Bens Latkovskis / Autori

Mūsdienu politiskā etiķete paredz, ka pie smalkā toņa piedien nosodīt Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maijā veikto valsts apvērsumu. Tas bijis autoritārs, demokrātiju iznīcinošs akts, kurš atvieglojis Staļinam īstenot 1940. gada aneksiju.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina aicinājums atlikt 11. maijā Doņeckā paredzēto referendumu par lielākas patstāvības piešķiršanu reģionam izraisīja ļoti dažādu reakciju.

Kazahstānā un Baltkrievijā (Ukrainā pats par sevi saprotams) valsts vara aicina (dod skaidru rīkojumu) 9. maija svinībās neizmantot tā dēvētās Georga lentītes. Abās šajās valstīs 9. maijs ir lieli un svarīgi svētki, un agrāk šīs lentītes bija būtisks šo svētku atribūts. Taču Ukrainā krievu diversanti un vietējie bandīti šo atribūtu ir apgānījuši. Tāpēc pat tādiem nomināliem Putina draugiem kā Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko un Kazahstānas prezidentam Nursultanam Nazarbajevam nav vēlēšanās 9. maija svinībās redzēt gar acīm rēgojamies melni oranžās krāsas. Tāpēc, ka šobrīd šīs krāsas simbolizē svešas varas agresivitāti un vēlmi pakļaut.

Brīvdienās turpinājās nekārtību organizēšana Austrumukrainā. Pat īpaši neslēpjoties, tika atkārtots Krimas scenārijs – labi bruņoti vīri maskās un armijas formās bez pazīšanās zīmēm ieņēma Slavjanskas pilsētas iekšlietu daļu un konfiscēja tur esošos ieroču krājumus.

LTV raidījumā Sastrēgumstunda Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds vairākkārt uzsvēra, ka kopš šā gada marta pasaulē ir mainījusies ģeopolitiskā realitāte un tā no visiem, tajā skaitā arī mums, prasa pavisam citu situācijas izpratni un rīcību.

Latviju ir pārņemusi jaunu narkotiku – sintētisko kanabinoīdu – sērga. Šīs ārkārtīgi bīstamās un cilvēka organismu sagraujošās narkotikas ir pazīstamas jau piecus gadus, bet īpaši plašu izplatību tās ieguvušas pēdējos gados.

Internetā parādījusies kāda anonīma vēstule, kurā izteikta prasība Saeimai un Valsts prezidentam izvērtēt iespējas Andrim Bērziņam turpināt ieņemt amatu.

Krievijas galvenais propagandists Dmitrijs Kiseļovs savu kārtējo svētdienas TV naida sprediķi iesāka ar citātu no Krievijas prezidenta Vladimira Putina, kā izteicās Kiseļovs, «tālmācības stundas visai pasaulei», kuru Putins noturēja Kremļa svinīgākajā – Jura – zālē: «Miljoniem krievu aizgāja gulēt vienā valstī, bet pamodās aiz robežām. Kļuva par nacionālajām minoritātēm bijušajās savienotajās republikās. Bet krievu tauta kļuva par vienu no lielākajām, ja ne vislielākā sašķeltā tauta pasaulē.» Šī vēsturiskā kļūme jānovērš.

Karstas galvas pārmet Latvijas valsts augstākajām amatpersonām nepietiekami skarbu nosodījumu Krievijas agresijai pret Ukrainu. Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai tiek pārmests, ka viņa aicinājusi lieki nesatraukt sabiedrību par iespējamām ekonomiskām sankcijām pret Krieviju un to sekām uz Latvijas ekonomiku.

Lai kāds būtu Krievijas prezidenta Vladimira Putina Krimas notikumiem veltītās runas saturs, tā neapšaubāmi bija iespaidīga. Skatoties Kremļa saimnieka uzstāšanos, jāatzīst viņa teatrālās dotības.

Paraolimpiskās spēles Sočos beigušās, Krimas tā dēvētais referendums pagājis, un nu var iet tālāk. Kur? Televīzijas ekrānos galvenais Kremļa propagandists Dmitrijs Kiseļovs draudoši brīdina, ka Krievija esot vienīgā pasaules valsts, kura varot ASV pārvērst radioaktīvos pelnos. Fonā parādot iespaidīgu infogrammu ar kodolsprādzienu un nosirmojušo Obamu. Liberāldemokrātu līderis Vladimirs Žirinovskis, kuram kā pusoficiāli atzītam politiskam ākstam atļauts runāt to, ko nopietni politiķi domā, bet neatļaujas skaļi teikt, televīzijā ķērc: «Tikai karš! Karš ir nenovēršams.» Lai kā to negribētos atzīt, tie vairs nav nekādi joki.

Kad redakcijā dežurēju pie telefona un uzklausīju lasītāju zvanus, kāda saniknota sieviete klausulē sāka runu bez ievada: «Tas ir kaut kas prātam neaptverams! Cik mēs varam līst okupantu priekšā uz vēdera? Tagad paši latvieši ierosina leģionāru atbalstītājus vest ar autobusiem uz kapiem. Tā ir nodevība,» viņa bēra vārdus kā no ložmetēja. Viņu bija nokaitinājusi kādas citas lasītājas publicētais ierosinājums 16. marta gājiena dalībniekus aizvest uz Lestenes kapiem.

Kas gan var būt kopīgs šiem diviem tik atšķirīgajiem cilvēkiem? Izrādās, var. Ministru prezidente Laimdota Straujuma aicina ministrus nepiedalīties 16. marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins neuzstājas bieži un dara to tikai tad, kad jūtas ar kaut ko apmierināts. Vaļīgā stilā ieturētā Putina tikšanās ar žurnālistiem otrdien bija iecerēta kā apliecinājums faktiskam Ukrainas krīzes atrisinājumam. Viss galvenajos vilcienos esot beidzies tieši tā, kā Krievija vēlējusies.

Uz ko cer Krievijas prezidents Vladimirs Putins, un no kā baidās tie, kurus apdraud Krievijas iespējamā agresija? Uz to, ka Rietumu lielvaras centīsies saglabāt pieņemamas (lai neteiktu – labas vai pat draudzīgas) attiecības ar Krieviju un piekopt samierniecisku taktiku, lai ko tā arī darītu.

Uz ko cer Krievijas prezidents Vladimirs Putins, un no kā baidās tie, kurus apdraud Krievijas iespējamā agresija? Uz to, ka Rietumu lielvaras centīsies saglabāt pieņemamas (lai neteiktu – labas vai pat draudzīgas) attiecības ar Krieviju un piekopt samierniecisku taktiku, lai ko tā arī darītu. Tieši par to bažījās bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, intervijā LTV Panorāmai sakot, ka viņai «pretīga Rietumu valstu gļēvā reakcija uz Krievijas agresiju pret Ukrainu». Diemžēl šīm bažām ir pamats.

Krievijas Federācijas padome sestdien vienbalsīgi pieņēma lēmumu atļaut Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paziņoja, ka «ASV nosoda Krievijas intervenci un Ukrainas teritorijas okupāciju, suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpšanu».

Par spīti visai skaļajiem iebildumiem ekspremjera Valda Dombrovska bijušo biroja vadītāju Olitu Augustovsku otrdien iecēla Starptautiskās idostas Rīga valdē. Vienotība sabiedrības kritiku izlikās nedzirdam un trīs mēnešus pirms Eiroparlamenta vēlēšanām un septiņus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām ar apbrīnojamu visatļautības apziņu vai vienkārši ar ēzeļa stūrgalvību pārbrauca pāri sabiedriskai domai kā Zatlera tanks.

Otrdien, 25. februārī, sasaukta Starptautiskās lidostas «Rīga» akcionāru sapulce, kurā plānots izveidot jaunu valdes locekļa amatu. Šis amats ar aptuveni 3800 eiro lielu mēnešalgu nolūkots bijušajai Valda Dombrovska biroja vadītājai Olitai Augustovskai, kura pēc premjera demisijas palikusi bez algota darba, ziņo portāls pietiek.com.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra LNT rīta raidījumā 900 sekundes izteiktā gatavība pieslieties bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas kustībai No sirds Latvijai raisa pastiprinātu uzmanību. Ja Kūtris patiešām pievienosies Sudrabas komandai, tad šis solis var būtiski izmainīt Latvijas politisko ainavu.

Dažādas labdarības organizācijas lūdz iedzīvotājus ziedot bērnu klīniskajai slimnīcai, atsevišķiem smagiem slimniekiem, ugunsdzēsēju ģērbtuvju skapīšiem. Un cilvēki ziedo. Pats regulāri ziedoju un iesaku to darīt arī citiem. Patīkama gandarījuma sajūta, ka esi kādam palīdzējis.

Saeima galīgajā lasījumā gatavojas pieņemt grozījumus Maksātnespējas likumā, kuri paredz tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu.