Baiba Lulle

Līdz šim nesekmīgie mēģinājumi partijām pasmelties vairāk naudas no valsts budžeta jaunās varas pārstāvjos varētu rast dzirdīgākas ausis. Kā nu ne – virkne tās pirmo soļu liecina nevis par rūpēm par tautu, bet varas resursu pārdali. Tauta pagaidīs.
 
Cerams, ka parlamentāriešu un valdības attieksme pret tiem savas personīgās dzīves, vajadzības un ambīcijas malā nolikušajiem cilvēkiem, kas kopj bērnus invalīdus, nepaliks tajā stadijā, ko aprakstījis Eduards Veidenbaums: «Bagāts viņš, bet mīkstu sirdi: Dzird par grūtdienīšu raudām, Tūdaļ kabatā bāž roku, Izvelk savu – nēzdodziņu».
 
Teju gadu Latvijas politiskajā ķēķī prasīja jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja atrašana un apstiprināšana. Ap šo krēslu un tā pretendentiem spekulāciju netrūka, tikmēr pati iestāde salīdzinoši mierīgi dreifēja. Jācer, ka šajā bezvadības laikā ar pietiekami lielu ietekmi un resursiem apveltītajā iestādē nebūs izauguši jauni astoņkāji un pa to kā pa savu muižu nestaigās partiju kasieri.
 
Atcelt netaisnīgo dalījumu divos veselības aprūpes pakalpojumu grozos, tā vietā izveidot «ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas paredz obligātu visu Latvijas rezidentu iekļaušanu». Visu visiem, sola jaunā Krišjāņa Kariņa valdība tās deklarācijā un jaunā veselības aprūpes ministre Ilze Viņķele! Vai viss būs tik rožaini, kā izklausās pirmajā brīdī, un kas slēpjas aiz skaistiem vārdiem par universālu, visiem pieejamu veselības aprūpi?
 
«Mēs, KPV LV, esam unikāls politiskais spēks! Būsim gan pozīcijā, gan opozīcijā!» facebook ierakstā paudis KPV LV deputāts Didzis Šmits.
 
Valsts budžets un nodokļu politika ir viens no būtiskākajiem koalīcijas, valdības reāli īstenotās (ne solītās) politikas atspulgiem. Topošais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš neslēpj, ka šogad faktiski tiks realizēta Māra Kučinska (ZZS) valdības politika ar tās izveidoto budžeta projektu. Vai būtiskas izmaiņas nodokļu politikā varētu sagaidīt nākamajos gados? Kam gatavoties sabiedrībai, uzņēmējiem? Par to skaidrību vajadzētu viest valdības deklarācijai. Vēl gan nav teikts, ka līdz nākamajam gadam, kad beidzot varētu sākt īstenot jauno politiku, šī valdība nostrādās.
 
Tas, ka valdība top ilgāk nekā ierasts, Latvijas politikā šajā gadsimtā pats par sevi nebūtu nekas slikts, ja šajā laikā partijas krustu šķērsu izrunātu visu potenciālo koalīcijas partneru pieteikto reformu plānu iespējamību un nepieciešamību un rastu veidu, kā maksimāli turēties pie vēlētājiem solītā. Izskatās, ka šoreiz nebūs šis gadījums.
 
2018. gada pēdējā darba dienā kā zibens no skaidrām debesīm nāca Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums izteikt neuzticību Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un programmu attīstības lietu valdes loceklim Sergejam Ņesterovam. Sabiedrības neizpratni radīja lēmuma nokrišana nesagatavotā augsnē, turklāt starp svētkiem kad pat valdības veidotāji bija nolikuši malā gan kara cirvjus, gan kopdarbu plānus. Vietu aizdomām radīja tas, ka atbrīvots arī par saturu atbildīgais cilvēks, kamēr amatā atstāts par finansēm atbildīgais Ivars Priede, lai gan lielākā daļa pārmetumu saistās ar neefektīvi izmantotām finansēm.
 
No 17. līdz 23. decembrim turpināsies jau par labu un daudzu gaidītu tradīciju kļuvušais Latvijas Radio labdarības maratons Dod pieci!, kura šā gada tēma raisījusi pretrunīgus viedokļus, sākot no lieliska un nācijai būtiska līdz galīgi garām un kaitinoša.
 
Kamēr Saeimā ievēlētās partijas kavējas ar valdības izveidi un līdz ar to arī ar nākamā gada pilnvērtīga budžeta pieņemšanu, ap budžeta, nodokļu, ieņēmumu un izdevumu jomu veidojas arvien lielāks bardaks. Vēlmes un solījumi, jau ar likumu izmaiņām piešķirta papildu nauda ir, finanšu avotu nav. Fiskālās disciplīnas padome (FDP) draud ar kārtējo budžeta «konsolidāciju», kuras izpausmes labi atceramies no krīzes gadiem.
 
Jābeidz ākstīties, jāizveido valdība un jāsāk strādāt – aicinājis Attīstībai/Par! (AP!) nu jau bijušais premjera amata kandidāts Artis Pabriks.
 
Politiskais šahs Valsts prezidentam Raimondam Vējonim nepadodas. Tur jādomā vairāki gājieni uz priekšu, gan savējie, gan pretinieka, jāpārzina kombinācijas un atklātnes, dažkārt, kā gambītā, jāupurē kāda vājāka figūra, lai iegūtu labākas pozīcijas spēka figūrām, ieņemtu centru.
 
Pēc ilga darba, aptuveni 300 ekspertu iesaistes tapis un beidzot valdībā atbalstīts vispārējās pamatizglītības standarts, kas ietver pamatprincipus mūsdienīgas izglītības iegūšanā.
 
13. Saeima sākusi strādāt. Pārsteidzoši raiti un demokrātiski izveidotas Saeimas komisijas un ievēlēta to vadība, un Saeima tās pirmajā darba plenārsēdē jau komisijām nodevusi vairākus likumprojektus.
 
Uzmini nu, kas tas ir – ielāps uz ielāpa, kopā neturas? Tas ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) Latvijas veselības aprūpes sistēmā.
 
«Lai jau pirmais lēmums nebūtu pagaidu risinājums un neradītu šaubas par jaunās Saeimas lemtspēju, aicinu jūs šodien atbildīgi ievēlēt Saeimas priekšsēdētāju un prezidiju, kas parlamenta darbu vadīs turpmākos četrus gadus,» 13. Saeimas deputātus pirmajā sēdē aicināja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
 
Ceturtdien 12. Saeima sanāca uz tās pēdējo sēdi. Lai cik augstprātīgi tas skanētu no Saeimas aktiera Artusa Kaimiņa mutes, viņam taisnība, ka daudzi klātesošie «te nekad dzīvē vairs neatgriezīsies».
 
Vai pasauli, Eiropu un arī Latviju tiešām pārņem populisma vilnis, kurš nenoplok arī pēc vēlēšanām? Vai arī noteikta tipa politiķi, kuri tiek uzskatīti par šā populisma nesējiem, regulāri izlauzīs sev ceļu uz Olimpu, jo vienkārši cilvēka daba, instinkti, smadzenes darbojas tā, lai izvēlētos alfa tēviņus? Un – ko izvēlēsies Valsts prezidents Raimonds Vējonis?
 
Valdības veidošana, jo īpaši nomainoties partijām, deputātiem un parādoties jauniem akcentiem programmatiskajās nostādnēs, ir daudz sarežģītāks algoritms, nekā bija iedomājies JKP līderis Jānis Bordāns, likdams priekšā partijām paša nosapņotu ministriju sadalījumu.
 
Veikt vai neveikt iemaksas par obligāto valsts veselības apdrošināšanu? Šis jautājums urdīja daudzus jau kopš 1. septembra, kad spēkā stājās Veselības aprūpes finansēšanas likums, bet Saeimā jaunievēlēto partiju solījumi atcelt šo likumu radījuši vēl lielāku apjukumu. Cik tas būtu reāli un lietderīgi vai, no mediķu viedokļa raugoties – cik bīstami?
 
Šī Mārtiņa Freimaņa dziesma labi raksturo pirms- un pēc-vēlēšanu situāciju, valdības veidošanu. Ar personiskiem apvainojumiem, vēršanos tiesā par konkurentu vai draudiem to darīt, tad atsaucot dažu šādu solījumu, velkot sarkanās līnijas pret partijām un personālijām, sasolot to, ko realizēt baidās ne tikai partneri, bet arī paši, pirms vēlēšanām paužot principialitāti, no kuras pēc tām jāsāk atkāpties, bet atzīt to negribas... Politiķi tā sapinušies, sapiņķējušies, kā bērnības pinķēšanās spēlē. Principiāli nolemjot nekustināt kādu no spēlētājiem vai neredzot kopbildi, var samezgloto neatpiņķēt.
 
Programmas un darāmie darbi, nevis amati partiju līderu pēcvēlēšanu runās klasiski tiek skandēti kā primārie faktori valdības veidošanas sarunās. Šo pantiņu pēc vēlēšanām dzirdam ikreiz, un arī jauno partiju līderi to labi iemācījušies, tikai nezin kāpēc pasniedz kā pašu oriģinālprozu. Katrs pats sev Rainis.