Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 6. septembrī. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:10 ASV Aizsardzības ministrija paziņojusi par jaunu 175 miljonu dolāru militārās palīdzības paketi Ukrainai, kas ietver 120 mm noplicinātā urāna čaulas Abrams tankiem, teikts Pentagona paziņojumā.
Kā ziņots iepriekš, šādi tanki Ukrainā tiks piegādāti septembrī. Komplektā ietilpst arī šāviņi HIMARS raķešu sistēmām, aprīkojums Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu atbalstam, 155 mm un 105 mm kalibra artilērijas lādiņi, mīnmetēju lādiņi, Javelin, TOW un AT-4 prettanku sistēmas, vairāk nekā 3 miljoni munīcijas. un cita veida ieroči.
20:18 Uzbrukumu rezultātā Ukrainas Aizsardzības spēki gūst daļējus panākumus uz dienvidiem no Bahmutas, izspiež ienaidnieku no savām pozīcijām un konsolidējas sasniegtajās līnijās.
Kā informē Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs, Aizsardzības spēki turpina arī uzbrukuma operāciju Melitopoles virzienā, iznīcinot ienaidnieku un soli pa solim atbrīvojot okupētās teritorijas.
Vienlaikus tiek atzīmēts, ka operatīvā situācija Ukrainas austrumos un dienvidos joprojām ir sarežģīta. Ziņojumā teikts, ka notikušas 26 sadursmes.
19:36 Krievijas drona atlūzas pēc trieciena Ukrainai, pēc visa spriežot, nokritušas Rumānijas teritorijā, atzina Rumānijas aizsardzības ministrs Angels Tilvars.
Rumānijas varasiestādes iepriekš noliedza, ka Krievijas droni būtu nogāzušies tās teritorijā.
Ukraina savukārt apgalvoja, ka, Krievijai naktī no 3. uz 4.septembri veicot triecienu Ukrainas Donavas ostām, skarta arī Rumānijas teritorija.
Par drona atlūzu atrašanu Rumānijā Tulčas apgabalā pirmais ziņoja telekanāls "Antena 3 CNN".
Cietušo un postījumu nav.
Ministrs apstiprināja, ka "atrastas detaļas, kas varētu būt drona atlūzas".
Tiesa gan, nav skaidrs, kad atlūzas nogāzušās Rumānijas teritorijā - tas bijis naktī uz 4.septembri vai vēlāk.
Krievijas vairākas dienas pēc kārtas veic triecienus Ukrainas ostām, kas atrodas netālu no Rumānijas robežas.
Triecieni veikti arī naktī uz trešdienu.
18:39 Ukrainas kaujinieki deva triecienu pa Krievijas karaspēka militāro noliktavu Bahmutas frontes virzienā. Zināms, ka noliktavā glabājās vadāmās raķetes 9M127 Vikhr, kuras iebrucēji palaiž no helikopteriem Ka-50 un Ka-52, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku Speciālo operāciju spēki.
18:00. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Kijivā sacīja, ka ASV saskata labu progresu Ukrainas pretuzbrukumā, un solīja Ukrainai ilgtermiņa atbalstu, vēsta pravda.com.ua. "Es esmu šeit galvenokārt, lai demonstrētu mūsu stingro atbalstu Ukrainai."
17:26. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens ieradies iepriekš neizziņotā vizītē Kijivā, kur viņš paziņos par jaunu, vairāk nekā miljardu dolāru vērtu palīdzību Ukrainai.
16:18. Krievijas triecienā tirgum Doneckas apgabala Kostjantiņivkas pilsētas centrā nogalināti 16 cilvēki un vēl vairāk ievainoti, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
15:55. Krievijas drona atlūzas pēc trieciena Ukrainai, pēc visa spriežot, nokritušas Rumānijas teritorijā, atzina Rumānijas aizsardzības ministrs Angels Tilvars. Rumānijas varasiestādes iepriekš noliedza, ka Krievijas droni būtu nogāzušies tās teritorijā. Cietušo un postījumu nav. Krievijas vairākas dienas pēc kārtas veic triecienus Ukrainas ostām, kas atrodas netālu no Rumānijas robežas.
15:16. Ukrainas parlaments trešdien aizsardzības ministra amatā apstiprināja prezidenta Volodimira Zelenska izvirzīto Rustemu Umerovu. Umerovs no 2022.gada 7.septembra vadīja Ukrainas Valsts īpašumu fondu. 2019.gadā viņš kā partijas "Holos" kandidāts tika ievēlēts parlamentā un kļuva par šīs partijas frakcijas deputātu. Par Umerova apstiprināšanu nobalsoja 338 no 360 deputātiem. Umerovs piedalījies sarunās par gūstekņu apmaiņu un labības darījumu.
14:44. Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" skaits Baltkrievijā samazinās, trešdien paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.
14:00. Krievijas centrālā banka trešdien paziņoja par plāniem būtiski pastiprināt pasākumus rubļa atbalstīšanai, ņemot vērā nacionālās valūtas vērtības ievērojamu kritumu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara sākšanas Ukrainā.
13.14. Ukrainā nonākuši pirmie tūkstoši datoru, kas ar Eiropas Savienības humānās palīdzības iniciatīvas "Portatīvie datori Ukrainai" ziedoti Ukrainai.
10.09. Krievu skolās mācību programmās tika iekļautas jaunas sadaļas, kas saistītas ar militāro apmācību, Kremļa vēstures redzējumu un propagandu par iepriekšējiem kara gadiem un tā dēvēto "speciālo operāciju" pret Ukrainu, vēsta " European Truth ", atsaucoties uz Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas izlūkošanas kara apskatu.
09.43. Kijivā oficiālā vizītē ieradies ASV valsts sekretārs Antonijs Blinkens, ziņo pravda.com.ua.
08.33. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 266 290 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 610 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 4497 tankus, 8682 bruņutransportierus, 5685 lielgabalus, 748 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 505 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 316 helikopterus, 4519 bezpilota lidaparātus, 1447 spārnotās raķetes, 19 kuģus un ātrlaivas, 8190 automobiļus un autocisternas, kā arī 852 specializētās tehnikas vienības.
08.12. Naktī uz trešdienu krievi gandrīz trīs stundas apšaudīja Odesas apgabala Izmajilas rajonu ar lidrobotiem, nogalinot vismaz vienu cilvēku, ziņo Odesa apgabala kara administrācijas vadītājs Oļehs Kipers. Vairākās apdzīvotajās vietās nodarīti postījumi un izcēlušies ugunsgrēki.
07.11. Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainas robežsardze novērsusi vairāk nekā 20 000 karaklausībai pakļauto vīriešu bēgšanu no valsts, otrdien paziņojis robežsardzes pārstāvis Andrijs Demčenko.
"Kopumā robežsargi aizturējuši aptuveni 14 000 cilvēku, kas kopš pagājušā gada 24.februāra mēģinājuši nelikumīgi atstāt Ukrainu," televīzijas ziņu raidījumā pavēstīja Demčenko.
03.43. Lielbritānija aizliegs Krievijas algotņu grupējumu "Vagner" kā teroristu organizāciju, otrdien ziņoja mediji, citējot iekšlietu ministri Sjūelu Breivermenu.
Lielbritānija padarīs "Vagner" par aizliegtu organizāciju atbilstoši pretterorisma likumiem, piešķirot tai tādu pašu statusu kā džihādistu grupējumam "Islāma valsts" un "Al Qaeda", ziņoja laikraksts "Daily Mail".
00.10. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba uzskata, ka miera sarunu vadīšanā nevar uzticēties Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. "Viņš nav tas cilvēks, ar kuru jūs varētu kaut ko nopietni sarunāt. Ja domājat, ka sarunas bijušas veiksmīgas, tad patiesībā jums var draudēt viņa uzbrukums," sacīja Kuļeba. Pēc viņa domām, jo veiksmīgāka Ukraina būs kaujas laukā, jo vairāk Krievija būs gatava sarunām, vēsta pravda.com.ua.