Maradonas "Dieva roka" Latvijas politikā
ZZS sola būt spēcīga opozīcija. Lai tā notiktu, viņiem pašiem kā politiskam spēkam jāatgūst pārliecība pēc smagā zaudējuma Saeimas vēlēšanās. Pagaidām viņi turpina visiem stāstīt par Maradonas «Dieva roku». Proti, par to, ka vēlēšanās uzvarētāji lietojuši negodīgus paņēmienus – solījuši to, ko nevar pildīt, tāpēc viņu uzvara nav tāda kā īsta.
Atgādināšu, ka 1986. gada Pasaules kausa izcīņā futbolā Argentīnas izlase ceturtdaļfinālā ar 2:1 uzvarēja Anglijas izlasi un vārtus šajā spēlē argentīniešu uzbrucējs Maradona iesita ar roku. Tiesnesis uzskatīja, ka Maradona ir spēlējis ar galvu, un vārtus ieskaitīja, par spīti angļu protestiem. Vēlāk Argentīnas izlase kļuva par pasaules čempioniem, bet Maradona par turnīra labāko spēlētāju. Pēc čempionāta Maradona atzinās, ka vārtus guvis negodīgā ceļā, taču ar piebildi - vārti paliek vārti, un tā bija nevis mana, bet Dieva roka, kura izšķīra mača likteni.
Morāle viena. Ja rezultāts ir tiesnešu apstiprināts, tad nav ko daudz spriedelēt, cik viss bijis godīgi vai negodīgi. Tas jāpieņem un jāiet uz priekšu. Vienalga, vai tas ir futbols vai parlamenta vēlēšanas. Protams, neviens nevar liegt ZZS norādīt uz jauno partiju priekšvēlēšanu solījumu populistisko raksturu un to, ka tos neviens īsti netaisās pildīt (īpaši sadaļā par ministriju skaita un sabiedriskajā sektorā strādājošo skaita samazināšanu). Var un vajag kritizēt, bet tas nevar būt galvenais pašu politikas karogs. Nevar visu laiku rādīt uz citiem, cik viņi slikti, ja nepiedāvā neko labu no sevis. Ko katrs politiskais spēks, pavisam vienkārši runājot, piedāvā? Vienā teikumā.
JKP piedāvā dažādu grēkāžu sēdināšanu uz mieta Doma laukumā (likšanu cietumā, imunitātes atņemšanu utt.). KPV LV - antielitāras pārmaiņas (vienalga, kādas tās izskatīsies dabā). Attīstībai/Par! - viendzimuma laulību legalizāciju un no tā izrietošās ideoloģijas ieviešanu. NA - latvisku Latviju. Jaunā Vienotība - eiropeisku Latviju. Nav pat svarīgi, cik lielā mērā reālie darbi sakrīt ar šo piedāvājumu. Bet tas vismaz ir. Ko piedāvā ZZS? Vienā teikumā, nevis cik tur to tūkstošu zīmju programmās, kuras tāpat neviens nelasa un vērā neņem. Līdz šim no ZZS ideologiem to neesmu dzirdējis. Labo darbu čempioni neskaitās.
Nenoliegšu, ka pirms vēlēšanām savos komentāros vairāk vai mazāk atklāti aģitēju balsot par toreizējo valdošo koalīciju, tajā skaitā - par ZZS. Šo savu pozīciju nenožēloju un joprojām uzskatu, ka valstij būtu bijis tikai labāk, ja Kučinska valdība būtu turpinājusi darboties. Tagad šis darbs ir nobremzēts un valsts nonākusi bīstamas nenoteiktības priekšā. Taču, ja jau ZZS vēlēšanās piedzīvoja tik smagu zaudējumu, tad tam ir kāds būtisks iemesls, kurš jānovērš, ja vien šis politiskais spēks arī turpmāk grib palikt vērā ņemams politiskais spēlētājs.
ZZS vairāk nekā divus gadus bija pie varas kā koalīcijas vadošā partija. Šajā laikā tika uzsāktas vairākas reformas, taču neviena no tām nekļuva par neapstrīdamu «veiksmes stāstu». Kāpēc? Neviena no tām netika realizēta konsekventi līdz galam pēc rūpīgi izstrādāta plāna ar vispusīgu nodrošinājumu. Nevienai no šim reformām nebija dzelžaina ideoloģiskā pamata, uz kuru to būvēt, kā rezultātā visas šīs reformas sanāca kā tādas pusreformas. Ne zivs, ne gaļa.
Ņemsim par piemēru nodokļu reformu. Vai tā bija domāta kā solis uz nevienlīdzības samazināšanu, sociālās solidaritātes palielināšanu un nodokļu sloga pārlikšanu no nabagajiem uz vairāk turīgajiem? Vai otrādi - nodokļu minimizācija ar domu stimulēt ekonomisko aktivitāti (kas gan tāpat bija samērā augsta)? Kaut kādas biklas iezīmes var atrast abos virzienos, taču galīgi nepārliecinošas un, galvenais, nekonsekventas. Rezultātā šo reformu kā sev izdevīgu neuztvēra gandrīz neviena sabiedriskā grupa. Līdz ar to vilšanās un viegla ļaušanās pavedināšanai ar saukļiem par «pārmaiņām». Pēdiņas šeit obligātas.
Ja ZZS grib darboties kā nopietns politisks spēks, tad tai jāizveido savs pievilcīgs tēls. Ideoloģiskā platforma vienā teikumā. Piemēram - saprāta balss šajā aptrakušajā pasaulē - vai kaut kas tamlīdzīgs. Un pie šīs ideoloģijas ne tikai strikti jāturas, bet par to arī nemitīgi jāatgādina.