valdību nebalsoja, nemaina lietas būtību. Partija ir pilnībā integrējusies esošajā varas sistēmā un uzvedas kā neatņemama tās sastāvdaļa.
Šī jaunā KPV LV identitāte bija jāapstiprina partijas kongresā. Īsi pirms tā partijas valdes locekle, viena no partijas līdzpriekšsēdētājām Linda Liepiņa izstājās no partijas valdes, protestējot pret partijas vadības slīgšanu arvien dziļākā konformismā. Taču sestdien sanākušais kongress, tikko sācies, arī beidzās. Kongresa gaitu absolūti vienpersoniski diriģēja Artuss Kaimiņš, kurš jau pašā sākumā ar vāji slēptu gandarījumu paziņoja, ka kongresam neesot kvoruma, līdz ar to tas neesot lemtspējīgs. Tāpēc - paldies, ka atnācāt, un uz redzēšanos! Atkārtots kongress tiks sasaukts pēc divām nedēļām, un, atbilstoši likumam par biedrībām, tam nekāds kvorums vairs nebūs nepieciešams.
Teorētiski valde varēja sasaukt nākamo kongresu kaut pēc pusstundas, lai sanākušie partijas biedri nejustos tik apdalīti, taču tas netika darīts. Arī tas, ka kongress tika rīkots nelielā zālītē, kuras ietilpība, ja tiešām būtu sanācis vajadzīgais kvorums, bija acīmredzami nepietiekama, liecināja, ka īsts kongress nemaz netika plānots. Notikušais bija tīrā formalitāte, lai pēc divām nedēļām noturētu kongresu ar vēl mazāku pārstāvību, kas akceptētu partijas vadībai vēlamās organizatoriskās izmaiņas. Paredzēts izveidot partijas domi, kas sastāvētu no partijas dažādu līmeņu deputātiem, ministriem un parlamentāriem sekretāriem. Tas ir, no cilvēkiem, kuri jau kļuvuši par sistēmas zobratiem.
Tas, ka partijas deputāti gāja uz vēlēšanām kā politiskās sistēmas grāvēji, bet pēc nonākšanas Saeimā paši kļuvuši par rutinētiem varas mehānisma elementiem, daļai partijas biedru rada zināmu kognitīvo disonansi. Viņi bija nākuši «jaunu pasauli celt», bet tagad spiesti iedomāto «sapņu pili» sliet veco Vienotības buku vadībā. Šo duālo situāciju nekautrējas izmantot politiski vairāk pieredzējuši un idejiski homogēnāki spēki, kuri, Liepiņas vārdiem runājot (NRA, 21.02. 2019.), «partiju, frakciju ir salauzuši... un sākuši likt mūsu deputātus maisā». Ar neapbruņotu aci redzams, ka partija, nonākusi varas vidē, šķīst kā metāls skābē. Lēni, laižot gāzes burbuļus un pārvēršoties irdenā sālī. Vai šo sairumu var novērst? Vai Liepiņas piedāvātā recepte - palikt konstruktīvā opozīcijā, piesaistīt saprātīgus cilvēkus un audzēt muskuļus - ir reāla?
KPV LV pēc kļūšanas par varas partiju ir acīmredzamas grūtības formulēt savas pastāvēšanas jēgu. Vispārīgie stāsti par «jaunu politiku», «tautas vēlmju» īstenošanu un tamlīdzīgi ir nodoti dziļi dziļā arhīvā. Tā vietā nekas «tautu» uzrunājošs netiek piedāvāts. To gan nevar teikt par tiem partijas biedriem, kuri tikuši, kā mēdz teikt, «pie siles». Viņiem piedāvājums ir gana konkrēts un viņus apmierinošs. Varā viņi jūtas brīnišķīgi un ne par kādu opozīciju pat negrib domāt. Kur nu vēl runāt? Turklāt partijas kontā ir ieskaitīts prāvs valsts finansējums (kongresā Kaimiņš nespēja atturēties nepadalīties ar šo prieka vēsti), kas tai formāli neļaus pazust no politiskās skatuves pat tad, ja partijā paliks vien pie siles tikušie, jo kādam šī nauda būs arī «jāapgūst».
Vārgos mēģinājumus kongresā uzsākt diskusiju par partijas nākotnes virzību Kaimiņš apslāpēja jau iedīglī, paziņojot, ka nekādas debates nav paredzētas un - uz redzēšanos! Kaimiņa signāls «pilsētai un pasaulei» bija nepārprotams - nākamās vēlēšanas vēl pietiekami tālu, tāpēc šis laiks jāizmanto lietderīgi. Protams, katram savā labā. Tagad varam aizmirst par vēlētājiem un tiem partijas biedriem, kuriem vieta pie siles neatradās. Par to, kas notiks ar šķīstošo, identitāti zaudējušo partiju, domāsim pēc tam. Bet tagad nejaucieties pa kājām un netraucējiet.
Ielauzums: KPV LV uz vēlēšanām gāja ar izteiktu antielitāru, sistēmnoliedzošu ideoloģiju. Tagad partija ir pilnībā integrējusies esošajā varas sistēmā un uzvedas kā neatņemama tās sastāvdaļa