VM skaidro, cik stundas dienā bērniem ieteicams pavadīt pie modernajām tehnoloģijām, lai tās nekaitētu veselībai

Bērniem līdz 18 gadu vecumam moderno tehnoloģiju ekrānu lietošanu ir jāierobežo līdz divām stundām dienā, uzsver Veselības ministrija (VM).

VM vecākus, pedagogus un bērnus aicina iepazīties ar izstrādātajām rekomendācijām drošai un veselībai nekaitīgai moderno tehnoloģiju lietošanai. Bērniem līdz divu gadu vecumam vispār nav ieteicams lietot tālruni un televizoru, kā arī citas iekārtas, kurās ir spožs ekrāns.

Bērniem līdz četru gadu vecumam saskarsmi ar saskarsme ir jāierobežo līdz vienai stundai dienā. Savukārt bērniem no pieciem līdz 17 gadiem moderno tehnoloģiju ekrānu lietošanu ir jāierobežo līdz divām stundām.

VM uzsver, ka ekrānlaika ierobežojumu kontekstā būtiska loma ir samērīgi un jēgpilni pavadītam ekrānlaikam, regulārām atpūtas un dinamiskajām pauzēm, regulārām un pietiekamām fiziskām aktivitātēm, kā arī pietiekamam un kvalitatīvam miegam.

Tāpat jāņem vērā, ka rekomendācijām ir vispārīgs ieteikuma raksturs un individuālos gadījumos par ekrānlaika ietekmes risku mazināšanu nepieciešams konsultēties ar speciālistiem, piemēram, oftalmologu, fizioterapeitu, ergoterapeitu, psihologu. Savukārt vecākiem ir būtiski sekot līdzi ekrānlaikam, kuru bērns patērē izglītības iestādes doto uzdevumu izpildei.

Ja vecāki uzskata, ka izglītības iestādes doto uzdevumu izpildei patērētais ekrānlaiks regulāri ir nesamērīgi ilgs, šis jautājums steidzami jāpārrunā ar izglītības iestādi un, ja izglītības iestādē jautājumu atrisināt neizdodas, vecākiem jāvēršas pie izglītības iestādes dibinātāja.

Pēdējo gadu laikā aizvien jaunu modernu tehnoloģiju attīstība un pakalpojumu pieejamība ir veicinājusi plašāku dažādu tehnoloģiju pielietojumu ikdienā. Tās izmanto ne tikai pieaugušie darbā un brīvajā laikā, bet arī bērni - saziņai, izklaidei, kā arī mācībām.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību, pieaug arī dažādi ar šo mobilo ierīču lietošanu saistītie veselības riski, kuri var negatīvi ietekmēt bērnu veselības rādītājus - fizisko un psihoemocionālo veselību, miega kvalitāti un ilgumu kas ilgtermiņā var radīt dažādas hroniskas slimības un atkarību riskus.

Rekomendāciju izstrādē piedalījās VM, Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības inspekcijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts izglītības satura centra, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Rīgas Stradiņa universtitātes, Latvijas Universitātes pārstāvji, kā arī jomu speciālisti.