Baiba Lulle

Satversmes tiesa (ST) pieņēmusi fundamentālu spriedumu, kas par atbilstošu Satversmei un arī citiem starptautiskajiem dokumentiem atzīst Izglītības likumā noteikto pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību skolās. ST atspēkojusi prasības iesniedzēju pārmetumus faktiski visos punktos (izņemot jautājumu par privāto izglītības iestāžu līdzfinansēšanu, ko skatīs citā lietā): ir ievērotas tiesības uz izglītību, mazākumtautību identitātes saglabāšanu, nediskriminēšanu. Spriedums skaidrs un nepārsūdzams, bet ne mūžseno etnisko polemiku beidzošs un problēmas atrisinošs.
 
Noraidot pārmetumus par prieškvēlēšanu solījumu nepildīšanu, Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) valdes loceklis Krišjānis Feldmans Rīga TV24 raidījumā Kārtības rullis bilda, ka opozīcija «piesienas programmai», un kā «strauji padarītos» darbus uzskatīja jauno ministru no amatiem atbrīvotos cilvēkus. Ar šo bezkompromisu politisko tīrīšanu partijai veicas daudz labāk nekā ar programmas pildīšanu, līdzīgi arī citiem varas jaunieguvējiem. Jāsteidz sadalīt laupījums, pārņemt ietekmi, kas zina, cik ilgi šī dīvainā koalīcija darbosies!
 
KPV LV rindas pēc tās spilgtās, bezkaunīgi atraktīvās priekšvēlēšanu kampaņas, ar kuras palīdzību tika pievilināti partijas atbalstītāji vēlēšanās, kļuvušas acīmredzami šķidrākas. Bīstami šķidras.
 
Cerības uz apvienoto pašvaldību ekonomiskās varēšanas pieaugumu pēc kārtējās administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ir baltiem, kožu saēstiem diegiem šūtas.
 
Cik politisks vai nepolitisks ir bijis ministra Jura Pūces lēmums par Rīgas mēra Nila Ušakova atstādināšanu no amata, un kā tas ietekmēs abu pārstāvēto partiju izredzes maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās? Visdrīzāk, šajā divkaujā uzvarētājs būs «upuris», bet – vai uzvara būs arī karā? Jāteic, upura izredzes palielina uzbrucēja pieļautās kļūdas.
 
Nauda nesmird, un jebkāds tās avots ir valstij pieņemams, ka tikai valsts budžets papildinās un tiek iegūta nauda problēmu risināšanai? Vai tomēr valsti nevar vadīt kā uzņēmumu, kur galvenais ir peļņa? Šādas pārdomas rosināja Finanšu ministrijas (FM) aprēķins par to, kādu robu valsts budžetā iecirstu azartspēļu vietu slēgšana.
 
«Eiropa ir nogurusi». Šādi ievadvārdi lasāmi Attīstībai/Par! (AP!) Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu programmā. Palasot arī citas Saeimā ievēlēto partiju programmas, jāteic, ka mūsu partijas pēc kaujas par Saeimu ir vēl vairāk nogurušas.
 
Šķiet, premjers Krišjānis Kariņš un viņa koalīcijas partneri nesaprot, ka ticēšanas laiks priekšvēlēšanu solījumiem ir beidzies un jāsākas darīšanas laikam.
 
Virsstundu darba samaksas jomā iet kā fabulā par vezuma vilkšanu – katrs uz savu pusi, kamēr vezums nekust no vietas. Katram vezuma vilcējam savas intereses un sava taisnība – vai strīdu atkal spēs izšķirt tikai Satversmes tiesa (ST)?
 
Pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma informācija par konkrētu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku saņemto atalgojumu nav publiskojama un tā jau lielākoties pazudusi no interneta vietnēm. Cik nepieciešama tā bija, vai tā kalpoja tikai ziņkāres apmierināšanai vai arī plašākas sabiedrības interešu nodrošināšanai? Vai tā atturēja no publisko līdzekļu izsaimniekošanas, un vai pēc normas atcelšanas sabiedrības kontrole pār šo līdzekļu izlietojumu būtiski mazināsies, vienlaikus palielinoties nodokļu maksātāju līdzekļu izpļeparēšanas riskam? Vai Saeima tiešām saražojusi ne pirmo un ne pēdējo brāķi? Vai varbūt kļūdījusies ir ST? Šādiem jautājumiem radīts nopietns iemesls.
 
Tā nu izrādījies, ka jaunās varas sabiedrībā augstāk novērtētākie politiķi ir veco partiju pārstāvji, kamēr lielāko pārmaiņu lielākajiem solītājiem tauta zaudē ticību. Uzticības kredīts jau sācis pamatīgi dilt.
 
Atverot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavoto gada ienākumu deklarācijas sagatavi, biju patīkami pārsteigta – 220 eiro nodokļu pārmaksa! Diemžēl ne visi deklarācijas iesniedzēji jutās tāpat – daudziem, kā lēsts, ap 60 000 strādājošo, aprēķināts nodokļu parāds desmitos, simtos, dažam pat tūkstošos eiro. Lai gan amatpersonas konsekventi izvairās šos cilvēkus dēvēt par parādniekiem, vārdu izvēle būtību nemaina un cilvēku sašutumu un neizpratni nemazina.
 
Latvijas politikā norisinās kārtējā ķīlnieku krīze. Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš plāta rokas – naudas iepriekš apstiprinātajam pedagogu algu paaugstināšanas grafikam šā gada «tehniskajā» budžetā nav, ietaupīt no skolu tīkla reorganizācijas būtiski neizdodas – pedagogi kļuvuši par situācijas «ķīlniekiem».
 
Līdz šim nesekmīgie mēģinājumi partijām pasmelties vairāk naudas no valsts budžeta jaunās varas pārstāvjos varētu rast dzirdīgākas ausis. Kā nu ne – virkne tās pirmo soļu liecina nevis par rūpēm par tautu, bet varas resursu pārdali. Tauta pagaidīs.
 
Cerams, ka parlamentāriešu un valdības attieksme pret tiem savas personīgās dzīves, vajadzības un ambīcijas malā nolikušajiem cilvēkiem, kas kopj bērnus invalīdus, nepaliks tajā stadijā, ko aprakstījis Eduards Veidenbaums: «Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi: Dzird par grūtdienīšu raudām, Tūdaļ kabatā bāž roku, Izvelk savu – nēzdodziņu».
 
Teju gadu Latvijas politiskajā ķēķī prasīja jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja atrašana un apstiprināšana. Ap šo krēslu un tā pretendentiem spekulāciju netrūka, tikmēr pati iestāde salīdzinoši mierīgi dreifēja. Jācer, ka šajā bezvadības laikā ar pietiekami lielu ietekmi un resursiem apveltītajā iestādē nebūs izauguši jauni astoņkāji un pa to kā pa savu muižu nestaigās partiju kasieri.
 
Atcelt netaisnīgo dalījumu divos veselības aprūpes pakalpojumu grozos, tā vietā izveidot «ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas paredz obligātu visu Latvijas rezidentu iekļaušanu». Visu visiem, sola jaunā Krišjāņa Kariņa valdība tās deklarācijā un jaunā veselības aprūpes ministre Ilze Viņķele! Vai viss būs tik rožaini, kā izklausās pirmajā brīdī, un kas slēpjas aiz skaistiem vārdiem par universālu, visiem pieejamu veselības aprūpi?
 
«Mēs, KPV LV, esam unikāls politiskais spēks! Būsim gan pozīcijā, gan opozīcijā!» facebook ierakstā paudis KPV LV deputāts Didzis Šmits.
 
Valsts budžets un nodokļu politika ir viens no būtiskākajiem koalīcijas, valdības reāli īstenotās (ne solītās) politikas atspulgiem. Topošais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš neslēpj, ka šogad faktiski tiks realizēta Māra Kučinska (ZZS) valdības politika ar tās izveidoto budžeta projektu. Vai būtiskas izmaiņas nodokļu politikā varētu sagaidīt nākamajos gados? Kam gatavoties sabiedrībai, uzņēmējiem? Par to skaidrību vajadzētu viest valdības deklarācijai. Vēl gan nav teikts, ka līdz nākamajam gadam, kad beidzot varētu sākt īstenot jauno politiku, šī valdība nostrādās.
 
Tas, ka valdība top ilgāk nekā ierasts, Latvijas politikā šajā gadsimtā pats par sevi nebūtu nekas slikts, ja šajā laikā partijas krustu šķērsu izrunātu visu potenciālo koalīcijas partneru pieteikto reformu plānu iespējamību un nepieciešamību un rastu veidu, kā maksimāli turēties pie vēlētājiem solītā. Izskatās, ka šoreiz nebūs šis gadījums.
 
2018. gada pēdējā darba dienā kā zibens no skaidrām debesīm nāca Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums izteikt neuzticību Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un programmu attīstības lietu valdes loceklim Sergejam Ņesterovam. Sabiedrības neizpratni radīja lēmuma nokrišana nesagatavotā augsnē, turklāt starp svētkiem kad pat valdības veidotāji bija nolikuši malā gan kara cirvjus, gan kopdarbu plānus. Vietu aizdomām radīja tas, ka atbrīvots arī par saturu atbildīgais cilvēks, kamēr amatā atstāts par finansēm atbildīgais Ivars Priede, lai gan lielākā daļa pārmetumu saistās ar neefektīvi izmantotām finansēm.
 
No 17. līdz 23. decembrim turpināsies jau par labu un daudzu gaidītu tradīciju kļuvušais Latvijas Radio labdarības maratons Dod pieci!, kura šā gada tēma raisījusi pretrunīgus viedokļus, sākot no lieliska un nācijai būtiska līdz galīgi garām un kaitinoša.