KPV LV rindas pēc tās spilgtās, bezkaunīgi atraktīvās priekšvēlēšanu kampaņas, ar kuras palīdzību tika pievilināti partijas atbalstītāji vēlēšanās, kļuvušas acīmredzami šķidrākas. Bīstami šķidras.
Pēc nespējas jau otro reizi savākt nepieciešamo kvorumu KPV LV biedru sapulcē rodas bažas, vai KPV LV vairs vispār de facto ir partija, kurai ir tiesības startēt šajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās un turpmāk arī Saeimas vēlēšanās.
Uz papīra partijā ir 641 biedrs, un, lai tās augstākais lēmējorgāns - biedru sapulce - būtu lemtspējīga, uz to jāierodas pusei jeb 322 biedriem. Šo kvorumu KPV LV neizdevās savākt nedz februārī, nedz 13. aprīlī rīkotajā sapulcē. Uz pirmo ieradās 220 biedru, uz otro vēl nedaudz mazāk - 212. Dīvaini, ka aktivitāte un interese ir tik maza laikā, kad būtu daudz vielas nopietnām diskusijām par KPV LV turpmāko darbību: Saeimas frakcijas šķelšanās un četru deputātu aiziešana, Lindas Liepiņas aiziešana no valdes, partijas līderu Artusa Kaimiņa un nu jau izslēgtā Alda Gobzema kašķis un publiskā veļas mazgāšana, atšķirīgā deputātu nostāja pret Krišjāņa Kariņa valdību un tās iniciatīvām, pēc vēlēšanām strauji kritušais partijas reitings, gaidāmā frakcijas vadītāja Ata Zakatistova izdošana kriminālvajāšanai, masīvā labklājības ministres Ramonas Petravičas kritika un viņas nodokļu lieta, priekšvēlēšanu solījumu nepildīšana utt. Var jau, kā Kaimiņš, meklēt attaisnojumus - te informācija par sapulci, iespējams, esot iekritusi mēstuļu sadaļā, te pārāk labais laiks, kā aizvadītajā sestdienā, kurš nemaz nebija tik silts un saulains, kā varētu būt 28. aprīlī, kad plānots trešais mēģinājums sasaukt sapulci. Kaimiņš var jau tagad bāzt kabatā attaisnojumus par to, ka būs labs laiks, tuvojas maija brīvdienas, kuras jau sāktas izmantot aprīļa beigās, ir Starptautiskā darba aizsardzības diena (tiek pieminēti nodarbinātie, kuri gājuši bojā darbā), vēl Gundegām un Terēzēm vārda dienas! Ak, jā, turklāt svētdiena, kura iekritusi pēc sestdienas, kurā KPV LV atbalstītājiem vienīgā nepieciešamība esot «kotlete un aļķītis», jo īpaši, ja 27. aprīlī viņi būs cītīgi pastrādājuši Lielajā talkā. Variantu daudz, aktīvo biedru - maz.
KPV LV divreiz pēc kārtas nav spējusi savākt ne tikai kvorumu, bet pat pusi nepieciešamā biedru skaita, kas prasīts partijām, kuras startē Saeimas un EP vēlēšanās. Partijas izveidei vajadzīgi vismaz 200 dibinātāju - biedru, savukārt 13. Saeimas vēlēšanas bija un šīs EP vēlēšanas būs pirmās, kurās ļauts startēt tikai tādām partijām, kurās ir vismaz 500 biedru - atsevišķi vai kopā ar apvienībā iesaistītām citām partijām. KPV LV EP vēlēšanās startē bez papildspēkiem.
Visdrīzāk uz papīra KPV LV vēl ir vairāk nekā 500 biedru (līdz noteiktajam laikam, 1. martam, partija nebija iesniegusi ziņas Uzņēmumu reģistram), kuri pirms vēlēšanām iestājušies, pēc tām vīlušies un, iespējams, no partijas aktivitātēm novērsušies, bet nav savu attieksmi noformējuši ar izstāšanās iesniegumu. KPV LV vadība runā gan tikai par 30 biedru izstāšanos pēdējo mēnešu laikā, vienlaikus esot saņemti 30-40 iestāšanās iesniegumu. Gadījumā, ja KPV LV mēģina uzpūst savu biedru skaitu, tad tā būs iekritusi pati savās lamatās - no vienas puses, tas nodrošina tiesības startēt Saeimas un EP vēlēšanās, no otras puses - tā nespēj savākt kvorumu, lai tās sapulce būtu lemttiesīga. Var jau tehniski rast risinājumus, lai partija spētu pieņemt lēmumus arī ar mazāku klātesošo biedru skaitu, bet tā būtu partijas nespējas apliecība, kas reālā biedru skaita tēmai uzliktu vēl treknāku jautājuma zīmi.
Likumdošana gan neparedz kādas sankcijas, partijas biedru skaitam nokrītot zem 500, piemēram, valsts finansējuma atņemšanu tām partijām, kuras Saeimas vēlēšanās guvušas vismaz 2% vēlētāju atbalstu, kas tās kvalificē valsts naudas saņemšanai. Ar rezervi nedaudz virs normas līdzīgs biedru skaits kā KPV LV ir uzrādīts arī divām citām valsts atbalsta saņēmējām pēc 13. Saeimas vēlēšanām - Latvijas Krievu savienībai (687) un partijai Progresīvie (613). Virkne partiju balansē ap šiem 500 biedriem, piemēram, Gods kalpot Rīgai (564), Kustība Par! (548), Latvijas attīstībai (524), savukārt No sirds Latvijai biedru skaits jau ir zem 500 biedru robežas, tādējādi arī EP vēlēšanās tā spiesta startēt partiju apvienībā (ar Kristīgi demokrātisko savienību). Iespējams, ka tamlīdzīgu sankciju noteikšana liktu partijām nopietnāk padomāt par to darbību, iekšējo un ārējo uzvedības kodeksu arī pēc vēlēšanām, nevis darboties kā «vēlēšanu projektiem», kas nekādi neveicina cilvēku piesaisti partijām. Un tā Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas un Baltijas valstīm, ir ļoti zema. Katrā ziņā tikai biedru skaita palielināšanas prasība partiju konsolidāciju un sīkpartijisma mazināšanos nav veicinājusi.
Savukārt ar KPV LV notiekošais ir laba mācību viela citiem politiskiem veidojumiem, kas vēlas ne tikai triecienā ieņemt templi, bet tajā arī palikt un pat noteikt toni ilgtermiņā. Pārdomām vajadzētu rasties arī citām partijām, kas būvē savu priekšvēlēšanu kampaņu uz skaļiem, populistiskiem solījumiem, kurus pēc tam nespēj pildīt, kā KPV LV slaveno OIK atcelšanu, valdību ar sešiem ministriem, visu skolu un bērnudārzu pārņemšanu valsts pārziņā un citus. Tāpat kā sportā - nereti grūtāk nekā kļūt par čempionu ir aizstāvēt titulu - noturēt varu, ietekmi, līdz ar to arī spēt kaut ko paliekošu un jēdzīgu izdarīt, nevis tikai solīt un klaigāt.
