\\Autori

Baiba Lulle

Vakar, 6:00
Par to, cik sekmīgi norit vai nenorit vairākas iesāktās reformas izglītībā, to vadītspēju un partiju politiskajām spēlītēm ar pedagogiem Neatkarīgās intervija ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti Eviju Papuli (Saskaņa), savulaik ilggadēju IZM augsta līmeņa ierēdni, 2004. gada mazākumtautību izglītības reformu līdzautori.
 
14.jun
Jau līdz šim sabiedrība nav bijusi augstās domās par Saeimas parlamentāro izmeklēšanas komisiju (PIK) lietderību, bet komisijas izveide obligātās iepirkuma komponentes (OIK) afēras izmeklēšanai var iedzīt pēdējo nagliņu šo veidojumu daudzmaz nopietnas uztveres zārkā.
 
12.jun
Sabiedrība nebeidz sašust par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iecerētajiem reidiem uz ceļiem, kontrolējot skaidrās naudas apjomu. Kas notiek? Vai tiešām virzāmies uz policejisku valsti, vai arī naudas atmazgāšana, kukuļošana, ēnu ekonomika uzņēmusi tādus apgriezienus, ka jārīkojas tik cilvēkus pazemojoši? Vai arī VID komunikācijas problēmas? Lai gan pat politiķi un eksperti šo vēsti komentē tā, it kā VID grasītos rīkot ko līdzīgu ceļu policijas reidam pēc Jāņiem un prasīt atskaitīties par makā esošu piecīti, tā gluži tas nav domāts. «Visdrīzāk.»
 
11.jun
Vai skolotāji spēj pielāgoties mūsdienu prasībām, un kas notiks ar specializēto skolu padziļinātajām programmām, saruna ar izglītības ministri Ilgu Šuplinsku (JKP).
 
10.jun
Politiķu izmisīgie centieni jebkādā veidā nomainīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadību, iztopot ASV mājieniem, sāk atgādināt ne vien bezgaumīgu farsu, bet jau bīstamu spēli ar tiesiskumu un valsts un tās institūciju neatkarību.
 
6.jun
Rīgas domes opozīcijas frakcijas tuvākajās dienās plāno sasaukt ārkārtas sēdi par neuzticības izteikšanu nupat ievēlētajam Rīgas mēram Dainim Turlajam (GKR). Vai Turlais kļūs par īslaicīgāko Rīgas mēru neatkarīgās Latvijas vēsturē, vai viņam tomēr izdosies noturēties uz dreifējošā kuģa ilgāk nekā Andrim Ārgalim, kurš domes vadībā sabija vien desmit ar pusi mēnešu?
 
5.jun
Bažas par pedagogu algu grafika pildīšanu, specializēto izglītības programmu tālāku finansēšanu, skolu tīkla reforma ar tās dilemmām, izglītības satura reforma, pāreja uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās, pedagogu trūkums un novecošanās... Izaicinājumu izglītības jomā netrūkst, un tie vēl tikai vispārējā vidējā izglītībā. Par tiem arī Neatkarīgās intervija ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP).
 
30.mai
«Heute waehlt unser Volk... Bloedsinn, fack, Parlament! - den Staatspresidenten,»* pusstundu pirms parlamenta ārkārtas sēdes sākuma kāda gide pie Saeimas nama vācu tūristiem stāstīja par tūlīt gaidāmo notikumu.
 
29.mai
Pārsteigumi un koalīcijas slepenas vai atklātas vienošanās ir pavadījušas mūsu valsts prezidentu vēlēšanas. Kurš no šiem elementiem gūs virsroku šodien, kad parlamentāriešiem būs jāizdara izvēle starp koalīcijas kandidātu, pieredzējušo juristu Egilu Levitu, opozīcijas – ZZS virzīto, sabiedrībā augstu vērtēto tiesībsargu Juri Jansonu un KPV LV iekšējo opozicionāru virzīto uzņēmēju Didzi Šmitu?
 
24.mai
Korupcija ir baisa sērga, un par tās apkarošanu vairums sparīgi aplaudētu. Līdzīgi par augstu amatpersonu atlaišanu par to nolaidību, bezdarbību vai negodprātību, kas grauj ne tikai iestādes tēlu, bet arī cilvēku dzīves. Kā, piemēram, Ainažos deviņus gadus pamestā jaunieša dzīvi. Te gan atbildīgo nav, bet ietekmīgākos kantoros jaunā vara maina vai draud atbrīvot amatpersonas vienu pēc otras. Aplausi gan atskan tikai no dažām pietuvinātām plaudētāju grupiņām. Tauta nesaprot, ko grib, vai tomēr saprot vairāk, nekā politiķi grib, lai saprastu?
 
22.mai
Neraugoties uz koalīcijas vienošanos par Egilu Levitu kā nākamo Valsts prezidentu, tiesībsargs Juris Jansons ir piekritis kandidēt uz šo augsto valsts amatu. Par viņa motivāciju, nepieciešamajām izmaiņām labā valsts pārvaldībā un politiskajā kultūrā Neatkarīgās intervija ar J. Jansonu.
 
20.mai
No politiķu puses būtu paštaisni un populistiski zemajā vēlēšanu aktivitātē, kas, visdrīzāk, izpaudīsies arī nedēļas nogalē gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, vainot vēlētāju reģistru jeb vēlētāju piesiešanu konkrētam vēlēšanu iecirknim. Sava loma būtu ierādāma arī politiķu piekoptajai vēlēšanu un vēlētāju profanācijai un plaisai starp varu un tautu.
 
16.mai
Jelgavas 4. vidusskolas mūzikas klašu koncerti allaž izcēlušies ar augstu kvalitāti, ne velti arī šīs skolas meiteņu koris Spīgo uzvarējis dažādos starptautiskos koru konkursos un tālu skandējis Latvijas vārdu pasaulē. 15. maijā šajā skolā notika Ģimenes dienas koncerts, kurā vienlaikus ar muzikālajiem priekšnesumiem izskanēja arī skolas direktora, pūtēju orķestra Rota vadītāja Agra Celma aicinājums atcelt iecerētās pamatizglītības standarta reformas. Citastarp tās paredz no 2020./2021. mācību gada nefinansēt profesionāli orientēto novirzienu programmas skolās.
 
15.mai
Vairumam politiķu esot potenciāls rīkoties saskaņā ar kristīgajām vērtībām, līdzīgi Eiropas Parlamenta deputātiem neaizmirst par vietējiem iedzīvotājiem, jo īpaši tiem, kam klājas grūtāk, cerīgs ir Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcas prāvests Andris Kravalis, kurš nesen kosekrēts par Rīgas arhidiecēzes ģenerālvikāru. Savukārt KNAB pārbaude par iespējamiem aģitācijas pārkāpumiem katoļu baznīcās likšot bīskapu aicinājumu izplatīt vēl aktīvāk. Par baznīcas un valsts šķirtību un reizē nenodalāmību, kristīgajām vērtībām politikā Latvijā un Eiropā Neatkarīgās intervija ar A. Kravali.
 
13.mai
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nenogurstoši diskutē, cenšoties rast pamatojumu administratīvi teritoriālās reformas (ATR) nepieciešamībai – šis arī būs galvenais diskusiju jautājums LPS kongresā 17. maijā. Kas rada šaubas par reformas ieguvumiem, kas ir tie LPS priekšlikumi, kurus ministrs Juris Pūce rezumējis frāzē «Neveikt reformu», un cik likumīgas ir pašvaldību rīkotās iedzīvotāju aptaujas, Neatkarīgās intervija ar pieredzējušo LPS vecāko padomnieku, Latvijas Universitātes profesoru Māri Pūķi.
 
10.mai
Ubadzei atņemts mazs zēns, kurš vēlāk nodots adopcijā vientuļam jūrniekam, kurš zēnu iespundējis mājās, un par zēna iespējamu seksuālu izmantošanu ziņots Valsts policijai, kura lietu nav izmeklējusi, turklāt iesniegumi pazuduši. 1999. gadā zēns Juris ievietots psihoneiroloģiskajā slimnīcā Jelgavā, 2000. gadā pārvests uz bēdīgi slavenajiem Ainažiem un – aizmirsts, pamests! Deviņus gadus, neinformējot dzīvus esošos vecākus vai vecvecākus, nemeklējot tuviniekus, aizbildņus, nemēģinot bērnu skolot. Jaunietis izaudzis kā tāds Mauglis. Lai gan – nē, Mauglim klājās daudz labāk, viņu džungļos mīlēja, sargāja, mācīja, kamēr puiku smagi zāļoja un pazemoja ar seksuālu un cita veida vardarbību, kā, pēc jaunieša stāstītā, noticis arī Ainažos.
 
3.mai
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem vajadzēja nevis liegt iedzīvotāju aptaujas par administratīvi teritoriālo reformu, bet plānot un pasūtīt tās pašam sadarbībā ar pašvaldībām.
 
25.apr
Satversmes tiesa (ST) pieņēmusi fundamentālu spriedumu, kas par atbilstošu Satversmei un arī citiem starptautiskajiem dokumentiem atzīst Izglītības likumā noteikto pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību skolās. ST atspēkojusi prasības iesniedzēju pārmetumus faktiski visos punktos (izņemot jautājumu par privāto izglītības iestāžu līdzfinansēšanu, ko skatīs citā lietā): ir ievērotas tiesības uz izglītību, mazākumtautību identitātes saglabāšanu, nediskriminēšanu. Spriedums skaidrs un nepārsūdzams, bet ne mūžseno etnisko polemiku beidzošs un problēmas atrisinošs.
 
24.apr
Rīt Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) spriedīs, vai rīkot atkārtotu Latvijas Televīzijas (LTV) valdes konkursu un ko, iespējams, darīt citādi, vai gaidīt jauno Sabiedrisko mediju likumu, kurā valdes vietā paredzēts ģenerāldirektors. Par LTV valdes konkursa izgāšanās iemesliem, turpmākajiem scenārijiem, politisko spiedienu, veco un jauno spēku ietekmi NEPLP Neatkarīgās intervija ar padomes vadītāju Daci Ķezberi.
 
18.apr
Noraidot pārmetumus par prieškvēlēšanu solījumu nepildīšanu, Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) valdes loceklis Krišjānis Feldmans Rīga TV24 raidījumā Kārtības rullis bilda, ka opozīcija «piesienas programmai», un kā «strauji padarītos» darbus uzskatīja jauno ministru no amatiem atbrīvotos cilvēkus. Ar šo bezkompromisu politisko tīrīšanu partijai veicas daudz labāk nekā ar programmas pildīšanu, līdzīgi arī citiem varas jaunieguvējiem. Jāsteidz sadalīt laupījums, pārņemt ietekmi, kas zina, cik ilgi šī dīvainā koalīcija darbosies!
 
16.apr
KPV LV rindas pēc tās spilgtās, bezkaunīgi atraktīvās priekšvēlēšanu kampaņas, ar kuras palīdzību tika pievilināti partijas atbalstītāji vēlēšanās, kļuvušas acīmredzami šķidrākas. Bīstami šķidras.
 
12.apr
Cerības uz apvienoto pašvaldību ekonomiskās varēšanas pieaugumu pēc kārtējās administratīvi teritoriālās reformas (ATR) ir baltiem, kožu saēstiem diegiem šūtas.