Daudzi redzējuši vai vismaz dzirdējuši par oskaroto itāļu drāmu Dzīve ir skaista, kurā ebreju bibliotekārs koncentrācijas nometnē ar iztēles, humora palīdzību cenšas šajā necilvēcīgajā situācijā dēlam uzburt citu realitāti, radīt prieku, novērst bailes.
Muļķīgs pašapmāns? Vai apskaužama prāta kontrole, kādu gadu desmitiem trenē budisti, sevis un bērna pasargāšana no pašiznīcinošām bailēm par lietām, kuras nav mūsu kontrolē? Vai tikai tāpēc, ka par kaut ko vairāk uztrauksimies, situācija mainīsies? Nespējot mainīt notikumus, varam mainīt savu attieksmi pret tiem. Vīrusa izraisītajā krīzē, dīkstāvē ar visām no tās izrietošajām sekām, neziņā par nākotni, esam tieši šādā situācijā. Protams, pandēmija atstās virkni sāpīgu nospiedumu daudzu cilvēku dzīvēs, bet par esošajām un gaidāmajām tās negatīvajām sekām ir daudz informācijas un arī dezinformācijas. Jau varbūt būs dzirdēts, ka ķīniešu hieroglifu, kas apzīmē jēdzienu krīze, veido divas zīmes, no kurām viena nozīmē briesmas, otra - izdevību. Laikā, kad īpaši svarīga ir laba imunitāte, kuras liels ienaidnieks ir stress, tā mazināšanai lieti noder prāta, savas attieksmes kontrole, spēja saskatīt pozitīvo un iespējas, kādu šajā krīzes situācijā arī netrūkst. Tāpēc tālāk - tikai par pozitīvo!
Šis ir brīdis, kad vismaz daļai, bet, cerams, ka visiem strādājošajiem atmaksāsies nodokļu maksāšana - bezdarbnieku vai dīkstāves pabalsts tiks izmaksāts no oficiālā atalgojuma. Šis varētu ieviest pārmaiņas turpmākajā nodokļu maksāšanas kultūrā, protams, pie paceļama nodokļu sloga. Zibenīgi daļā nozaru atrisināta darbaspēka trūkuma un darba produktivitātei neatbilstoši augošā atalgojuma problēma. Lauksaimniekiem sāksies pavasara darbi, kad, tāpat kā vasarā, sezonas strādniekus ar uguni nevarēja sameklēt. Tagad situācija varētu būt cerīgāka. Apjautīsim dzīves laukos priekšrocības - mazāka vīrusa izplatības iespēja un ierobežojumi, iespēja sevi nodrošināt ar pārtiku, turklāt veselīgu! Atgriezti daudzi reemigranti. Un - kas to būtu domājis, ka uzņēmēji, privātā sektora darba ņēmēji apskaudīs valsts un publiskajā sektorā strādājošos, kuriem ir stabila alga. Un pat pensionārus!
Būsim spilgti ieraudzījuši labas veselības aprūpes un arī individuālās veselības ciešo saistību ar ekonomiku. Jo veselāka sabiedrība, jo lielāka veselības aprūpes kapacitāte, jo mazāka apmēra ierobežojumi būtu nepieciešami, jo mazāks kaitējums ekonomikai. Beidzot esam novērtējuši mediķu īpašo lomu. Medicīnā ietaupīts miljons var būt zaudēts mijards.
Ir slēgtas azartspēļu zāles - ne garants, bet palīgs atkarības mazināšanā.
Līdz ar mācībām attālināti skolās būs dots sen vajadzīgais grūdiens tik ļoti nepieciešamo digitālo prasmju attīstīšanā un pielietošanā gan skolotājiem, gan skolēniem, skolēnu un dažviet arī skolu nodrošinājumā ar tehnoloģijām. Šajā ziņā Eiropā bijām diezgan atpalikuši. Situācijas un stresa līmenis dažādās ģimenēs, šādi mācoties, gan ir atšķirīgs, bet grūtībās un kļūdās gūtā pieredze noteikti noderēs turpmāk. Šīs paliekošās prasmes un, cerams, arī aprīkojums varētu būt noderīgs arī ārpuskrīzes situācijās, kad skolēns vai skolotājs nevar fiziski atrasties skolā, bet ir spējīgs mācīties, mācīt attālināti. Citastarp šāda iespēja atturētu skolēnus un skolotājus pēc gripas vai citām vīrusu saslimšanām pusatlabušiem, bet vēl potenciāli infekcioziem nākt uz skolu un apdraudēt citus. Arī vecāki būs atkārtojuši skolā sen mācītas, bet aizmirstas zinības.
Lielu pateicību attālināta darba prasmju uzlabošanā, tostarp sadarbībā ar medijiem, pelnījis deputāts Artuss Kaimiņš. Viņu vajadzētu nevis sodīt, bet izsniegt atzinības rakstu, līdzīgu kā par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas finanšu sistēmas attīstībā finanšu ministrs Jānis Reirs pasniedza kādreizējam Latvijas Krājbankas vadītājam un vienam no izsaimniekotājiem Mārtiņam Bondaram. Arī ārsti arvien vairāk konsultē attālināti - ne vienmēr tas iespējams un vajadzīgs, bet tas varētu pamudināt beidzot legalizēt un tarificēt jau esošo telefonkosultāciju praksi. Un visiem klimata aizstāvjiem par prieku - attālinātā strādāšana, mācīšanās taupa neatjaunojamos energoresursus, mazina pārvietošanās radītās oglekļa izplūdes gāzes, tāpat kā piebremzētais patēriņš un samazinātie rūpniecības apgriezieni vides piesārņojumu.
Pēc šīs krīzes mums būs matrica nākamajām, tāpat kā higiēnas normu ievērošanā.
Līdz šim darbos pārgurušie ievilks elpu, padomās par vērtībām, radīs laiku sen atliktām interesēm, pašizglītībai, bērniem - arvien vairāk, pastaigājamies ar bērniem, redzami tēvi! Apgūsim praktiskas iemaņas, kam līdz šim nebija laika. Piemēram, pieprasīts rīks sludinājumos kļuvusi šujmašīna. Iemācīsimies gatavot, tajā skaitā no cirvja kāta. Būsim gatavāki nākamajiem maratonskrējieniem, velobraucieniem kā nekad - tagad skrien pat tie, kas to iepriekš nekad nav darījuši. Interneta portālu lasītāko ziņu topā vairs nav Kiviči! Galu galā, beidzot nomazgāsim logus un ielaidīsim sauli mājās! Pat, ja paliek garlaicīgi - tas raisa radošumu! Un grāmatas! Izvelkam kaut vai Imanta Ziedoņa Epifānijas un lasām viņa atziņas, it kā tās būtu rakstītas šodienai! «Tu rādi man novītušas puķes un saki: Novīta. It kā man vāzē pašam nebūtu vītušu puķu. Mīļais, tev ir tik skaisti zobi! Ko tu rādi man to izlūzušo?»...
Dzīve ir skaista! Kā pauž budisti - dzīvē nemēdz būt negatīva pieredze un kļūdas - ir tikai mācībstundas, bet tās stimulē izaugsmi!
