Eklons: Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem izsniedzamo uzturēšanās atļauju jautājumā tiek diskutēts par ierobežojumu bardzību

Attiecībā uz iecerētajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredzētu stingrākas prasības termiņuzturēšanās (TUA) atļauju izsniegšanai Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, koalīcijā patlaban galvenās diskusijas ir par ierobežojumu bardzību un to, kā šos ierobežojumus pamatot, lai strīdu gadījumā valsts pēc tam varētu sekmīgi aizstāvēt savu pozīciju, intervijā laikrakstam "Diena" pastāstījis iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP).

LETA jau ziņoja, ka Iekšlietu ministrija (IeM) ir izstrādājusi piedāvājumu grozījumiem Imigrācijas likumā, paredzot stingrākas prasības TUA izsniegšanā Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, tomēr koalīcijai pagaidām nav izdevies par tiem vienoties. Nacionālās apvienības (NA) un "Konservatīvo" deputāti esot sagatavojuši vēl vienu likumprojektu, kas iesniegts Saeimā.

"Dienai" Eklons stāstījis, ka koalīcijā pat nav īsti pretrunu šajā jautājumā, bet lielākoties politiskajās rindās notiek liela diskusija, izšķiršanās par šo normu bardzību. "Mēs no IeM kā no institūcijas, kas atbildīga par šī likuma izstrādi un virzību, neapšaubāmi skatāmies, cik vien tas iespējams, no tiesiskās puses, jo beigu beigās tieši mums nāksies pēc tam atbildēt, aizstāvēt valsts reputāciju, valsts pozīciju kaut kādu lēmumu potenciālajās pārsūdzībās, ja mēs, izvirzot jaunās prasības, pārkāpsim Eiropas Savienības (ES) direktīvas, kas mums ir saistošas," norāda Eklons.

Ministrs skaidro, ka līdz ar to, nosakot ierobežojumus TUA saņemšanā, vajag skatīties, kur ir nacionālais apdraudējums un riska faktors, kur ir nacionālās ekonomikas saglabāšanas faktors, un sabalansēt tos. Varbūt pat jāvērtē iespējas atkāpties no kādas direktīvas ievērošanas nacionālās drošības dēļ, bet tajā pašā brīdī "jāsaprot, ka mēs esam parakstījušies zem kaut kādiem spēles noteikumiem un mums tie ir jāievēro," skaidro ministrs.

Vienlaikus Eklons izceļ faktu, ka diskusijas ir tikai politiska rakstura, bet formālajā saskaņošanas procesā patlaban nav saņemts neviens būtisks iebildums no citām ministrijām. "Vieni no lielāko izmaiņu uzturētājiem šobrīd ir NA, neapšaubāmi. Tas viņiem vēsturiski ir tāds sensitīvs aspekts, tāpēc mēs mēģinām rast to profesionālo, politisko kompromisu, lai šīs likuma izmaiņas varētu iedarbināt un īstenot," laikrakstam atklājis Eklons.

Vaicāts, par ko tieši likumprojekta izstrādē ir bažas no juridiskā skatupunkta, ministrs izteicis pieļāvumu, ka TUA pagarinājumu nesaņēmušajien Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, visticamāk, būtu visas tiesības nonākt līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai un pieprasīt pārskatīt, cik tas bijis atbilstoši ES regulām.

Jautāts, vai nav bažu par to, kā iekšlietu struktūras spēs grozījumus piemērot dzīvē, ja uzturēšanās atļauju saņēmēji būs jāsijā pēc dažādiem smalkiem kritērijiem, Eklons atbildējis, ka, viņaprāt, nav nepieciešamības ļoti precīzi likumā aprakstīt kaut kādas situācijas, reāli saprotot, ka -cik cilvēku, tik situāciju, un katrai uzrakstīt regulējumu būtu grūti, ir ļoti liels risks kaut kur nokļūdīties.

"Manā skatījumā tieši tāpēc mums ir ļoti spēcīgi un pieredzējuši drošības dienesti un speciālie dienesti - Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), kuri nodarbojas ar visu izvērtēšanu. Sākot ar dokumentiem, beidzot ar to neredzamo - kur drošības dienesti jau dziļāk skatās, kas tā īstenībā ir par personu, ar ko viņa nodarbojas. Mans redzējums ir, ka likumā jāsaglabā šī elastība, ka tieši dienestu un PMLP pārbaužu rezultātā mēs varētu pieņemt lēmumu par katru indivīdu un tādējādi maksimāli ievērot balansu starp valsts nacionālajām interesēm un indivīdu tiesībām. Jo ar strikti uzrakstītām normām ir tā, ka tās vienmēr var ļoti vienkārši pārsūdzēt," skaidro ministrs.

Kās ziņots, IeM sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu TUA izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

Tāpat grozījumi paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt arī atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Ievērojot to, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana tiek pārtraukta arī atkārtotas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas gadījumā, grozījumos paplašināti Imigrācijas likumā paredzētie izņēmumi, paredzot iespēju saņemt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju personām, kuri ilgtermiņā uzturējušās Latvijā, piemēram, bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi.

Tāpat izņēmumi paredzēti personām, kas uzturējušies Latvijā saistībā ar humāniem apsvērumiem vai valsts interesēm, vai kam ir vai bijušas ciešas ģimenes saites ar Latvijas pilsoni vai Latvijas nepilsoni, piemēram, bijuši laulībā ar Latvijas pilsoni vai nepilsoni, kurš miris un laulātajiem bijis kopīgs bērns - Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, bet valsts valodas zināšanu trūkuma dēļ persona nekvalificējas ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanai.

Grozījumi paredz atkārtotu uzturēšanās atļauju izsniegt arī personām, kas bijušas studenti vai pētnieki un pēc studiju vai pētniecības projekta beigām vēlas turpināt uzturēties Latvijā uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, lai sāktu nodarbinātību vai komercdarbību.

Ievērojot to, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, uz ko attiecas lēmums pārtraukt izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas, pieprasa ilgtermiņa vīzas, arī uz šo vīzu izsniegšanu attiecināts to izsniegšanas pārtraukums līdz 2023.gada 30.jūnijam.

Vienlaikus paredzēti izņēmumi, kas saistīti ar humāniem apsvērumiem, nepārvaramu varu, valsts interesēm, starptautisko saistību un ES normatīvo aktu ievērošanu, piemēram, vīzu izsniegšana studentiem, apmaiņas skolēniem, stažieriem, brīvprātīgā un sezonas darba veicējiem.

Lai ievērotu valsts ekonomiskās intereses, vīzas paredzēts izsniegt arī starptautisko kravas un pasažieru pārvadājumu veicējiem. Grozījumi paredz nodrošināt iespēju saņemt vīzu arī personām, kas ieceļo Latvijā, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, uz kuru neattiecas uzturēšanās atļaujas izsniegšanas aizliegums.

Lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu, grozījumos paredzēts pārejas noteikums, proti, līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē saņemtos ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju pieprasījumus izskatītu atbilstoši Imigrācijas likuma 2022.gada 29.jūnija redakcijai.