Sabiedrisko mediju neatkarība jāsaglabā
 
©F64

Vairāk nekā nedēļu ilgušais presings pret jauniecelto sabiedriskās televīzijas (LTV) vadītāju Eināru Gielu beidzies ar pēdējā atkāpšanos. Pareizāk sakot, nekas vēl nav beidzies. Viss tikai sākas. Tagad kārta nākamajam solim – jātiek galā ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), un koalīcijas partijas nolēmušas lūgt Saeimas Juridiskā biroja atzinumu par to, ko Saeima šajā ziņā varētu iesākt.

Pašreiz notiekošais iezīmē kādu joprojām neatrisinātu problēmu. Kā nodrošināt sabiedrisko mediju neatkarību un iespējami labākās vadības atrašanu? Savulaik jau it kā tika atrasts risinājums. Izveidota maksimāli neatkarīga institūcija - NEPLP -, kuru veido dažādu politisko uzskatu pārstāvji no mediju vides. Viņi no profesionālā viedokļa izraugās mediju vadību un aizsargā to no politiķiem, kuriem vienmēr ir bijusi vēlme visur jaukties, ietekmēt, norādīt, kā «pareizi» jādara.

Vai mērķis ir sasniegts? Attiecībā uz aizsardzību pret politiķu spiedienu it kā jā, jo politiķi nevar tieši ietekmēt sabiedrisko mediju vadību un atsevišķus žurnālistus. Tomēr tik un tā daudzi ir neapmierināti. Tam ir vairāki iemesli. NEPLP ievēlē Saeima kompromisa ceļā, katrai partijai dodot iespēju izvirzīt savu pārstāvi. Tiesa, tādu, kas daļēji apmierina arī pārējos, jo citādi būtu grūti vispār kaut ko ievēlēt, ņemot vērā, ka valdošajā koalīcijā parasti ir ideoloģiski stipri atšķirīgi spēki. Latvijā, kur politisko spēku sadalījumu nosaka tiešās, proporcionālās vēlēšanās, parlaments diezgan precīzi atspoguļo kopējo sabiedrības portretu. Nav noslēpums, ka lielai sabiedrības daļai šis portrets ne pārāk patīk (katram gan citādā ziņā). Bet tāds nu tas ir. Arī NEPLP veidota pēc tā paša ģīmja un līdzības un pārstāv visu Latvijas sabiedrību, nevis tikai kādu šauru tās daļu, kā vienam otram gribētos.

Lai arī NEPLP ir no politiķiem neatkarīga struktūra, paši politiķi, atbilstoši Latvijā valdošajam sociālpolitiskajam redzējumam, nekādām «neatkarībām» netic. Pašreizējo NEPLP ir ievēlējusi iepriekšējā Saeima, līdz ar to šī nav «mūsējā», un ar to arī viss ir izteikts. Likums gan stipri ierobežo pašreizējās Saeimas iespējas būtiski ietekmēt NEPLP darbību, taču lūgums pēc Saeimas Juridiskā biroja atzinuma faktiski nozīmē uzdevumu atrast juridiski korektu veidu, kā esošo NEPLP «pārmācīt».

Visā šajā jezgā nedrīkst aizmirst vēl trešo spēku, kurš ietekmes ziņā noteikti nav pēdējais. Drīzāk pirmais. Runa ir par pašiem žurnālistiem. Šoreiz ir sagadījies, ka politiķu un lielas žurnālistu daļas intereses sakrīt. Pašreizējā NEPLP nepatīk abām šīm lielajām grupām. Tiesa, visai atšķirīgu iemeslu dēļ.

Nedz politiķi, nedz NEPLP žurnālistus pa tiešo ietekmēt tikpat kā nevar. To var mēģināt darīt tikai caur augstāko priekšniecību. Sabiedriskajos medijos ir gadu gadiem veidojies kolektīvs, un tur ir arī žurnālisti ar vārdu. Savukārt priekšniecības nāk un iet. Ja priekšniecībai ar kolektīvu veidojas draudzīgas attiecības un vadošie žurnālisti vienmēr var aiziet uz šefa kabinetu visu sarunāt, tad šāds priekšnieks padotajiem ir zelta vērts.

Viena no svarīgākajām NEPLP funkcijām ir sabiedrisko mediju vadības izraudzīšana. Vadības maiņa sabiedriskajā radio parādīja, ka NEPLP fokusējas uz savā pārraudzībā esošo struktūru finanšu sektora sakārtošanu, jo sistēmā ieperinājusies liela finanšu vaļība. Meklējot jaunu LTV vadību, tieši spēja sakārtot šo jomu bija viens no galvenajiem kritērijiem. LTV darbiniekiem tas nozīmēja, ka jaunais priekšnieks var taisīt visaptverošu auditu, pārskatīt līgumus un izjaukt labi iestrādāto sistēmu. Kam kaut kas tāds ir vajadzīgs? Tāpēc jebkuram potenciālam gaisa jaucējam jāaplauž ragi. Jo ātrāk, jo labāk. Turklāt labi, ja to var darīt, plaši vicinot politiskās neatkarības karogu.

Starp NEPLP un sabiedrisko mediju darbiniekiem ir parādījusies savstarpējās neuzticības plaisa. To cer izmantot politiķi, lai atvērtu Elektronisko plašsaziņas likumu un sabiedriskos medijus atkal pabāztu zem savas kontroles, par ieganstu izmantojot vēlmi aizsargāt «labos» medijus no «sliktās» NEPLP. Būtu labi, ja mediju darbinieki neuzķertos uz šā politiķu plikā āķa un tikpat stingri, kā iestājās pret Giela iecelšanu par savu vadītāju, iestātos par NEPLP neatkarības saglabāšanu, jo vēl nav zināms, kādi politiski brīnumi mūs sagaida nākotnē.