"Gazprom" vadītājs biedē Eiropu, īpaši pieminot Latviju
“Gazprom” valdes priekšsēdētājs Aleksejs Millers brīdinājis par gāzes trūkuma riskiem Eiropā aukstas ziemas gadījumā, raksta “Hartija97%”. Pēc viņa teiktā, degvielas iesūknēšanas ātrums pazemes krātuvēs atpaliek no nepieciešamā un dažas valstis, iespējams, nesasniegs mērķa piepildījuma līmeni līdz apkures sezonas sākumam.
"Šķiet, ka Eiropā joprojām neapzinās gāzes iesūknēšanas problēmas apmērus pazemes gāzes krātuvēs," sacīja Millers, ko citēja uzņēmuma preses dienests. Viņš uzsvēra, ka Vācijai un Nīderlandei, kas ir starp piecām valstīm ar lielākajām uzglabāšanas jaudām, būs grūti sasniegt 90% mērķi. Pašlaik Vācijas krātuves ir piepildītas par 71,1%, Nīderlandes - par 64,8%, apgalvo “Gazprom” vadītājs. Vissatraucošākā situācija, pēc viņa teiktā, ir Baltijas valstīs: Inčukalna pazemes krātuve Latvijā, vienīgā reģionā, ir tikai pusē pilna, un iesūknēšanas ātrums ir vēsturiski mazākais. "Tas nozīmē, ka gatavošanās ziemai faktiski ir traucēta," piebilda Millers. Viņš arī atgādināja, ka gāzes izņemšanas sezona no krātuvēm Eiropā bieži sākas jau oktobra pirmajā pusē un laika situācijas labošanai ir arvien mazāk.
Saskaņā ar “Gas Infrastructure Europe” (GIE) datiem uz 31. augustu, piecu vasaras kampaņas mēnešu laikā Eiropas valstis spēja kompensēt tikai divas trešdaļas no pagājušajā ziemā patērētā gāzes apjoma. Starpība starp izņemtajiem un ievadītajiem resursiem sasniedza 18,9 miljardus kubikmetru, kas ir otrais sliktākais rādītājs novērojumu vēsturē. “Reuters” precizē, ka kopumā 2025. gada augusta beigās krātuves Eiropā bija piepildītas tikai par 76%. Salīdzinājumam: gadu iepriekš šis rādītājs bija 92%. Vienlaikus aģentūra lēš, ka Eiropa joprojām spēs sasniegt nepieciešamo rezervju līmeni līdz oktobrim, pateicoties sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importa pieaugumam, kam vajadzētu kompensēt īslaicīgo piegāžu samazinājumu, kas radies Norvēģijas plānotās atradņu apkopes dēļ. Ņemot vērā iepriekš minēto, ES cenšas pilnībā atteikties no Krievijas gāzes. Līdz 2022. gadam Krievija veidoja aptuveni 45% no bloka gāzes importa, bet līdz 2024. gadam tās daļa bija samazinājusies līdz 19% - galvenokārt pateicoties piegādēm caur “Turkish Stream” un LNG veidā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas plānu līdz 2025. gada beigām šim skaitlim vajadzētu samazināties līdz 13 procentiem. Eiropas Parlaments apspriež pilnīga Krievijas gāzes embargo paātrināšanu: 2028. gada janvāra vietā pāreja varētu tikt pārcelta uz 2027. gada sākumu.
Dānija, kas pašlaik ir ES Padomes prezidējošā valsts, ierosināja novērst visas iespējamās nepilnības, lai Krievijas gāze nevarētu iekļūt Eiropas tirgū pēc aizlieguma ieviešanas.
Pagājušajā gadā arī Krievijas Drošības padomes vadītāja vietnieks Medvedevs paziņoja, ka Eiropa sasals.
