Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Viedokļi

LTV un NEPLP jābūt paklausīgiem

© F64 Photo Agency

Noslēdzies konkurss uz divām vakantajām vietām sabiedriskās televīzijas (LTV) valdē. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) valdes priekšsēdētāja amatā iecēlusi Eināru Gielu, bet par LTV valdes locekli digitālās attīstības un satura jautājumos Evu Juhņēviču.

Šis NEPLP lēmums izraisīja asu pretreakciju. Jaunā konservatīvā partija aicināja Saeimas Mediju politikas apakškomisiju anulēt šo NEPLP lēmumu, kaut arī šai komisijai šādu pilnvaru nemaz nav. Negatīvam jaunās LTV vadības vērtējumam un aicinājumam atcelt šo NEPLP lēmumu pievienojās daudzi kreisi liberālā spārna viedokļu līderi. Arī Latvijas Žurnālistu asociācija.

Ar ko jaunā LTV vadība izpelnījās šādu nosodošu reakciju? Tur kopā savijušies vairāki faktori, kas kopā veido vienu galveno - jebkuram ietekmīga amata ieņēmējam mūsu valstī ir jādemonstrē lojalitāte (paklausība) šai kreisi liberālās orientācijas ietekmes grupai (KLOIG). Objektivitātes labad jāsaka, ka šādu ietekmes grupu eksistence nav nekas nosodāms vai izskaužams. Tādas ir bijušas vienmēr visās sabiedrībās, un tieši dažādu uzskatu sadursmēs izkristalizējies civilizācijas attīstības ceļš. Politiski šīs grupas parasti apvienojas partijās, taču Latvijā partijas ir pārāk dziļi iestigušas politbiznesa purvā un ideoloģija tām kalpo drīzāk kā izkārtne. Tāpēc ideoloģiskā cīņa vairāk notiek ārpus politiskā procesa un tieši plašsaziņas līdzekļos, kur televīzijai joprojām ir izšķirošā ietekme. Līdz ar to tiek uzskatīts, ka tas ideoloģiskais spēks, kurš kontrolē sabiedrisko televīziju, kontrolē arī sabiedrisko domu.

Kāpēc tiek uzskatīts, nevis ir? Tāpēc, ka pārliecība, ka atsevišķi cilvēki ir tikai marionetes, kuras darbojas tikai pēc ietekmīgāku spēku norādījumiem un pašiem viņiem savu domu nav, ir maldīga, lai arī tā dziļi iesakņojusies visās postsovjetiskās sabiedrībās. Arī Latvijā. Skaidrs, ka LTV strādā dažādi cilvēki ar dažādiem uzskatiem, un tur darbojas arī savs iekšējais ētikas kodekss, kas neļauj LTV vadībai grozīt kopējo ideoloģisko virzienu pēc kaut kādām norādēm «no augšas». Galu galā nedzīvojam Putina Krievijā, kur televīzija pārvērsta par propagandas mašīnu.

Diemžēl arī Latvijā KLOIG gribētu, lai sabiedriskajā televīzijā tiktu atspoguļots tikai viens, šīs grupas ieskatos «pareizais» virziens. Katru reizi, kad kādā diskusiju raidījumā tiek uzaicināts cilvēks, kurš varētu paust citu, «nepareizu» viedokli, KLOIG sociālajos tīklos saceļ vētru, kāpēc šis personāžs aicināts. Līdz ar to ir pašsaprotama vēlme LTV vadībā redzēt savējo, kurš vismaz nodrošinās «pareizā» uzskata dominanti un minimizēs «nepareizo» nonākšanu ēterā.

Reakcija uz jaunās LTV vadības iecelšanu bija prognozējama, jo KLOIG līdzšinējai NEPLP neuzticas. Vēl vairāk. Tā tiek uztverta kā KLOIG naidīga. Tam ir arī zināms pamats, jo KLOIG sevi uztver kā ajatollas Homeinī analogu Latvijā. Proti, kā augstāko instanci, kas nosaka ideoloģisko «taisnumu». Visi, kas demonstrē savu patstāvību un atļaujas neklausīt, tiek pasludināti par ienaidniekiem vai to aģentiem, bet NEPLP vēlas būt patstāvīga, neatkarīga institūcija, nevis KLOIG iegribu mehāniska izpildītāja. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka KLOIG savu ietekmi Latvijas sabiedriskos medijos pēdējos gados ir krietni nostiprinājusi, tāpēc jebkuras amatpersonas nomaiņu uztver kā potenciālu ietekmes samazināšanās risku.

Īpašu KLOIG nepatiku izraisīja jaunā LTV vadītāja E. Giela foto un video ieraksti sociālajos tīklos, kur viņš atklājas kā visai atraktīvs personāžs. Skaidrs, ka viņš nav nekāds sausiņš, kurš jau kopš agras bērnības visu darījis «pareizi», dzīvojis tik sterili, ka viņa biogrāfijā nav iespējams atrast ne mazāko traipiņu. Viss liecina, ka tieši otrādi, viņš ir savdabīga, neatkarīga personība, bet neatkarīgi domājošas un nepaklausīgas personības ir mūsdienu jaunās inkvizīcijas - KLOIG - galvenie ienaidnieki. Tādu nonākšana kādā augstākā amatā jāizravē jau saknē.

Savulaik līdzīgs spiediens pēc apstiprināšanas amatā bija jāiztur KNAB vadītājam Jēkabam Straumem. Viņa gadījums parāda, ka tad, kad iestādes vadītājs ar savu darbu ir izpelnījies sabiedrības atzinību, viņš kļūst imūns pret KLOIG spiedienu. Pat vēl vairāk. Tā vairs neuzdrošinās izteikt jel kādas pretenzijas. Tāpēc jaunās LTV vadības aizsarglīdzeklis pret jebkādiem pārmetumiem var būt tikai labi padarīts darbs un sabiedrības atzinība par to.