Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 6. septembrī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:16 Daļu no 1,4 miljardiem eiro, ko augļos nesuši iesaldētie Krievijas līdzekļi, Francija izmantos bruņojuma iegādei Ukrainas vajadzībām, piektdien paziņojusi Aizsardzības ministrija.
Eiropas Komisija (EK) piekritusi iepirkumiem no Francijas ražotājiem, cita starpā iegādājoties artilērijas un zenītartilērijas munīciju.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Eiropas Savienībā (ES) iesaldēti aptuveni 200 miljardi eiro lieli Krievijas valsts līdzekļi.
Apmēram 90% no šīs summas atrodas Beļģijā esošajās finanšu institūcijās.
ES dalībvalstis maijā vienojās iesaldēto Krievijas līdzekļu nestos ienākumus izmantot Ukrainas atbalstam.
Pirmie 1,5 miljardi šim nolūkam tika atvēlēti jūlijā.
Tiek lēsts, ka gadā Krievijas iesaldētie līdzekļi varētu ienest 2,5 līdz trīs miljardus eiro, ko varētu izmantot Ukrainas apbruņošanai un pēckara atjaunošanai.
19:43 Raidorganizācijas BBC Krievijas dienesta un izdevuma "Mediazona" žurnālisti kopā ar brīvprātīgo komandu, balstoties uz atklātiem avotiem, noskaidrojuši 68 011 karā Ukrainā kritušo Krievijas karavīru vārdus.
Taču mediji atzīst, ka patiesais kritušo skaits ir daudz lielāks.
No visiem apstiprinātajiem kritušajiem 13 152 jeb 20% bija brīvprātīgie, secinājuši žurnālisti. BBC norāda, ka pirmo reizi kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā kritušo brīvprātīgo skaits pārsniedz zaudējumus citās Krievijas karotāju kategorijās, tai skaitā ieslodzīto un mobilizēto kategorijās.
Ieslodzītie, kas parakstījuši līgumus ar Aizsardzības ministriju par dienestu armijā, sastāda 19% no kritušajiem, bet mobilizētie - 13%.
Kopš 2023.gada oktobra iknedēļas zaudējumi starp tiem, kas brīvprātīgi parakstīja līgumu un devās karā, nav samazinājušies zem 100 cilvēkiem, un dažās nedēļās žurnālisti saskaitīja vairāk nekā 310 kritušos. Pašlaik karā Ukrainā visbiežāk tiek nogalināti brīvprātīgie Krievijas karavīri vecumā no 42 līdz 50 gadiem. Žurnālistu sarakstā ir 3874 šādi cilvēki, kas ir 30% no visiem šajā kategorijā nogalinātajiem. Vecākajam bojāgājušajam brīvprātīgajam bija 71 gads.
BBC arī norāda, ka brīvprātīgo zaudējumu pieaugums galvenokārt saistīts ar to, ka viņi tagad cīnās visgrūtākajos frontes posmos, galvenokārt Doneckas apgabalā.
"Reālie zaudējumi - gan kopumā, gan katrā konkrētā kategorijā - ir lielāki nekā mūsu konstatētie dati. Mēs balstāmies tikai uz atklātiem informācijas avotiem, tāpēc daļa kritušo nav iekļuvuši statistikā," norādījuši žurnālisti.
18:35. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns uzskata: lai izbeigtu Krievijas karu pret Ukrainu, prezidentam Volodimiram Zeļenskim un Krievijas līderim Volodimiram Putinam jātiekas, vēsta pravda.com.ua.
17:01. Vācija piegādās Ukrainai vēl 12 pašgājējhaubices, piektdien Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē Ramšteinas bāzē paziņoja aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
Sešas no pašgājējhaubicēm tiks piegādātas Ukrainai līdz gada beigām, bet pārējās 2025.gadā, paziņoja ministrs.
Šīs haubices var trāpīt mērķiem 30 kilometru attālumā, un to piegādes kopējās izmaksas sasniegs 150 miljonusd eiro.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedalījās Ukrainas kontaktgrupas sanāksmes atklāšanā un izmantoja šo izdevību, lai aicinātu Rietumus piegādāt Ukrainai vairāk ieroču.
"Mums nepieciešams vairāk ieroču, lai padzītu Krievijas karaspēku no mūsu teritorijas, sevišķi no Doneckas apgabala," norādīja Zelenskis.
16:03. Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai piektdien nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti, tai skaitā trīs bērni, paziņojušas varasiestādes.
No Krievijas teritorijas uz Pavlohradu, Ukrainas Dņipropetrovskas apgabalā, izšautas piecas ballistiskās raķetes "Iskander", ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Raķešu triecieni izraisīja pilsētā vairākus ugunsgrēkus, tai skaitā daudzstāvu dzīvojamajā namā. Ukrainas Iekšlietu ministrijas publiskotajos attēlos redzama stipri bojāta ēka, no kuras nāk dūmi. Ēkas priekšā sadragāti koki.
Krievijas uzbrukumā Ļvivai trešdien tika nogalināti septiņi cilvēki, bet otrdien raķešu triecienā Poltavā tika nogalināti 55 cilvēki.
15:10. Premjere teica, ka ideja par PVN likmes izmaiņām tiek "saglabāta atvilktnē", kas būšot kā "apdrošināšana" gadījumā, ja Latvijai būs jādomā par lielākiem ieguldījumiem drošībā.
Jau ziņots, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) piektdien preses konferencē uzsvēra, ka izmaiņas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.
Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā - līdz 780 eiro, 2027.gadā - līdz 820 eiro, bet 2028.gadā - līdz 860 eiro.
Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā - 550 eiro, bet 2027.gadā - 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.
Vienlaikus pensionāriem no nākamā gada paredzēts neapliekamais minimums 650 eiro apmērā patlaban esošo 500 eiro vietā.
Vienošanās paredz arī ieviest divas IIN likmes, tostarp ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī IIN likme paredzēta 25,5%, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī - 33%.
Pašlaik diferencēto neapliekamo minimumu pakāpeniski samazinātā apmērā piemēro personas mēneša ienākumam līdz 1800 eiro. Darba devēji ir ilgstoši norādījuši uz šīs sistēmas sarežģītību un nepieciešamību to vienkāršot, pārejot uz visiem vienādu fiksētu neapliekamo minimumu. Tā kā turpmāk neapliekamā minimuma apmērs neatkarīgi no atalgojuma lieluma būs nemainīgs, iedzīvotājiem paliks vairāk naudas, neskatoties uz to, ka IIN likme pieaugs no 20% un 23% pašlaik līdz 25,5%, skaidroja Ašeradens.
Tāpat vienošanās paredz ar papildu IIN likmi aplikt ienākumus virs 200 000 eiro gadā, ņemot vērā visus ienākumus - atalgojumu, dividendes, kapitālu un citus. No 2027.gada šādiem ienākumiem varētu piemērot vēl 3% papildu IIN likmi.
Kā kompensējošais mehānisms paredzēta viena procentpunkta iemaksu pārnešana no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.
Ašeradens uzsvēra, ka piedāvātais scenārijs līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas, tādējādi iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinātos par 0,2-0,3% ik gadu jeb par 330 miljoniem eiro trīs gados. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, kas atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite preses konferencē sacīja, ka sarunas par izmaiņām darbaspēka nodokļos nebija vieglas, tomēr uzņēmēju organizācija atbalsta to tālāku virzīšanu un apstiprināšanu.
Viņš uzsvēra, ka panāktā vienošanās paredz, ka izstrādātais nodokļu izmaiņu scenārijs darbosies, ja netiks mainīta PVN likme. Vienlaikus LDDK turpina uzstāt uz nepieciešamību samazināt izdevumus valsts pārvaldē. Tāpat LDDK nākotnē vēlas panākt darbaspēka algu neitralitāti vai pieaugumu arī lielo algu grupā.
Bite izteica nožēlu, ka partnerus neizdevās pārliecināt pārnest darbaspēka nodokļu slogu uz patēriņa nodokļiem, palielinot PVN likmi par vienu procentpunktu.
14:33. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins piektdien paziņojis par jaunu militāro palīdzību Ukrainai 250 miljonu ASV dolāru (225 miljonu eiro) apmērā.
Ostins ar šādu paziņojumu nāca klajā NATO Ramšteinas gaisa spēku bāzē Vācijā, kur notiek Ukrainas kontaktgrupas sanāksme.
Sanāksmi klātienē apmeklē arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
13:01. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien ieradies NATO Ramšteinas gaisa spēku bāzē Vācijā, lai piedalītos Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē.
"Esmu ieradies Ramšteinas gaisa spēku bāzē, lai piedalītos kontaktgrupas sanāksmē par Ukrainas aizsardzības jautājumiem," vietnē "Telegram" paziņoja Zelenskis. Viņš norādīja, ka Ukraina sagaida no sabiedrotajiem apņēmību un līdzekļus, kas palīdzētu apturēt Krievijas teroru no gaisa.
12:00. "Azova" kaujinieki atguvuši kontroli pār daļu Ņujorkas Doņeckas apgabalā un atbrīvoja Ukrainas militārpersonas no Krievijas ielenkuma, raksta pravda.com.ua.
11:21. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šomēnes plāno iepazīstināt ASV prezidentu Džo Baidenu, kā arī kandidātus Kamalu Herisu un Donaldu Trampu ar savu uzvaras plānu. "Es gribēju parādīt uzvaras plānu prezidentam Baidenam, bet nolēmu to darīt pēc panākumiem Kurskas apgabalā, tāpēc to nedarīju agrāk," intervijā amerikāņu televīzijas kanālam "NBC News" sacīja Zelenskis.
10:46. Krievijas pēdējo uzbrukumu rezultātā Ļvivā nodarīti postījumi 188 objektiem, tostarp skolām un slimnīcām, bet 20 ēkas ir kritiskā stāvoklī un tām nepieciešama pilnīga atjaunošana, pavēstīja Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs. "Apjomi ir ļoti lieli, jo kopumā cietuši 188 objekti, tostarp skolas, arī medicīnas centri. Lielākajā daļā no tiem izsisti visi logi. Nopostīti daudzi jumti, bet 20 ēku stāvoklis ir kritisks. Faktiski tās būs jāatjauno. Mēs esam uzsākuši kampaņu, aicinot organizācijas un uzņēmumus "ņemt mājas aizbildnībā". Jo ir svarīgi pabeigt visus darbus līdz spēcīgo nokrišņu sākumam, lai dotu cilvēkiem iespēju normāli dzīvot, jo tagad mēs daudzus cilvēkus esam pārcēluši, devuši viņiem alternatīvu, bet neviena alternatīva nav laba, ja tev ir savs mājoklis. Tāpēc vēl ir daudz darāmā," pavēstīja Sadovijs. Trešdien Krievijas raķešu trieciena rezultātā Ļvivā septembrī gāja bojā septiņi cilvēki, 66 tika ievainoti.
10:00. Naktī uz piektdienu Krievijas karaspēks pret mērķiem Ukrainā raidījis 44 trieciendronus "Shahed", no kuriem 27 notriekusi Ukrainas pretgaisa aizsardzība, paziņoja Ukrainas Gaisa spēki. Ienaidnieks uzbruka arī ar raķetēm H-59 un H-31P . Pretgaisa aizsardzība darbojās 13 Ukrainas apgabalos.
08:55. Lielbritānija nosūtīs Ukrainai 650 jaunas specializētas raķešu sistēmas, lai uzlabotu tās pretgaisa aizsardzību, piektdien paziņoja britu valdība.
08:04. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 622 720 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1170 iebrucēji.
07:25. ASV ceturtdien apsūdzēja piecus Krievijas armijas virsniekus par kiberuzbrukumu veikšanu Ukrainas civilajai infrastruktūrai pirms Krievijas pilna apjoma iebrukuma."Kampaņa "WhisperGate" ietvēra uzbrukumus civilajai infrastruktūrai un Ukrainas datorsistēmām, kas nekādi nebija saistītas ar armiju vai nacionālo aizsardzību," ASV ģenerālprokurora palīgs Metjū Olsens sacīja preses konferencē Baltimorā. Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) īpašais aģents Viljams Delbanjo paziņoja, ka "WhisperGate" ļaunatūras uzbrukums 2022.gada janvārī "var tikt uzskatīts par šī kara pirmo šāvienu". Tā nolūks bija nodarīt kaitējumu Ukrainas valdībai un kritiskajai infrastruktūrai, uzbrūkot finanšu sistēmām, lauksaimniecībai, ārkārtas dienestiem, veselības aprūpei un skolām, sacīja Delbanjo.
00:10. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien apmeklēs NATO Ramšteinas gaisa spēku bāzi Vācijā, lai apspriestu turpmāko Rietumu atbalstu Kijivai.
Žurnāls "Spiegel" ziņo, ka Zelenskis piektdien Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē aicinās Rietumus piegādāt Ukrainai vēl vairāk ieroču, tai skaitā tālas darbības raķetes un pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Sanāksmi sasaucis ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, un tā būs 24.tikšanās grupai, kas apvieno aptuveni 50 valstis un tika izveidota neilgi pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.
Vācijas valdības pārstāvis pavēstīja, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Zelenskis piektdien tiksies Frankfurtē.
Tikšanās notiks formātā "viens pret vienu", paziņoja pārstāvis.