Baiba Lulle

Šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lems par protesta akciju organizēšanu septembrī. Šūmēšanos radījis valdības atbalstītais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkojums par 1,4 miljonu sadali 88 pašvaldībām vēl šogad pedagogu algu piemaksām. Visu pedagogu algu paaugstināšanai naudas nepietiks, bet tas diemžēl bija saprotams jau pavasarī.
 
Vai vairāk uz Saeimu kandidējošās partijas varētu nozīmēt arī vairāk Saeimā ievēlēto sarakstu? Vēsturiski šāda likumsakarība ir pamanāma, lai gan rezultātu ietekmē daudzi faktori konkrētajā laikā, kas paralēļu vilkšanu un prognozēšanu šīm vēlēšanām padara riskantu. Tomēr astoņas vēlēšanas kopš neatkarības atjaunošanas ļauj runāt par tendencēm.
 
Svaigi sezonas augļi, dārzeņi – jāuzņem vitamīni un šķiedrvielas, jāšķin tik iekšā! No veikala iznākam ar vairākiem plastmasas maisiņiem, jo – loģiski – nebērs taču ķiršus, redīsus, burkānus, kartupeļus, gaļu tāpat uz svariem un pēc tam visu kopā iepirkumu maisā! Vai tiešām jau par katru no šiem maisiņiem būs jānoskaita pāris eirocenti?
 
Fakts, ka Latvijas augstskolās pēc pirmās uzņemšanas kārtas un atsevišķās programmās arī pēc papilduzņemšanas netiek aizpildītas visas valsts budžeta studiju vietas, rada iespaidu, ka augstskolām būtu grēks sūdzēties par valsts atbalstu un ka valsts teju vai mētājas ar naudu. Bet, izrādās, hroniski mazfinansēta augstākā izglītība, zinātne un pētniecība ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ mūsu augstskolas zaudē starptautiskajā konkurencē. Un zaudē ne tikai augstskolas, bet arī valsts, mūsu ekonomika, attīstība, zaudējam mēs visi.
 
Satversmes tiesa (ST) ierosinājusi lietu par mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā pēc Saeimas Saskaņas frakcijas deputātu un arī no tās izslēgtā deputāta Romana Miroslavska pieteikuma, kuri grozījumos saskata mazākumtautību diskrimināciju.
 
Kārtējo reizi mūsu politiķi metušies pirmajās frontes līnijās stumt ASV prezidenta Donalda Trampa izmesto ideju par NATO valstu aizsardzības budžetu 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). It kā tas būtu tik vienkārši kā budžeta ailītē divnieku pārlabot par četrinieku!
 
Tā vietā, lai pirms Saeimas vēlēšanām sasparotos finiša spurtam un vismaz mēģinātu pabeigt iesāktos darbus un izpildīt solījumus, koalīcija labprātāk tos iekonservē un deleģē nākamajai valdībai un Saeimai. Nav vairs laika veco solījumu pildīšanai, kad jau jākaldina un jābārsta jauni! Turklāt daļa darbu iesprūduši partiju strīdos un priekšstatos par to, kas varētu nebūt populāri vai kurus citas partijas varētu populistiski izmantot priekšvēlēšanu kampaņā.
 
Totāli pillā. Išiass jeb sēžas nerva iekaisums. Divas dažādas versijas aprunā dažādu valstu mediji un tīmekļa komentētāji, noraugoties uz Eiropas Komisāra (EK) Žana Kloda Junkera grīļīgo gaitu NATO samitā Briselē aizvadītajā nedēļā. Vai taisnība ir tāda, kāda tā izskatās, vai tiek nozākāts slims cilvēks, kurš, neraugoties uz sāpēm, cenšas pildīt amata pienākumus, turklāt, spējot vēl pajokot gan par citiem, gan sevi? Kad jūnijā, viesojoties Īrijas parlamentā, Junkers ar lielām grūtībām aizgāja līdz tribīnei, viņš pajokoja, ka tas ir dēļ sēžas nerva problēmām, nevis tādēļ, ka būtu piedzēries, lai gan viņš «labprātāk būtu piedzēries». Varbūt viņš šo vēlmi piepildīja NATO samitā?
 
Rezumējot aizvadītos dziesmu un deju svētkus, neiztrūkstoša ir pārākās pakāpes pievienošana dažādiem īpašības vārdiem. Šie bija vislabākie, visapmeklētākie, visskatītākie, vismierīgākie, ar vislielāko dalībnieku, tostartp ārvalstu latviešu, skaitu, vislabāk noorganizētie, vispacilājošākie, vis-vis-vis... Pamatoti vai pārspīlēti?
 
Bēgļu jautājums pamatīgi sašūpojis Vācijas valdību un atbalsojas arī Latvijā, draudot pirms vēlēšanām uzjundīt sensitīvo bēgļu jautājumu. Cik liels pamats bažām?
 
Gada sākumā sabiedrību satricināja tiesībsarga biroja atklātie pārkāpumi bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži. Ārstēšana galvenokārt ārstu trūkuma dēļ lielā mērā tika aizstāta ar stundām ilgu bērnu piesiešanu, gan nespējot savaldīt bērnu agresijas vai pašsavainošanās lēkmes, gan sodot par sliktu uzvedību. Nu izrādās – cietušo nav! Vai tikai tāpēc, ka šie bērni paši nespēj aizstāvēt sevi un savas tiesības?
 
Pirms apmēram gada, kļūdams par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju, Jēkabs Straume solīja izskaust no iepriekšējās biroja prakses šoviem līdzīgas aizturēšanas, kad vīri melnās maskās publiski saplosa personas, kuru vaina vēl nav pierādīta. Vai Saeimas deputāta un partijas KPV.LV līdera Artusa Kaimiņa aizturēšana iztur šo Straumes solījumu?
 
Nav jēgas uzvarēt Saeimas vēlēšanās un turpināt vēl 25 gadus deldēt bikses (svārkus) opozīcijā. To Saskaņa un tās pirmpartijas pārstāvji ilgajos gados politikā sapratuši. Šogad latviskā elektorāta un latvisko valdošo partiju uzrunāšanai tā plāno pamatīgu ofensīvu.
 
Turpinot aktualizēto matemātikas eksāmenu radošo uzdevumu tēmu, varētu rosināt uzdevumu veidotājus iekļaut pārbaudē tamlīdzīgu uzdevumu. Saeimā no 100 deputātiem trīs koalīcijas partijām ir 57 balsis. Premjera partija, kurai ir 21 deputāts un kuru atbalsta vēl vismaz viens neatkarīgais deputāts, kā arī koalīcijā esošā, bet pa vīlēm jūkošā Vienotība ar 20 deputātiem pauž neapmierinātību ar koalīcijas partnera – Nacionālās apvienības (NA) – (16 deputāti) tieslietu ministra Dzintara Rasnača darbu. Ministra demisiju pieprasa opozīcijā esošās frakcijas un pie frakcijām nepiederošie deputāti. Jautājums: vai tieslietu ministram nāksies demisionēt?
 
12. jūnijā Valsts policija/Kriminālpolicija veica apmeklētājus un darbiniekus apstulbinošu kratīšanu restorānu tīkla Vairāk saules ēdināšanas un citās vietās, aizturot četrus cilvēkus aizdomās par krāpšanos ar kases aparātiem, izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
 
Kamēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola nespēj tikt skaidrībā ar to, kas vadīs vai nevadīs Valsts ieņēmumu dienestu (VID), ceļu Saeimā uzsākusi ministrijas superiniciatīva par VID rīkotu čeku loteriju.
 
Pirmais solījums, ko sabiedrība gribēja dzirdēt pēc advokāta, maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības, bija nevis par milzu resursu veltīšanu slepkavības atklāšanai, bet gan – ko politiķi darīs, lai politiski piesegtā un izmantotā mafijveidīgā maksātnespējas administrēšanas sistēma tiktu lauzta.
 
Laikā, kad ar tiesas lēmumu atcelti Daugavpils domes noteiktie ierobežojumi protestam pret šodien plānoto krievu skolu reformu, Saeimas komisijā iet spalvas pa sakarsēto gaisu strīdos par izglītības satura un skolas gaitu uzsākšanas reformu. Daudz reformu vienlaikus, kas konceptuāli pat nebūtu slikti, ja vien Izglītības un zinātnes ministrija spētu visas frontes līnijas aizstāvēt. Rodoties robiem tajās, viss sajaucas vienā lielā putras katlā, kas arvien vairāk draud piedegt.
 
Tas, ka no trijām Baltijas valstīm vienīgi Igaunijā pērn pieaudzis iedzīvotāju skaits, jau vairs nepārsteidz. Uzmanību vairāk saista dati par to, ka iedzīvotāju skaita kritumu Latvijas un Lietuvas gadījumā amortizē iebraucēji, reemigranti, bet Igaunijas gadījumā tieši viņi dod pamanāmu plusa zīmi.
 
Saeimas komisijā aizvadītajā nedēļā atbalstīta iecere līdz šim brīvprātīgi izvēlēto valsts aizsardzības mācību (VAM) no 2024. gada ieviest kā obligātu visās valsts vidējās izglītības iestādēs. Komisijā jau spriež par tehniskiem kā? jautājumiem, nevis vai?, lai gan, manuprāt, būtu vēl nepieciešamas diskusijas. Vai aizsardzības mācība tiešām ieviešama kā obligāta, vai tomēr atstājama brīvprātīga? Vai tā ieviešama kā atsevišķs priekšmets tajā vai citā apjomā un formā, vai integrējama citos mācību priekšmetos? Vai nepietiks ar civilās aizsardzības mācību, kas jau no 2018. gada būs skolās obligāta?
 
Sabiedrības kritiku raisījuši divi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbību reglamentējošie ierosinājumi. Lai arī tie nav populāri un tiem līdzi nāk savi riski, iniciatīvas tomēr nav nocērtamas jau saknē.
 
Saeimas deputāti, vismaz no Nacionālās drošības komisijas, ērti iekārtojušies – savu pienākumu pieņemt konkrētus lēmumus likumu veidā tā paģēr no citām iestādēm, kam likumi jāpilda.