Meklējiet Kangaru latviešu tautā
 
©F64 Photo Agency

Viens no Latvijas simtgades svinību spilgtākajiem pasākumiem, manuprāt, bija Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes leģendārās rokoperas Lāčplēsis jaunuzvedums 30 gadu pēc pirmizrādes. Iestudējumā attēlotie viltīgie paverdzinātāji Līkcepure un Dīterihs ar vienkāršo uzstādījumu – meklējiet Kangaru latviešu tautā – būtu katrreiz jāatceras, kad kāds mums atnes tālās zemēs sastādītu dokumentu un mudina bez liekas šaubīšanās to parakstīt.

Saeima ceturtdien lems par rezolūciju, kurā aicinās Ministru kabinetu lemt par nepievienošanos ANO migrācijas paktam. Gan šā pakta atbalstītāji, gan noliedzēji atzīst, ka tas nav pienācīgi prezentēts un skaidrots sabiedrībai. Faktiski tiek piedāvāts parakstīt dokumentu, balstoties uz to, kā dažas ideoloģiski angažētas personas interpretē šo 31 lappusi (angļu valodā) garo, sausā, juridiskā valodā sarakstīto dokumentu, kur katrā pantā var būt apslēpti bīstami zemūdens akmeņi.

Gaidot Saeimas balsojumu, portālā Mana balss.lv sākusies parakstu vākšana gan migrācijas pakta atbalstam, gan noraidījumam. Pakta atbalstītāji uzsver, ka dokumentā neesot nekā tāda, kas liktu bažīties. Var jau būt, ka tā arī ir, bet šeit sāk darboties citi faktori. Ir tāda lieta kā reputācija. Šā pakta un dažādu konvenciju bīdītāji un līdzskrējēji (tā dēvētie kreisie liberāļi) pēdējos gados ir daudz ko salaiduši grīstē (Tramps, Brexit, migrantu krīze, populisma uzplaukums ir tiešas sekas viņu agresīvajai uzstājībai) un ieguvuši tādu reputāciju, ka labāk, drošs paliek drošs, noraidīt jebkurus viņu priekšlikumus, jo tie ar augstu ticamību izrādīsies toksiski. Indīga un neiecietīga ir arī viņu retorika. Raksturīgs šajā ziņā ir sabiedrisko attiecību speciālista Pētera Pūrīša ieraksts sociālajā vietnē twitter: «Neparakstot ANO Globālo migrācijas paktu par sakārtotu un likumīgu migrāciju, Latvija atkal «izcelsies». Ksenofobi visus biedē ar saviem murgiem, kas, kā jau parasti, nepiepildīsies.»

Šis ieraksts precīzi raksturo šo aprindu metodi - nevērību pret faktiem, cenšanos oponentus sociāli stigmatizēt (apsaukāt) un viņu uzskatus nonievāt (nosaukt par murgiem). Kādi ir fakti? Rezolūcijā pausts atbalsts ASV, Izraēlas, Polijas, Austrijas, Austrālijas, Bulgārijas, Čehijas, Horvātijas, Šveices un Slovākijas lēmumiem par izstāšanos no pakta parakstīšanas procesa. Par kādu «izcelšanos» ir runa? Ar ko gan Latvija «atkal «izcelsies»», esot vienā kompānijā ar ASV, Izraēlu, Austrāliju un citām valstīm? Par ko mums kārtējo reizi kāds grib likt kaunēties?

Rūgtu ironiju izraisa Pūrīša apgalvojums, ka «ksenofobi visus biedē ar saviem murgiem, kas, kā jau parasti, nepiepildīsies». Tas, ka 2015. gada migrācijas cunami vilnis izraisīja dziļu Eiropas Savienības vienotības krīzi un nopietnus ES dezintegrācijas draudus, Pūrīša acīs ir murgi, kas nepiepildās. Ļaunākais patiešām nepiepildījās, bet pateicoties tieši «ksenofobiem», kuri laikus sāka zvanīt trauksmes zvanus. Viņi un skaudrā realitāte lika Pūrīša domubiedriem pārtraukt uzsākto migrantu mīlas dziesmu, tādējādi novēršot «murgu piepildīšanos».

Vēl nesen vārds - ksenofobs - izglītotu cilvēku aprindās skaitījās tumša, atpalikuša cilvēka marķieris. Daudziem joprojām šķiet, ka, ja viņi, daudz neiedziļinoties, pievienosies migrācijas pakta atbalstītāju pulkam, tad automātiski iekļausies «apgaismoto un progresīvo» rindās. Taču situācija pēdējos gados ir būtiski mainījusies. Ir populārs izteikums - ja tev ir paranoja, tad tas vēl nenozīmē, ka tev neseko. To pārfrāzējot, jāsaka - ja tev ir ksenofobija, tad tas vēl nenozīmē, ka nekādi ienācēji no malas tevi neapdraud. Ja tev ir bailes kāpt uz plāna ledus, tad tas nenozīmē, ka nevari ielūzt. Bailes pašas par sevi nenozīmē, ka nekāda apdraudējuma nav. Apdraudējums var būt pavisam reāls.

Latvijā, kur cilvēki ir pārdzīvojuši milzīgu svešu ienācēju invāziju pusgadsimta garumā, ar nievīgu pieskaņu piesaukt ksenofobiju ir vienkārši nepiedienīgi. Ja latvietis nav vairāk vai mazāk ksenofobs, tad viņš ir potenciāls savas tautas nodevējs. Kangars, kurš vārdos saka, ka mīl Latviju, bet patiesībā slavas, godkāres, naudas, bet bieži vien arī vienkāršas muļķības un vēlmes kādam pakaļ māžoties dēļ ir gatavs savu tautu noliegt un svešus uzskatus uztiept. Tāpēc labāk piesardzīgi šo no malas uztiepto dokumentu noraidīsim, nekā neapdomīgi, cenšoties kādiem izpatikt, parakstīsim.