No dumpiniekiem uz paklausīgākajiem

Jaunās Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas debates iezīmēja dziļu šķelšanos KPV LV partijā. Lai gan daži apskatnieki šo šķelšanos saredz kā divu pārspīlēti ambiciozu cilvēku neizbēgamu raksturu sadursmi par tēmu – kurš te galvenais, pamats tai ir daudz prozaiskāks. Vienkārši partijas frakcijas vadība un daļa deputātu, kuri redz savu bezmaz vienīgo iespēju tikt varā, ir sekmīgi piejaucēti. Kaimiņš pēkšņi ir atklājis, ka būt «pareizam» ir komfortablāk nekā tēlot mūžīgo opozicionāru.

Kaimiņa runa no Saeimas tribīnes Kariņa valdības apstiprināšanas debašu laikā kreisi liberālās aprindās tika uztverta ar neslēptu sajūsmu. Kaimiņš, lūk, esot kļuvis par sakarīgāko, sirdsgudrāko deputātu Saeimā, un vispār, milzīgs paldies Nacionālajam teātrim, ka tik brīnišķīgi gaišu un viedu cilvēku izaudzinājuši. Varētu citēt desmitiem līdzīgu ierakstu sociālajos tīklos un interneta komentāros. Šādi ieraksti nebūtu pārsteigums, ja vien tos rakstītu cilvēki, kuri Kaimiņu vienmēr uzskatījuši par savu vadzvaigzni. Par viņiem šoreiz nerunāsim. Runa ir par tiem, kuriem Kaimiņš vienmēr licies ar viduvējām prāta spējām apveltīts klauns, kuram gan ir izcils talants sekmīgi kapitalizēt savu nekaunību, cinismu un politisko principu nihilismu, bet neko vairāk kā vien nievīgas vīpsnas viņš pelnījis nav. Kas notika tāds, ka vakardienas klauns kļuva par šodienas elku?

Patiesībā nekas īpašs. Vienīgi tas, ka Kaimiņš ar profesionāla aktiera meistarību norunāja tekstu, kādu gribēja dzirdēt kreisi liberālā publika. Pazīstamais žurnālists un sabiedriskais darbinieks Dzintris Kolāts nedaudz ironiski tviterī jautāja: «Kura daļa no KPV LV tagad skaitās pie tumsas spēkiem?» Ironija slēpās apstāklī, ka tā dēvētajā tviterburbulī (šīs sociālās vietnes aktīvo lietotāju skaits ir salīdzinoši neliels, un tajā toni nosaka visai šaurs viedokļu līderu skaits) visi ievērības cienīgie politiskie notikumi tiek skatīti tikai un vienīgi no gaismas un tumsas spēku cīņas aspekta. Ja kāds politiskais notikums šajā tik viegli uztveramajā dihotomijā neiederas, tad tas lielu interesi negūst un nekādu haipu (intereses vilni) ar tā palīdzību noķert neizdodas.

Līdz šim KPV LV un pats Kaimiņš tviterburbulī pārsvarā tika izsmiets un viņu atbalstoši ieraksti skaitījās sliktais tonis. Labas meitenes un zēni tā nedara. Pēkšņi viss mainījās. Izrādās, ka neko daudz nevajag. Vajag tikai drusku paglaimot «gaismas spēkiem», noklāt dubļiem «tumsas spēkus», un cilvēki, kuri sevi pieskaita pie intelektuālās elites un katra vārda galā daudzina «kritisko domāšanu» (nespējot pat uz mirkli pieņemt, ka varbūt tās arī pašiem kādreiz pietrūkst), jau vakardienas klaunu un nievājamās kotlešnieku partijas līderi uztver kā savējo un gatavi aplaudēt katram viņa vārdam.

Arī tam nebūtu ko iebilst. Cilvēki mainās. Varbūt Kaimiņš beidzot nācis pie prāta? Sapratis savus maldus, un tagad mums viņš atkal jāiekļauj godājamo ļaužu pulkā atbilstoši teorijai par mūsdienīgi iekļaujošu sabiedrību, kurā nevienu nedrīkst atgrūst. Viss tas būtu labi, ja vien Kaimiņš spētu mainīties. Taču mainījusies ir vienīgi Kaimiņa retorika. Viņš glābj savu ādu. Tāpat kā viņa cīņu biedrs Atis Zakatistovs. Pret abiem jau vasarā uzsākts kriminālprocess, un tas nebūt nav izbeigts. Jāatzīst, ka Zakatistovam līdz skatuves mākslinieka cinismam acīmredzot ir tālu, un viņš tik pielaizīti lišķīgas runas nav spējīgs skaļi no tribīnes nolasīt. Pareizāk sakot, nav spējīgs tās pārliecinoši norunāt, lai neizskatītos nepiedienīgi. Pietrūkst aktiermākslas talanta.

Aprēķins ir vienkāršs. Valdošās koalīcijas revolucionārā spārna (JKP) aktīvisti ir apņēmības pilni no amata atcelt KNAB priekšnieku Jēkabu Straumi un ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. «Mūsu cilvēki, kas viņus nomainīs, jūs neaiztiks,» KPV LV frakcijas līderiem sola šie aktīvisti un klusi piebilst: «Ja vien sadarbosieties ar mums un visos jautājumos mūs atbalstīsiet.» Abiem atliek tikai divas iespējas. Vai nu kļūt par paklausīgākās koalīcijas frakcijas vadītājiem, kuri piekrīt koalīcijas vairākumam jebkurā jautājumā, un cerēt, ka jaunie politiskie «draugi» pildīs solīto, vai arī turēt neatkarīgu politisko kursu un par savu kriminālo nevainīgumu cīnīties tiesiskā ceļā. Tā vien izskatās, ka Kaimiņš savu izvēli ir izdarījis.