LPS vadītājs: Problēmas nevar atrisināt vienkārši ar varas lēmumu

 
Gints Kaminskis: «Ja valsts nevarēja ātrāk pieņemt lēmumu par skolēnu ēdināšanu, tad vismaz tai vajadzēja atbalstīt pašvaldības, kuras to izdarījušas ātrāk. Šajā brīdī to birokrātiju vajadzētu mazināt.» ©Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Kāda ir pašvaldību iesaiste krīzes vadībā un sadarbība ar valdību, kur vēl tajā ir robi, kāda būs to loma izejā no krīzes un vai šī krīze neliek koriģēt arī uzsāktās reformas, ‒ Neatkarīgās intervija ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāju Gintu Kaminski.

Ekspremjers Māris Kučinskis paudis, ka pašvaldības krīzes vadības darbā netiekot pietiekami integrētas. Piekrītat vai arī situācija jau uzlabojas?

‒ Pašvaldības ir viens no nozīmīgākajiem partneriem valdībai cīņā ar vīrusu, un arī pēc krīzes būs kopā jāstrādā pie ekonomikas atjaunošanas. Uzreiz pēc ārkārtas situācijas (ĀS) izsludināšanas centāmies atgriezties krīzes vadības grupā, kurā kopš 2013. gada LPS vairs nebija iekšā. Ar premjera un Saeimas atbalstu pašvaldību pārstāvniecība ir gandrīz visās struktūrās, varam paust viedokli un iesniegt priekšlikumus, varam laikus informēt pašvaldības. LPS mājaslapā, salīdzinot kaut vai ar ministriju mājaslapām, ir, manuprāt, viena no pilnīgākajām informācijām. Organizējam arī video konferences ar ministriem un galvenajiem speciālistiem ar pašvaldību pārstāvju pieslēgšanos. Mums tiešraidēs pieslēdzas pāri par tūkstoš skatītājiem ‒ tā ir iespēja no pirmavotiem saņemt svarīgu informāciju.

Videokonferenču un informācijas ir ļoti daudz, dažkārt šķiet, pārāk daudz, jo nemitīgi tiek pieņemti un laboti kādi normatīvie akti. Pašvaldību struktūrām ir skaidrība, kā visus šos noteikumus piemērot, interpretēt? Cilvēki var droši zvanīt uz kādu no pašvaldību dienestiem, un tie visu paskaidros?

‒ Šobrīd varu atbildēt par LPS sniegto informāciju pašvaldībām, bet pašvaldības pašas ir dažādi sakārtojušas savu informatīvo dienestu, kas ir gan radio kanāli, mājaslapa, speciālie bezmaksas izdevumi, kurus izdod apmēram puse no pašvaldībām.

Pašvaldību izdevumu lietderība un likumība savulaik tika apšaubīta. Jūsuprāt, krīzes laikā tie attaisno sevi?

‒ Krīzes situācijā visslābāk parādās, kas ir nepieciešams. Daudziem pašvaldības avīze ir vienīgais informācijas avots. Ja pašvaldība pret šo rīku izturas atbildīgi, tad tas ir noderīgs iedzīvotājiem.

Pašvaldības sūdzējās, ka tām netiek doti dati par vīrusa inficētajiem, karantīnā, pašizolācijā esošajiem. Bet pašvaldību policija tomēr saņem datus no Valsts policijas. Bet tos nevar dot tālāk domei un sociālajiem dienestiem?

‒ Par to runājām ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Pašvaldībām šī informācija nav vajadzīga, lai to pieliktu pie ziņojumu dēļa vai apmierinātu domes vadītāja ziņkāri. Tā ir vajadzīga dienestiem, bāriņtiesām, sociālajiem dienestiem, kuru darbinieki nonāk ciešā saskarē ar cilvēkiem. Pēc mūsu vairākkārtējiem aicinājumiem tagad vismaz pašvaldības policija var šo informāciju saņemt. Bet arī bāriņtiesām, strādājot ar ģimenēm, nereti jāiet tuvāk par noteiktajiem diviem metriem. Nepiekrītu argumentam, ka pašvaldības nemācēs šo informāciju izmantot vai netiks aizsargāti cilvēku dati ‒ bāriņtiesas jau ļoti rūpīgi darbojas ar cilvēku datiem, strādājot ar adopcijas lietām.

Tad bāriņtiesu, sociālā dienesta darbinieki, ejot pie ģimenēm, nezina, vai tajās ir kādi inficēti cilvēki vai ne?

‒ Nē, nezina. Jautāti par to, Veselības ministrijas speciālisti mums bilda, ka šāda informācija jāprasa pašai ģimenei. Tomēr, lai visa sabiedrība justos droša, šī informācija pašvaldībām ir vajadzīga, un tā netiktu izmantota bezatbildīgi.

Krīzei ir jāiemāca, kā rīkoties citkārt, un šis lauciņš ir jāsakārto!

Pašvaldības izmanto ļoti dažādus risinājumus skolēnu ēdināšanas kompensēšanai attālināto mācību laikā ‒ naudas pārskaitījumi, pārtikas pakas, taloni, pievestas siltas pusdienas vai zupas virtuve, veikalu dāvanu kartes, arī atbalstītās grupas ir atšķirīgas un nereti risinājumi tiek mainīti. Vai, lai neviens nejustos noniecināts, nevajadzēja tomēr vienotu kārtību, piemēram, noteikt, ka tiem, kam līdz šim valsts un pašvaldība sedza pusdienas, šo naudu pārskaita uz kontu vecākiem, savukārt ar nelabvēlīgajām, sociālā riska ģimenēm strādā sociālie dienesti?

‒ Pašvaldības ir izvērtējušas labāko veidu, kā nodrošināt ēdināšanu, dažas pieeju ir mainījušas, piemēram, sākušas ar siltām pusdienām un pārgājušas uz pārtikas pakām. Lēmumi pieņemti, vērtējot dažādus faktorus, piemēram, iedzīvotāju blīvumu, attālumus, piegādes, veikalu tuvumu. Nepiekrītu, ka nevar izmantot dāvanu kartes, jo tās neizmantos jēgpilni ‒ tomēr nav daudz bezatbildīgu cilvēku. Ir jāuzticas! Tos dažus bezatbildīgos vecākus sociālie dienesti var kontrolēt un viņu bērniem var nodrošināt pusdienas. Vajag uzticēties arī pašvaldībām! Ne tikai Valka, bet arī citas pašvaldības ātri noreaģēja, sniedzot šo palīdzību vēl pirms valdības lēmuma.

Un par to viņiem atteica valsts līdzfinansējumu, kas iepriekš bija maksāts 1.4. klasei 0,71 eiro apmērā. Vai bez Valkas vēl kādām pašvaldībām ir grūtības saņemt šos valsts iepriekš atvēlētos līdzekļus?

‒ Neesam šādu aptauju veikuši, bet droši vien līdzīgas problēmas varētu būt vēl kādai pašvaldībai, kura sākusi laikus palīdzēt ar bērnu ēdināšanu. Šajā brīdī to birokrātiju vajadzētu mazināt un valstij vajadzētu piešķirt bērnam domāto mērķdotāciju, tik skrupulozi neskatoties. Jā, varbūt valsts nevarēja ātrāk pieņemt šo lēmumu, par ko nav pārmetumi, bet, ja pašvaldības to izdarījušas ātrāk, tieši otrādi ‒ tās vajadzētu atbalstīt!

Vai, jūsuprāt, krīze liktu pārskatīt arī skolu tīkla reformu? Vai jāturpina skolu konsolidēšana vai arī vajadzētu atkāpties no minimālā 2530 skolēnu skaita klasē un lielām skolām?

‒ Tas droši vien ļoti rūpīgi būtu jāizvērtē Izglītības un zinātnes ministrijai. Šis jautājums aktuāls arī kontekstā ar eksāmenu kārtošanu ‒ ko darīt, cik klasē ir skolēnu, kā nodrošināt eksāmenu norisi. Viena situācija ir ikdienā, cita, kad ir ārkārtēji apstākļi. Krīze ir parādījusi, ka atsevišķas lietas varbūt ir jāpārdomā.

No pašvaldību vadītājiem un skolu direktoriem jums arī nākas dzirdēt bažas par šā gada eksāmeniem?

‒ Jā, izglītība ir ļoti liela daļa no pašvaldību rūpēm, un par tās aktualitāti liecina arī apmēram tūkstoš interesentu pieslēgumi mūsu videokonferencēm. Par eksāmenu kārtošanu ir dažādi viedokļi ‒ vieni saka, ka varētu to nodrošināt un atbalsta tos, citi, ka nespēs un šogad labāk no tiem atturēties, jo ir skaidrs, ka attālinātais mācību process klātienes izglītību pilnībā neaizstāj.

Valsts solījusi nodrošināt mērķdotāciju pašvaldību izmaksāto krīzes pabalstu 50% izdevumu segšanai, bet ne vairāk kā 40 eiro mēnesī personai triju mēnešu periodā. Tas nozīmē, ka pašvaldības pieturēsies pie 80 eiro maksimālā pabalsta?

‒ Ne tikai šobrīd, bet arī ikdienā pašvaldības sniedz dažāda veida sociālo atbalstu. Krīzes situācijā vairāk nekā 80 pašvaldības ir pieņēmušas lēmumus par īpašu atbalstu. Ir pašvaldības, kur šie pabalsti ir lielāki nekā 80 eiro, turklāt tas jau nav vienīgais atbalsts, bet tikai vēl viena no iespējām, kā palīdzēt tiem, kuriem palīdzība ir visvairāk nepieciešama, kuri nonākuši neapskaužamā situācijā. Ir labi, ka valsts arī sniedz savu artavu, saprotot, ka pašvaldībām šim mērķim vajadzēs vairāk līdzekļu.

Mērķdotācija būšot spēkā mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām. Domājat, ka tad jau situācija normalizēsies un vairums atgūs darbu un ienākumus?

‒ Zinām, ka tas ievilksies ilgāk, tas nebūs tikai mēnesis pēc ĀS beigšanās, bet gan mēs, gan valdība regulāri sanāk un maina lēmumus. Pieļauju, ka arī šim atbalstam varētu būt pagarinājums.

Pašvaldībām beidzot varētu plašāk būt pieejami aizdevumi, nu jau valdība gatava atbalstīt ne tikai sākotnēji piesaukto bērnudārzu būvniecību. Pašvaldībās tiek vilkti ārā vecie, iepriekš neatbalstītie infrastruktūras projekti vai rakstīti jauni? Ko būvēs?

‒ Prieks, ka šajā ziņā pašvaldības beidzot ir sadzirdētas! Gan iepriekš, gan ĀS laikā esam vairākkārt lūguši pārskatīt iespēju aizņemties ‒ tas nav nepieciešams pašvaldības darbinieku atalgojumam, bet infrastruktūras, uzņēmējdarbības attīstīšanai, lai realizētu nākotnē vajadzīgus projektus. Ir jau gatava virkne projektu, kuri pērn netika atbalstīti, kurus vēlreiz var izvērtēt dienas laikā, un jau rīt varam sākt strādāt!

Runājot par bērnudārziem, ja vienam bērnudārzam Mārupē bija vajadzīgi 6,5 miljoni eiro, tad 7 miljoni eiro jaunu bērnudārzu būvniecībai nav daudz, jo īpaši, ka tos vajag daudzviet ‒ Liepājā, Ozolniekos, Pierīgā un citviet. Ja uzskatām, ka bērni ir mūsu nākotne, šīs investīcijas ir jāatbalsta.

Jūsuprāt, bērnudārzu programmai jāatvēl vairāk līdzekļu?

‒ Jā! Turklāt, atbalstot celtniecību, infrastruktūras pilnveidi, cilvēkiem ir darbs, atalgojums. Ļoti labi, ka būšot arī līdzekļi autoceļu programmai un būšot būvējamo ceļu karte. Lai novērstu kādus politiskās korupcijas riskus, jau vairākkārt lūdzām VARAM pie informatīvā ziņojuma publicēt šo karti, arī pašvaldībām un iedzīvotājiem būtu svarīgi redzēt, kas tiek plānots. Arī iepriekšējā reformā tika solīts, ka daudz tiks investēts ceļos.

Arī tagad sākotnēji bija solījums, ka šī ATR ies komplektā ar investīcijām ceļos, bet pietiekamu līdzekļu nebija. Varbūt krīze to labos?

‒ Jā, un dzirdējām arī no Satiksmes ministrijas par 75 miljoniem investīcijām ceļos, bet tie būtu valsts nozīmes ceļi, kuriem vēl jo vairāk tā karte ir nepieciešama.

Būs arī investīcijas reģionālajos ceļos, kas savienos pagastus ar jauno novada centru?

‒ Solījums ir, bet gaidām publiskotu šo ceļu karti, lai būtu skaidrība! Jau pirms trijiem gadiem pašvaldībām 3.3.1. programmā, kuras mērķis ir palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai, aiz strīpas palika projekti par 27 miljoniem eiro. Arī no tiem daļa ir jau šodien paņemami un realizējami.

Jums nav bažas, ka tagad atkal ātri neizsmels aizņemšanās limitu un pēc pusotra vai diviem gadiem pašvaldībām atkal liegs aizņemties?

‒ Tas būtu nepareizi. Ir jādomā par visas valsts teritorijas attīstību kopumā, bet ar reģionālo attīstību līdz šim mums veicies ļoti bēdīgi. Mums ir viens no zemākajiem reģionālās attīstības rādītājiem Eiropas Savienībā. Ar šīm investīcijām reizē varam palīdzēt gan uzņēmējdarbībai, gan investēt līdzekļus, kur tas nepieciešams, gan paspert solīti uz priekšu reģionālajā attīstībā.

Solīti uz priekšu tajā dos arī ATR? Par ko pašvaldībām ir lielākās bažas?

‒ Man īsti nepatīk, kā šobrīd tiek pieņemti lēmumi ‒ krīzes laikā, nesaklausot un neizvērtējot priekšlikumus. Uz likumprojekta 2. lasījumu Saeimā virkni priekšlikumu neskatīja, lielā tempā izgāja cauri un atlika uz 3. lasījumu. Eiropas Padomes vietējo reģionālo pašvaldību kongresa monitoringa komisiju eksperti pēc vizītes Latvijā sniedza virkni priekšlikumu un norādīja uz demokrātijas procesa iespējamajiem pārkāpumiem. Kaut arī EP pašlaik Strasbūrā nesanāk un nespēj pieņemt lēmumus, Latvijai vajadzēja šo EP ziņojumu vismaz izvērtēt un sniegt atbildes, noņemt aizdomu plīvuru par demokrātijas mazināšanos.

Daudzas pašvaldības nav saņēmušas atbildes uz saviem jautājumiem, arī Saeimas komisija pašvaldību vadītājiem situācijas raksturošanai deva vien pāris minūtes. Vai var tik īsā laikā noraksturot savu teritoriju un argumentēt to vai citu nepieciešamību? Ja to uzskata par konsultēšanos, tad var teikt, ka tā ir bijusi. Manuprāt, ar pašvaldībām, kur ir pilnīgi skaidrs, reformai jāvirzās uz priekšu, turklāt jau iepriekš varbūt iedodot papildu attīstības stimulus, kur tas nepieciešams, vai tās būtu pašvaldības, kuras netiks apvienotas, kā Gulbene, Alūksne, vai tās, kuras strādās kopā, lai jau izanalizē, kur ir problēmas.

Jūsuprāt, ārkārtas situācijā vajadzēja atlikt ATR skatīšanu Saeimā? Tostarp, varbūt izvērtēt to, vai arī krīze turpmākajā pašvaldību darbā neprasa kādas korekcijas?

‒ Krīze noteikti var ieviest korekcijas, kā tas ir jebkurā krīzē. Redzam, ka ES ar Lielbritāniju neizrunātie jautājumi arī nevirzās uz priekšu, Maskavā konstitūcijas grozījumi tika atlikti. Varbūt arī ATR vispirms jāatbild uz neatbildētajiem jautājumiem? Arī iedzīvotāju aptaujas rāda, ka atbalsts reformai rūk ‒ ja sākumā to neatbalstīja ap 30% iedzīvotāju, tad tagad jau to tādu, kāda tā izvērtusies, neatbalsta lielākā daļa!

Kur viss ir kārtībā, kur ir attīstība, kur pašvaldības pieņēmušas lēmumus, dodam zaļo gaismu, bet, kur ir problēmas, kur pašvaldības iebilst pret piedāvāto apvienošanas variantu, kuras saka, ka ir pašas spējīgas strādāt, ir jārunā ‒ problēmas nevar atrisināt vienkārši ar varas lēmumu! Turklāt nav pareizi, ka no likuma ir pazuduši kritēriji, kā jāveido nākamās pašvaldības!

Iepriekš ar politiskiem kritērijiem tika pamatota dažu atsevišķu pašvaldību parādīšanās, piemēram, Daugavpils pilsētas un novada nodalīšana, Saulkrastu novada parādīšanās. Tagad arī, komentējot valsts nozīmes pilsētas statusa pēkšņo parādīšanos uz 3. lasījumu Ogrei, deputāts Jānis Dombrava paudis, ka iepriekš tas neesot piešķirts «politisko apsvērumu dēļ». Cik politisku apsvērumu dominē šajā reformā un cik ekonomisku, iedzīvotāju labklājības uzlabošanai?

‒ Katra reforma savā ziņā ir politiska, bet katrai reformai jābūt vērstai uz iedzīvotāju labākas dzīves nodrošināšanu, nevis vienā vai divās vietās, bet visā valstī. Reformas veikšana pēc politiskiem kritērijiem būtu vissliktākais variants.

Konkrēti par Ogri, tā ir pierādījusi, ka ir pilsēta, kura grib un spēj attīstīties.

Uz 3. lasījumu parādījies arī priekšlikums kārtējo reizi mainīt pilsētu dalījumu būs lielās pilsētas Rīga un Jūrmala, lielās pilsētas ar novadu teritoriju (Jelgava, Valmiera, Ventspils, Jēkabpils un tagad, iespējams, arī Ogre) un lielās pilsētas ar funkcionālo teritoriju (Daugavpils, Liepāja, Rēzekne), pārējās novada pilsētas. Nav kalambūrs? Ko tas dos?

‒ Par šīm lietām, tostarp, ko tas dos, nav jāsāk diskutēt 3. lasījumā. Vēl 2. lasījumā Jelgava palika bez lielās pilsētas statusa! Piedalījos sēdē, kur Jelgava ļoti labi argumentēja, kāpēc tai jāpaliek atsevišķi, Jelgavas novads ar savu lauku vidi ļoti labi argumentēja, kāpēc tam jāpaliek pašam par sevi, tāpat ‒ Ozolnieku novads, kurš šodien ļoti labi attīstās. Tas Saeimā netika sadzirdēts. Demokrātijā jābūt diskusijai, pārliecināšanai, jāatrod labākais risinājums un tikai tad jāpieņem lēmums!

Valsts prezidenta Egila Levita aicinājumu arī pēc reformas apvienotajās pašvaldībās ļaut startēt vēlētāju apvienībām koalīcija noraidījusi. Loģisks solis partiju stiprināšanas virzienā vai tomēr konkurentu apkarošana ar administratīvām metodēm?

‒ Politiķiem nevajadzētu baidīties no konkurences, un vēlētāju apvienības tikai palīdzētu nodrošināt šo demokrātisko procesu. Kāpēc nepiedalīties pašvaldību vēlēšanās arī vēlētāju apvienībām?

Turklāt Saeimā ievēlētajām partijām ir būtisks resurss liels valsts budžeta finansējums, kāda nav vēlētāju apvienībām, reģionālajām partijām, kuru vienīgais trumpis ir to saikne ar iedzīvotājiem.

‒ Man šajā situācijā šķiet skumji, ka nav izvērtēts un ir noraidīts pat Valsts prezidenta ierosinājums. Levita kungs jau to tāpat vien neizdomāja! Tas ir jautājums arī par dokumentu izstrādes kvalitāti.

Kopumā raugoties, kāda jums izskatās vasara pašvaldību darbā ar krīzes seku novēršanu, reformām? Būs karsta?

‒ Pašvaldībās jau darbs notiek nepārtraukti. Pašvaldības daudz ātrāk reaģē uz krīzes situācijām, kas pierādās arī pašlaik. Arī vasarā pašvaldībām būs jāveic gan plānotie, gan papildu darbi, tostarp jāsagatavo izglītības iestādes 1. septembrim. Pašvaldības jau šodien inovatīvi risina virkni jautājumu, tostarp, kultūras, organizē koncertus elektroniskajā vidē u.tml. Pirmkārt, ir jāiztur šis laiks un tad pēc iespējas ātrāk jāatjauno darbs iepriekšējā un vēl kvalitatīvākā režīmā.

Ja būs lielāki novadi, jūsuprāt, pašvaldību spēja ātri reaģēt krīzes situācijās, elastība, labāko risinājumu atrašana konkrētiem cilvēkiem varētu mazināties vai tieši otrādi būs lielāki resursi, varēs labāk palīdzēt?

‒ Grūti pateikt, ja redzam nevis projektu, bet tikai projekta ideju. Man patiktu, ja pirms lēmuma pieņemšanas reforma tiktu skaidri uzzīmēta, būtu skaidri parādīts, kā strādās, kā tiks pieņemti lēmumi tajā vai citā teritorijā, parādīti ieguvumi un zaudējumi, informēti par to iedzīvotāji, kuri tad pateiktu: jā vai nē. Daudzas pašvaldības jau veiksmīgi sadarbojas, tostarp civilās aizsardzības jomā, vairākas pašvaldības realizē kopīgus plānus, kamēr valstij nav vispār civilās aizsardzības plāna, par ko tiek domāts tikai tagad. Uz pašvaldībām ir ļoti jābalstās.