Baiba Lulle

Politiskais šahs Valsts prezidentam Raimondam Vējonim nepadodas. Tur jādomā vairāki gājieni uz priekšu, gan savējie, gan pretinieka, jāpārzina kombinācijas un atklātnes, dažkārt, kā gambītā, jāupurē kāda vājāka figūra, lai iegūtu labākas pozīcijas spēka figūrām, ieņemtu centru.
 
Pēc ilga darba, aptuveni 300 ekspertu iesaistes tapis un beidzot valdībā atbalstīts vispārējās pamatizglītības standarts, kas ietver pamatprincipus mūsdienīgas izglītības iegūšanā.
 
13. Saeima sākusi strādāt. Pārsteidzoši raiti un demokrātiski izveidotas Saeimas komisijas un ievēlēta to vadība, un Saeima tās pirmajā darba plenārsēdē jau komisijām nodevusi vairākus likumprojektus.
 
Uzmini nu, kas tas ir – ielāps uz ielāpa, kopā neturas? Tas ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) Latvijas veselības aprūpes sistēmā.
 
«Lai jau pirmais lēmums nebūtu pagaidu risinājums un neradītu šaubas par jaunās Saeimas lemtspēju, aicinu jūs šodien atbildīgi ievēlēt Saeimas priekšsēdētāju un prezidiju, kas parlamenta darbu vadīs turpmākos četrus gadus,» 13. Saeimas deputātus pirmajā sēdē aicināja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
 
Ceturtdien 12. Saeima sanāca uz tās pēdējo sēdi. Lai cik augstprātīgi tas skanētu no Saeimas aktiera Artusa Kaimiņa mutes, viņam taisnība, ka daudzi klātesošie «te nekad dzīvē vairs neatgriezīsies».
 
Vai pasauli, Eiropu un arī Latviju tiešām pārņem populisma vilnis, kurš nenoplok arī pēc vēlēšanām? Vai arī noteikta tipa politiķi, kuri tiek uzskatīti par šā populisma nesējiem, regulāri izlauzīs sev ceļu uz Olimpu, jo vienkārši cilvēka daba, instinkti, smadzenes darbojas tā, lai izvēlētos alfa tēviņus? Un – ko izvēlēsies Valsts prezidents Raimonds Vējonis?
 
Valdības veidošana, jo īpaši nomainoties partijām, deputātiem un parādoties jauniem akcentiem programmatiskajās nostādnēs, ir daudz sarežģītāks algoritms, nekā bija iedomājies JKP līderis Jānis Bordāns, likdams priekšā partijām paša nosapņotu ministriju sadalījumu.
 
Veikt vai neveikt iemaksas par obligāto valsts veselības apdrošināšanu? Šis jautājums urdīja daudzus jau kopš 1. septembra, kad spēkā stājās Veselības aprūpes finansēšanas likums, bet Saeimā jaunievēlēto partiju solījumi atcelt šo likumu radījuši vēl lielāku apjukumu. Cik tas būtu reāli un lietderīgi vai, no mediķu viedokļa raugoties – cik bīstami?
 
Šī Mārtiņa Freimaņa dziesma labi raksturo pirms- un pēc-vēlēšanu situāciju, valdības veidošanu. Ar personiskiem apvainojumiem, vēršanos tiesā par konkurentu vai draudiem to darīt, tad atsaucot dažu šādu solījumu, velkot sarkanās līnijas pret partijām un personālijām, sasolot to, ko realizēt baidās ne tikai partneri, bet arī paši, pirms vēlēšanām paužot principialitāti, no kuras pēc tām jāsāk atkāpties, bet atzīt to negribas... Politiķi tā sapinušies, sapiņķējušies, kā bērnības pinķēšanās spēlē. Principiāli nolemjot nekustināt kādu no spēlētājiem vai neredzot kopbildi, var samezgloto neatpiņķēt.
 
Programmas un darāmie darbi, nevis amati partiju līderu pēcvēlēšanu runās klasiski tiek skandēti kā primārie faktori valdības veidošanas sarunās. Šo pantiņu pēc vēlēšanām dzirdam ikreiz, un arī jauno partiju līderi to labi iemācījušies, tikai nezin kāpēc pasniedz kā pašu oriģinālprozu. Katrs pats sev Rainis.
 
Vismaz pusei no 16 partijām, kas kandidē uz Saeimu, izredzes pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru ir ļoti niecīgas, lai neteiktu – nekādas.
 
Valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) darbinieku astoņu stundu badastreiks daudziem šķiet kā viegla atslodzīte pēc labām brokastīm un nez vai būs tas instruments, kas aizkustinās naudas dalītājus un arī plašāku sabiedrību. Bet – vajadzētu.
 
Ziņa par iespējamu piecu eiro iebraukšanas maksas ieviešanu Rīgas vēsturiskajā centrā daudziem raisījusi sašutumu, un daudz mazāk cilvēku tajā saskata pozitīvo – iespēju atslogot pilsētas centru un uzlabot tajā gaisa kvalitāti.
 
Aizvadītajā nedēļā daudz kritikas gan no Saeimas vēlēšanu kandidātiem, gan nozares speciālistiem saņēma veselības ministre Anda Čakša (ZZS). Gan pārspīlētas, gan pamatotas, jo īpaši attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju izslēgšanu no valsts apmaksāto veselības pakalpojumu saņēmēju loka Veselības aprūpes finansēšanas likumā.
 
Kamēr Krievijā, kur protestēšana ielās ir nelegāls un bīstams pasākums, ap 60–80 tūkstoši cilvēku pulcējās protestos pret pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu, Latvijā politiķi pensionāriem sola naudu! Bet, ja tiešām izpildīs daža laba vairāksolīšanas čempiona postulēto, var gadīties, ka arī Latvijā nāksies kārtējo reizi palielināt pensionēšanās vecumu.
 
Interesanti, ka partijas, kas sevi dēvē par centriskām vai labējām, tik nekritiski atbalsta valsts iejaukšanos īres tirgū, īres dzīvokļu būvniecībā, kas būtu raksturīgi kreisai politikai.
 
Pēc sporta nozares saceltās trauksmes Saeimas sporta apakškomisija lēmusi prasīt valdībai piešķirt divus miljonus eiro ziedojumu krituma kompensēšanai sporta organizācijām. Var jau cerēt uz valdības priekšvēlēšanu periodā mīkstināto sirdi, kas jau izpaudās, piemetot naudu arī pedagogu algām, bet arī šis izskatās pēc vāja mierinājuma.
 
Finanšu ministrijas (FM) rūpes par visu iedzīvotāju vienlīdzību nodokļu nomaksas jomā ir apsveicamas, taču diezin vai tās dominē maksātnespējas procesā, iekasējot nodokli no piespiedu nekustamā īpašuma pārdošanas.
 
Latvijas sastāvējušos, mazo politisko dīķīti satricinājusi ziņa par ZZS deputātu kandidāta Gundara Daudzes atklāsmi, ka viņš personīgi neiebilstu koalīcijai ar Saskaņu.
 
Lai arī dzimstība un emigrācija joprojām ir aktuālas problēmas, kuru dēļ pēdējos gados zaudējam ap 1% iedzīvotāju gadā un kā dēļ cieš arī ekonomika, politiskās varas tīkotājus šī tēma īpaši neuztrauc. Acīmredzot nav tik spožs vizulis, ar kuru būtu cerības pievilināt lielu zivju baru vai arī panākt rezultātu.
 
Šī priekšvēlēšanu kampaņa līdztekus tradicionālajām naida kurināšanas līnijām krievi – latvieši, valdošie (zagļi, korumpanti, idioti) – opozicionāri (zagļu un korumpantu apkarotāji, smarti) ievilkusi jaunu – valsts un pašvaldību struktūrās – privātajā sektorā strādājošie.