Baiba Lulle

2020. gada valsts budžetu varētu dēvēt par tumsonības, partiju alkatības budžetu vai «kā varēja nesolīt!» budžetu, bet nez vai tā to nosauks arī finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš valdības piektdien atbalstīto budžeta projektu šodien nesīs uz Saeimu.
 
«Finanšu sektora kapitālais remonts iet uz priekšu.» Tā līdzšinējo bankas Citadele valdes locekles Santas Purgailes apstiprināšanu valdībā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes vadītājas amatā novērtēja premjers Krišjānis Kariņš.
 
Piecu tik atšķirīgo partiju un nesaskanīgo personāliju valdības cena ir ļoti augsta. Pārāk augsta.
 
Pienācis laiks izrauties no atkarības no partiju sponsoriem! Tā valdības jauno prioritāti – strauji palielināt finansējumu partijām jau nākamgad – pamato tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
 
Grūti saprast, kā intereses aizstāv izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, bet nedz pedagogu, nedz viņu izglītojamo intereses tās nav.
 
Lai arī reti kuram tīk jaunu nodokļu un nodevu ieviešana, lēmums Rīgā ieviest tūrisma nodevu nebūtu peļams. Protams, ar nosacījumu, ja to nesabojās ar smagnēju administrēšanu un iegūto līdzekļu izpļeparēšanu.
 
Budžets ir katras valdības, koalīcijas, tās partiju politikas, darba, prioritāšu patiesais rādītājs. Pārējais ir vien vārdi, makaroni uz ausīm. Daudz to tika sakarināts pirms vēlēšanām.
 
Pirms četriem gadiem valdība paaugstināja akcīzes nodokli alkoholam, lai iegūtos līdzekļus novirzītu skolēnu brīvpusdienām, bet tagad tiek darīts pilnīgi pretēji – samazināta akcīze stiprajam alkoholam un atņemta nauda bērnu pusdienām. Acīmredzot valsts nonākusi dziļā krīzē, ja grābstās gar bērnu pusdienām. Finansiālā vai morālā?
 
Par Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) visdrīzāk daudzi uzzināja vai atcerējās, tikai sākoties cīniņiem par tā padomes vadības krēslu, uz kuru pretendēja šajā Saeimā nepārvēlētais deputāts Imants Parādnieks. Šis gan nav tas gadījums, kad par iestādi nezina tāpēc, ka tā ļoti labi strādātu.
 
Lai arī sāga ap Latvijas Universitātes (LU) rektora Indriķa Muižnieka pārvēlēšanu amatā kaitē augstskolai, tai ir arī pozitīvā puse – politiķi beidzot pievērsušies augstskolas un augstskolu izglītības kvalitātes problēmai. Pagaidām gan tikai vispārīgās frāzēs bez konkrēta rīcības plāna un atbalsta. Ja cēlajiem vārdiem par to, cik labu izglītību mūsu jaunieši pelnījuši tepat Latvijā, nesekos konkrēti darbi un finansējums, tad tie būs kalpojuši vien par piesegu politiskajai Muižnieka izsvēpēšanas shēmai un paliks priekšvēlēšanu putu līmenī.
 
Uzsākot kultūras ministra karjeru, bijušais Rīgas domnieks, roka un operas dziedātājs Nauris Puntulis (NA) kā prioritāti minēja vidējā atalgojuma celšanu kultūras nozarē, ko ministrs tagad atkārtoti deklarējis budžeta metu veidošanas laikā. Konsekventi, BET...
 
Atlaist Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāju Daci Ķezberi, kura solījusies rakstīt atlūgumu, vairs nav nekāds varoņdarbs politiķim. Ar visas padomes atlaišanu gan varētu kādus kredītpunktus nopelnīt, katrā ziņā sabiedrības uzmanība ilgāku laiku nodrošināta!
 
Kamēr premjers un finanšu ministrs bauda atvaļinājumu, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) nācis klajā ar šausmu stāstu par kritisko stāvokli iekšlietu resorā. Tas gadiem turēts badā, valsts nefinansē bāzes funkcijas, trūkst naudas ekipējumam, algām, trūkst transportlīdzekļu, infrastruktūra esot jau dzīvībai un veselībai bīstamā stāvoklī...
 
Valdības pretrunīgās iniciatīvas alkoholisko dzērienu tirdzniecības jomā mulsina un neļauj saprast šīs valdības rūpi – vai tai vairāk rūp nauda, bauda vai cilvēku veselība.
 
Akcīzes nodokļa celšana dīzeļdegvielai tiek plānota nevis rūpēs par Latvijas ceļu stāvokļa uzlabošanu, bet par tik nesaderīgo piecu partiju saturēšanu koalīcijā.
 
Valsts prezidenta Jūrmalas rezidence ir kā Eiropas Parlamenta Strasbūras bagāža – apgrūtinoša, nelietderīga, neracionāla, nodokļu maksātājiem dārga, bet vēsturisku iemeslu, konjunktūras un drosmes trūkuma dēļ joprojām pieciesta, daudz nerūpējoties par nodokļu maksātāju neapmierinātību ar nelietderīgiem kroņa tēriņiem. Tikai nedz Latvija, nedz Eiropas Savienība nav monarhija, kur kronim kroņa tiesa pienākas automātiski, lai gan pat tur neiztiek bez kritikas, kādu, piemēram, ne mazums saņēmis Lielbritānijā karalienes Elizabetes karaļnams par tās svītas lielajām algām un kopējām izmaksām.
 
Jāpiekrīt Valsts prezidentam Egilam Levitam, ka «nevienlīdzība Latvijā ir radusies ilgstošas politikas rezultātā, tas nav nekāds negadījums». Bet cīnīties ar tās sekām pamatā tikai ar nodokļu politikas un pabalstu apmēra kosmētiskām izmaiņām būtu īslaicīga lāpīšanās, kura ilgtermiņā nabadzību var tikai vairot, nevis mazināt.
 
Nesaprotu, kāpēc Jaunās konservatīvās partijas deputāts Krišjānis Feldmans tautai pastāstījis tikai par koalīcijas vienošanos par minimālās algas celšanu līdz 500 eiro, bet ne to, ka līdz šādai pašai summai cels arī ar nodokļiem neapliekamo minimumu, kā to JKP bija solījusi. Nevar taču būt, ka godīgākā no visām partijām, kādas jelkad dibinātas, vienkārši paņirgāsies par uzņēmējiem un mazo algu saņēmējiem un cels tikai minimālo algu! Viņi tā nedarītu! Runčuk, nemūžam!
 
Dienā, kad KNAB par kukuļņemšanu aizturēja politiķi un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietnieci Baibu Broku, Valsts prezidents Egils Levits inaugurācijas runā aicināja izmēzt māju no mēsliem, «kas mūs šodien šķir no augsti attīstītas, tiesiskas demokrātijas, piemēram, krāpšanās iepirkumos, partiju atkarība no ziedotājiem, korupcija...».
 
Daudzu partiju Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā uzpumpētais mākslīgais skaistums ir paplucis, eksaltēto strīdu un dāsno solījumu viesto cerību inerce beigusies. Par vīru sāk spriest mazāk pēc cepures, vairāk pēc darbiem, – apmēram šādi varētu tulkot jaunākos SKDS partiju reitingus. Šīs tendences aizsākumus varēja manīt jau pēc Neatkarīgās pasūtījuma veiktajos SKDS politiķu un amatpersonu reitingos februārī, neilgi pēc valdības izveides, un tagad tās tikai pastiprinājušās.
 
Pēc nedēļas amatā tiks inaugurēts jaunais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kurš savu pirmo vizīti iecerējis uz draudzīgāko no draudzīgākajām kaimiņvalstīm – Igauniju. Un akurāt pēc mēneša – 1. augustā – stāsies spēkā Saeimas zibenīgi pieņemtais lēmums par akcīzes nodokļa samazināšanu alkoholam premjera Krišjāņa Kariņa igauņiem pieteiktā kariņa ietvaros.
 
Līdz piektdienai premjers Krišjānis Kariņš (JV) gaidīs ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paskaidrojumus par Latvenergo padomes atsaukšanu un pagaidu padomes iecelšanu. Kamēr šis savējo iecelšanas akts tiek ietērpts glītās frāzēs, vienkāršā valodā ministrs jau atzinis, ka šo soli nenožēlo, diskutējamas esot vien «iecelšanas nianses».