Atis Švinka "pārbrauc" pār zemnieku galvām ar ceļa rulli
Komentējot satiksmes ministra Ata Švinkas izteikumus LTV1 8. jūlija raidījumā “Rīta panorāma”, kurā viņš pauda ideju par nepieciešamību mazināt atbalstu vietējās pārtikas ražošanai, šķiet, iederētos sens teiciens par āzi, kas par dārznieku ticis.
Ministra redzējums par to, kāpēc atbalsts pārtikas ražošanai būtu jāsamazina, ir sākumskolas līmenī - miljoni tiek ‘’tērēti’’, bet sabiedrība šo atbalstu nejūtot. Turpretī, ja atbalsts tiktu samazināts ceļu rekonstrukcijai, “to gan visi pamanītu”.
Jāatzīst, ka pēdējam var piekrist - finansējums ceļu sakārtošanai tiešām ir svarīgs. Ironiski gan, ka lielākā daļa lauksaimnieku pārvietojas pa ceļiem, kuri gadiem nav redzējuši ne lāpījumu, ne jaunu asfaltu, kaut arī par katru apstrādāto zemes hektāru ik gadu maksā nekustamā īpašuma nodokli, kurš atkarībā no reģiona svārstās 10-30 eur/ha robežās. Turklāt būtu vērts atgādināt vienkāršu patiesību - jau vēsturiski ļoti liela daļa lauku ceļu tikuši atjaunoti nevis ar Satiksmes ministrijas, bet gluži pretēji - ar Zemkopības ministrijas un lauksaimniekiem paredzēto Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansējumu, kuru lauksaimnieki labprātīgi ir lēmuši novirzīt tieši lauku infrastruktūras uzlabošanai.
Par pārtikas ražošanu - jau Eiropas Savienības dibināšanas dokumentos KLP tikusi atzīta par Eiropas centrālo politiku. Loģika ir pavisam vienkārša - kritiskās nozares, tādas kā pārtikas ražošana vai enerģētika, ir tās, kas ir pamatnoteikumi X stundas pārvarēšanai. Tieši tādēļ arī šajos trauksmainajos laikos, veidojot nākamo Eiropas daudzgadu budžetu, lauksaimniecība joprojām ir centrālā tēma. Varam tikai spekulēt par to, kādēļ ministrs Švinka vēlas šūpot Latvijas drošības pamatus, taču arī dati apliecina lauksaimniecības svarīgumu - nozares kopējais pienesums ekonomikai ir ap 3,5 miljardiem eiro, turklāt lauksaimniecība un mežsaimniecība ir lielākās Latvijas eksporta sastāvdaļas. Jāpiemin arī tas, ka, mazinot atbalstu lauksaimniecības nozarei, neizbēgami celsies pārtikas cenas, jo neiegūto atbalstu lauksaimniekiem nāksies iecenot gala produkcijā.
Par iemesliem, kādēļ ministrs Švinka tik ļoti grib sākt graut tās atsevišķās nozares, kuras galvu vēl tur virs ūdens, varam tikai spekulēt. Iespējams, tā ir greizsirdība par Eiropas budžeta komisāra biroja šīs nedēļas paziņojumu, ka netiks pieļauta lauksaimniecības budžeta apvienošana ar citām politikām, kas ministram Švinkam liedz iespēju turpināt “Rail Baltica” būvniecību par lauksaimnieku naudu. Iespējams, tā ir skaudība, ka ne visas nozares ir nolaistas uz grunti. Ļoti iespējams, ka tā ir vienkārši nekompetence.
Skaidrs ir viens - ilgi lauksaimnieki šādu zaimošanu nepieļaus, tāpēc aicinām ministru Švinku jau laikus doties izbraukumā pa Latvijas ārēm, aprunāties ar lauku cilvēkiem un turpmāk ar “ceļa rulli” vairs “nebraukt” pāri Latvijas zemnieku galvām. Jebkurš sevi cienošs traktors ceļa rulli var apturēt.
