Baiba Lulle

Jau līdz šim sabiedrība nav bijusi augstās domās par Saeimas parlamentāro izmeklēšanas komisiju (PIK) lietderību, bet komisijas izveide obligātās iepirkuma komponentes (OIK) afēras izmeklēšanai var iedzīt pēdējo nagliņu šo veidojumu daudzmaz nopietnas uztveres zārkā.
 
Sabiedrība nebeidz sašust par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iecerētajiem reidiem uz ceļiem, kontrolējot skaidrās naudas apjomu. Kas notiek? Vai tiešām virzāmies uz policejisku valsti, vai arī naudas atmazgāšana, kukuļošana, ēnu ekonomika uzņēmusi tādus apgriezienus, ka jārīkojas tik cilvēkus pazemojoši? Vai arī VID komunikācijas problēmas? Lai gan pat politiķi un eksperti šo vēsti komentē tā, it kā VID grasītos rīkot ko līdzīgu ceļu policijas reidam pēc Jāņiem un prasīt atskaitīties par makā esošu piecīti, tā gluži tas nav domāts. «Visdrīzāk.»
 
Politiķu izmisīgie centieni jebkādā veidā nomainīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadību, iztopot ASV mājieniem, sāk atgādināt ne vien bezgaumīgu farsu, bet jau bīstamu spēli ar tiesiskumu un valsts un tās institūciju neatkarību.
 
Rīgas domes opozīcijas frakcijas tuvākajās dienās plāno sasaukt ārkārtas sēdi par neuzticības izteikšanu nupat ievēlētajam Rīgas mēram Dainim Turlajam (GKR). Vai Turlais kļūs par īslaicīgāko Rīgas mēru neatkarīgās Latvijas vēsturē, vai viņam tomēr izdosies noturēties uz dreifējošā kuģa ilgāk nekā Andrim Ārgalim, kurš domes vadībā sabija vien desmit ar pusi mēnešu?
 
«Heute waehlt unser Volk... Bloedsinn, fack, Parlament! - den Staatspresidenten,»* pusstundu pirms parlamenta ārkārtas sēdes sākuma kāda gide pie Saeimas nama vācu tūristiem stāstīja par tūlīt gaidāmo notikumu.
 
Korupcija ir baisa sērga, un par tās apkarošanu vairums sparīgi aplaudētu. Līdzīgi par augstu amatpersonu atlaišanu par to nolaidību, bezdarbību vai negodprātību, kas grauj ne tikai iestādes tēlu, bet arī cilvēku dzīves. Kā, piemēram, Ainažos deviņus gadus pamestā jaunieša dzīvi. Te gan atbildīgo nav, bet ietekmīgākos kantoros jaunā vara maina vai draud atbrīvot amatpersonas vienu pēc otras. Aplausi gan atskan tikai no dažām pietuvinātām plaudētāju grupiņām. Tauta nesaprot, ko grib, vai tomēr saprot vairāk, nekā politiķi grib, lai saprastu?
 
No politiķu puses būtu paštaisni un populistiski zemajā vēlēšanu aktivitātē, kas, visdrīzāk, izpaudīsies arī nedēļas nogalē gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, vainot vēlētāju reģistru jeb vēlētāju piesiešanu konkrētam vēlēšanu iecirknim. Sava loma būtu ierādāma arī politiķu piekoptajai vēlēšanu un vēlētāju profanācijai un plaisai starp varu un tautu.
 
Jelgavas 4. vidusskolas mūzikas klašu koncerti allaž izcēlušies ar augstu kvalitāti, ne velti arī šīs skolas meiteņu koris Spīgo uzvarējis dažādos starptautiskos koru konkursos un tālu skandējis Latvijas vārdu pasaulē. 15. maijā šajā skolā notika Ģimenes dienas koncerts, kurā vienlaikus ar muzikālajiem priekšnesumiem izskanēja arī skolas direktora, pūtēju orķestra Rota vadītāja Agra Celma aicinājums atcelt iecerētās pamatizglītības standarta reformas. Citastarp tās paredz no 2020./2021. mācību gada nefinansēt profesionāli orientēto novirzienu programmas skolās.
 
Ubadzei atņemts mazs zēns, kurš vēlāk nodots adopcijā vientuļam jūrniekam, kurš zēnu iespundējis mājās, un par zēna iespējamu seksuālu izmantošanu ziņots Valsts policijai, kura lietu nav izmeklējusi, turklāt iesniegumi pazuduši. 1999. gadā zēns Juris ievietots psihoneiroloģiskajā slimnīcā Jelgavā, 2000. gadā pārvests uz bēdīgi slavenajiem Ainažiem un – aizmirsts, pamests! Deviņus gadus, neinformējot dzīvus esošos vecākus vai vecvecākus, nemeklējot tuviniekus, aizbildņus, nemēģinot bērnu skolot. Jaunietis izaudzis kā tāds Mauglis. Lai gan – nē, Mauglim klājās daudz labāk, viņu džungļos mīlēja, sargāja, mācīja, kamēr puiku smagi zāļoja un pazemoja ar seksuālu un cita veida vardarbību, kā, pēc jaunieša stāstītā, noticis arī Ainažos.
 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem vajadzēja nevis liegt iedzīvotāju aptaujas par administratīvi teritoriālo reformu, bet plānot un pasūtīt tās pašam sadarbībā ar pašvaldībām.
 
Satversmes tiesa (ST) pieņēmusi fundamentālu spriedumu, kas par atbilstošu Satversmei un arī citiem starptautiskajiem dokumentiem atzīst Izglītības likumā noteikto pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību skolās. ST atspēkojusi prasības iesniedzēju pārmetumus faktiski visos punktos (izņemot jautājumu par privāto izglītības iestāžu līdzfinansēšanu, ko skatīs citā lietā): ir ievērotas tiesības uz izglītību, mazākumtautību identitātes saglabāšanu, nediskriminēšanu. Spriedums skaidrs un nepārsūdzams, bet ne mūžseno etnisko polemiku beidzošs un problēmas atrisinošs.
 
Noraidot pārmetumus par prieškvēlēšanu solījumu nepildīšanu, Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) valdes loceklis Krišjānis Feldmans Rīga TV24 raidījumā Kārtības rullis bilda, ka opozīcija «piesienas programmai», un kā «strauji padarītos» darbus uzskatīja jauno ministru no amatiem atbrīvotos cilvēkus. Ar šo bezkompromisu politisko tīrīšanu partijai veicas daudz labāk nekā ar programmas pildīšanu, līdzīgi arī citiem varas jaunieguvējiem. Jāsteidz sadalīt laupījums, pārņemt ietekmi, kas zina, cik ilgi šī dīvainā koalīcija darbosies!
 
KPV LV rindas pēc tās spilgtās, bezkaunīgi atraktīvās priekšvēlēšanu kampaņas, ar kuras palīdzību tika pievilināti partijas atbalstītāji vēlēšanās, kļuvušas acīmredzami šķidrākas. Bīstami šķidras.
 
Cerības uz apvienoto pašvaldību ekonomiskās varēšanas pieaugumu pēc kārtējās administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ir baltiem, kožu saēstiem diegiem šūtas.
 
Cik politisks vai nepolitisks ir bijis ministra Jura Pūces lēmums par Rīgas mēra Nila Ušakova atstādināšanu no amata, un kā tas ietekmēs abu pārstāvēto partiju izredzes maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās? Visdrīzāk, šajā divkaujā uzvarētājs būs «upuris», bet – vai uzvara būs arī karā? Jāteic, upura izredzes palielina uzbrucēja pieļautās kļūdas.
 
Nauda nesmird, un jebkāds tās avots ir valstij pieņemams, ka tikai valsts budžets papildinās un tiek iegūta nauda problēmu risināšanai? Vai tomēr valsti nevar vadīt kā uzņēmumu, kur galvenais ir peļņa? Šādas pārdomas rosināja Finanšu ministrijas (FM) aprēķins par to, kādu robu valsts budžetā iecirstu azartspēļu vietu slēgšana.
 
«Eiropa ir nogurusi». Šādi ievadvārdi lasāmi Attīstībai/Par! (AP!) Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu programmā. Palasot arī citas Saeimā ievēlēto partiju programmas, jāteic, ka mūsu partijas pēc kaujas par Saeimu ir vēl vairāk nogurušas.
 
Šķiet, premjers Krišjānis Kariņš un viņa koalīcijas partneri nesaprot, ka ticēšanas laiks priekšvēlēšanu solījumiem ir beidzies un jāsākas darīšanas laikam.
 
Virsstundu darba samaksas jomā iet kā fabulā par vezuma vilkšanu – katrs uz savu pusi, kamēr vezums nekust no vietas. Katram vezuma vilcējam savas intereses un sava taisnība – vai strīdu atkal spēs izšķirt tikai Satversmes tiesa (ST)?
 
Pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma informācija par konkrētu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku saņemto atalgojumu nav publiskojama un tā jau lielākoties pazudusi no interneta vietnēm. Cik nepieciešama tā bija, vai tā kalpoja tikai ziņkāres apmierināšanai vai arī plašākas sabiedrības interešu nodrošināšanai? Vai tā atturēja no publisko līdzekļu izsaimniekošanas, un vai pēc normas atcelšanas sabiedrības kontrole pār šo līdzekļu izlietojumu būtiski mazināsies, vienlaikus palielinoties nodokļu maksātāju līdzekļu izpļeparēšanas riskam? Vai Saeima tiešām saražojusi ne pirmo un ne pēdējo brāķi? Vai varbūt kļūdījusies ir ST? Šādiem jautājumiem radīts nopietns iemesls.
 
Tā nu izrādījies, ka jaunās varas sabiedrībā augstāk novērtētākie politiķi ir veco partiju pārstāvji, kamēr lielāko pārmaiņu lielākajiem solītājiem tauta zaudē ticību. Uzticības kredīts jau sācis pamatīgi dilt.
 
Atverot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavoto gada ienākumu deklarācijas sagatavi, biju patīkami pārsteigta – 220 eiro nodokļu pārmaksa! Diemžēl ne visi deklarācijas iesniedzēji jutās tāpat – daudziem, kā lēsts, ap 60 000 strādājošo, aprēķināts nodokļu parāds desmitos, simtos, dažam pat tūkstošos eiro. Lai gan amatpersonas konsekventi izvairās šos cilvēkus dēvēt par parādniekiem, vārdu izvēle būtību nemaina un cilvēku sašutumu un neizpratni nemazina.