Liela brēka, maza vilna
Pēc saceltās ažiotāžas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) apturējusi vai drīzāk – uz pāris mēnešiem atbīdījusi lēmuma izpildi par vietējās mūzikas īpatsvaru 80% apmērā Latvijas Radio (LR) 5. Konflikts starp NEPLP un LR pārpalikušo vadību un radio pieci.lv bija pieņēmis neadekvātus apmērus. Publiskos paziņojumos, speciālos džinglos tika piesaukts politiskais spiediens gan no vienas, gan otras puses, iejaukšanās, mediju neatkarībā, teju vai demokrātijas pamatu graušana. Graudi pazuduši starp pelavām.
Galvenais strīdus ābols ir NEPLP lēmums par latviešu mūzikas īpatsvaru 80% apmērā pieci.lv. LR vadība un darbinieki uz to reaģējuši, prasot atstādināt LR kuratoru, NEPLP locekli Ivaru Āboliņu un atcelt šo lēmumu. NEPLP tiek pārmesta «klaja iejaukšanās redakcionālajā neatkarībā», likuma pārkāpšana, «reputācijas graušana sabiedriskajam medijam, kuram iedzīvotāji uzticas visvairāk». Aizgājis līdz pat tādai dramatisma pakāpei kā nacionālās drošības apdraudējumam hibrīdkara apstākļos. NEPLP daudz neatpaliek un pārmet radio cilvēkiem politiskā spiediena izdarīšanu, potenciālus draudus sabiedrisko mediju neatkarībai utt. Frāzes tādas, it kā kāds grasītos pārdot dzimteni vai pastāvīgi slēpti aģitēt par kādu politisko spēku, kas pēc tam prihvatizētu valsti, ieviestu šariata likumus vai sludinātu «Krim naš!», it kā būtu nozīmēts kāds glavļitsovet funkcionārs, kas cenzētu dziesmu tekstus.
Brēkšana par politisko ietekmējamību, jaukšanos redakcionālajā neatkarībā tiek nodeldēti tā, ka tad, kad patiešām notiks iejaukšanās politiskās, būtiskās saturiskās lietās, sabiedrība jau vairs uz šādu kairinājumu nereflektēs. Varētu pat teikt, ka tas jau noticis - piemēram, daudz nemanāmāk paslīdējusi garām vēsts par ilggadējā sporta, hokeja eksperta Armanda Pučes atstādināšanu no MTG TV Latvia no Rīgas Dinamo spēļu komentēšanas pēc tam, kad līdz KHL Maskavas birojam nonāca Pučes rakstu tulkojumi par KHL politiku. Te drīzāk varētu piesaukt jaukšanos saturā un pat nacionālo drošību nekā drillēt šīs frāzes attiecībā uz izklaidējošu mūzikas kanālu ar nelielu auditoriju. Tā gan šogad uzrādījusi būtisku kāpumu - no 1,2 uz 2,1%. Zemo reitingu un pretrunīgi vērtēto raidījumu dēļ ar necenzētas leksikas lietošanu savulaik politiķi apsvēra kanāla slēgšanu, gribēja samazināt budžeta finansējumu, bet NEPLP vēl pērn rudenī aizstāvēja 130 tūkstošu eiro atstāšanu pieci.lv jaunas multimediālas latviešu aktuālās populārās mūzikas platformas veidošanai. Acīmredzot nekāda personiska naida te nav, drīzāk personību, ambīciju sadursme un visai hroniskās iestāžu komunikācijas problēmas. Vairāk piekasīties varētu lēmuma pieņemšanas stilam (kā teiktu Mirttante - aprunāties vajadzēja, vēl jau es esmu dzīva), bet pašu prasību noteikt vietējās mūzikas īpatsvaru var saprast. Nevienā citā valstī un pat mūsu valsts komerckanālos mūsu mūziku, izņemot varbūt atsevišķus hitus, nespēlēs. Tāda pretestība pret vietējās mūzikas pārraidīšanu signalizē attieksmi: neesam spējīgi radīt labu mūziku, kuru jaunieši - galvenā pieci.lv mērķauditorija - klausītos. Protams, daudz vieglāk nekļūdīties ir ar ārzemju hitiem, bet tam nav vajadzīgs sabiedriskais medijs!
Dažādi tiek interpretēts, ko nozīmē «latviešu mūzikas satura īpatsvars». Piesaucot valsts valodas stiprināšanu, vieni to saprot šauri ar latviešu valodā skanošu mūziku, citi, tostarp, kā skaidrojusi NEPLP vadītāja Dace Ķezbere, ar Latvijā radītu mūziku. Plašākais skaidrojums būtu pieņemamāks - arvien vairāk grupu muzicē angliski, mūzikas valoda ir viena - notis. Ierobežot vietējo mūziķu iespējas tikt saklausītiem plašākā publikā tikai tāpēc, ka viņi dzied citā valodā, būtu muļķīgi. Galvenais, vai atbalstām vietējo mūziķu iespējas, dodam stimulu jauniešiem tikt saklausītiem, novērtētiem, turpināt muzicēt, vai nē. Protams, nav ēters jāmet pakaļ diletantiem tikai tāpēc, ka viņi rūc latviski, bet nenovērtēsim arī par zemu mūsu mūzikas izglītības, mūzikas interešu izglītības kvalitāti! Pārspīlēta ir arī kanāla gala piesaukšana, palielinot vietējās mūzikas īpatsvaru - lielākā auditorija Latvijā ir tieši latviešu mūzikas kanālam LR2 (ap 20%), bet tikai tajā koncentrēt visu vietējo mūziku arī nevar - LR2 auditorija ir gados vecāki cilvēki, bet pieci.lv pretendē uzrunāt jauniešus, kas neklausās šlāgerus. Tā misija esot «caur izklaidi un sajūtām .. jauniešus kvalitatīvāk informēt, izglītot un veicināt to piederības sajūtu Latvijai». Nez vai tas darāms ar «Next to you in Malibu» un citiem šajā un citos radio drillētiem hitiem.
Sabiedriskā pasūtījuma veidotājiem, kontrolētājiem, tostarp politiķiem gan jābūt vienisprātis par to, ko no pieci.lv kā sabiedriskā medija grib redzēt - iepriekš akcentētos reitingus, ko vieglāk uzdzīt ar ārvalstu hitiem, vai kādas misijas, uzdevumu pildīšanu. Abu pušu starpā komunikācija pieklibojusi, palikušas vairākas neprecizētas lietas.