Vācija jau kļuvusi par ES centrālo, cementējošo valsti, un pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES tās nozīme tikai pieaugs. Līdz ar to Vācijas Kristīgo demokrātu savienības (KDS) vadības maiņa nav tikai Vācijai, bet arī visai Eiropai, tātad arī Latvijai, politiski svarīgs notikums.
Annegrētas Krampas-Karrenbaueres (vācu medijos parasti sauktas vienkārši par AKK) ievēlēšana par KDS priekšsēdētāju nedēļas nogalē Hamburgā notikušajā partijas kongresā deva ļoti būtisku signālu visai pasaules politikai. Signālu, kas šobrīd ir aktuāls arī pie mums. Viņas politiskās vēlēšanu kampaņas devīze bija: Zusammen führen und zusammenführen (Kopā vadīt un apvienot). Citiem vārdiem, viņa iestājas par sadarbību, nevis konfrontāciju un cīņu par savu vienīgo taisnību.
Ņemot vērā Vācijas lomu ES un visā pasaulē, AKK kļūšana par KDS vadītāju nozīmē ļoti daudz, jo viņai ir visas iespējas kļūt par vienu no pasaules ietekmīgākajiem politiķiem. Pirms zīmējam viņas politisko portretu, ir vērts ieskicēt viņas galvenā oponenta - Frīdriha Merca - politisko veidolu. Mercs pārstāv to KDS spārnu, kurš vēlas partijā mazināt tā dēvēto merkelismu (pārlieku atkāpšanos no konservatīvām vērtībām par labu liberālismam). Viņš ir tipisks darba devēju (lielkapitāla) interešu aizstāvis, brīvā tirgus apoloģēts, kurš pazīstams ar savu nepatiku pret sociālās aizstāvības politiku. Tāds vācu Ģirts Rungainis vai Vilis Krištopāns. Viņa uzvaras gadījumā KDS iegūtu izteiktāku labējo profilu un atgūtu dažus partijas agrākos trumpjus, kurus tagad piesavinājusies labēji radikālā Alternative für Deutschland.
56 gadus vecā AKK nāk no tipiskas Rietumvācijas buržuāziskas, katoliskas daudzbērnu ģimenes. Viņai pašai ir trīs bērni, un šajā ziņā viņa būtiski atšķiras no Angelas Merkeles, kura ir Austrumvācijā dzīvojoša luterāņu mācītāja meita un kurai pašai bērnu nav. Tiem, kuri saka, ka izcelsmei, reliģiskajām saknēm un, vēl jo vairāk, bērnu skaitam nav nozīmes, paskaidrošu to pašu citādāk. Merkeles elektorālā bāze bija tas labēji orientētais KDS vēlētājs, kurš vairāk sliecas uz protestantismu vai pat ateismu un iestājas par valsts tālāku sekularizāciju, kamēr AKK cenšas partijā atjaunot tās vērtības, kuras sasaucas ar partijas nosaukumā minēto vārdu - kristīgie. Citiem vārdiem, AKK varētu ienest partijā vairāk to, ko parasti sauc par «tradicionālajām» vērtībām. Viņa visai strikti nostājas pret viendzimumu laulību legalizāciju, tajā pašā laikā ir par spēcīgu sociālo politiku, cīņu pret nabadzību un aizstāv darba ņēmēju intereses. Viņa cenšas savienot konservatīvi kristīgu sociālās kultūras politiku ar kreisi solidāru skatījumu ekonomikā. Ja Mercs tiek uztverts kā sabiedrības polarizētājs un cilvēks no «vakardienas», tad AKK pozicionējas kā politiķe, kura sabiedrību grib un var saliedēt.
No mūsu skatpunkta svarīgākā ir viņas ārpolitiskā pozīcija. Tuvo Austrumu bēgļu jautājumā viņas pozīcija sākotnēji bija visai tuva Merkeles pozīcijai, lai gan viņa laiku pa laikam precizē savas «viesmīlības» robežas. Viņa uzstāj, ka jāveido migrantu tranzīta centri, kuri ļautu paātrināt to «bēgļu» atpakaļ sūtīšanas procesu, kuriem nav nekāda pamata ierasties ES.
AKK attieksme pret Krieviju ir stingrāka nekā Merkelei, nemaz nerunājot par tādiem Krievijai labvēlīgi noskaņotiem politiķiem kā bijušais ārlietu ministrs Zigmars Gabriels un citi. Pēc Krievijas kara kuģu uzbrukuma Ukrainas kuģiem Kerčas jūras šauruma tuvumā AKK ierosināja aizliegt Azovas jūrā bāzētajiem Krievijas kuģiem iebraukšanu ES ostās. AKK uzsver nepieciešamību samazināt Krievijas gāzes patēriņu un tādējādi mazināt Vācijas un visas ES atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Pēc viņas domām, zemākais punkts attiecībās ar Krieviju vēl nav sasniegts, un konfrontācija turpināsies. AKK uzskata, ka Putins jātur pēc iespējas tālāk no «lielā septītnieka» un dialogs jāturpina vienīgi uz brīvības, demokrātijas un tiesiskuma bāzes.
Nākamās Bundestāga vēlēšanas paredzētas 2021. gadā, un Merkele jau paziņojusi, ka gatava pildīt Vācijas kancleres pienākumus līdz termiņa beigām. Taču neatkarīgi no tā, vai valdību turpinās vadīt Merkele, vai kādā brīdī viņu nomainīs AKK, Vācijas politiskais kurss nemainīsies, un Latviju tas galvenajos vilcienos apmierina.
