Apinis: Smēķēšana + Covid-19 var nozīmēt nāvi

 
Pēteris Apinis: «Apjukums politiķos un ierēdņos ir tik liels, ka katru dienu viņi jūtas aicināti kaut ko slēgt un aizliegt. Tiek apkarots jebkurš cits viedoklis» ©Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Vienīgā alternatīva visas nācijas depresijai, šķiršanās epidēmijai, naida sēšanai internetā ir iet no mājas ārā, ievērojot distancēšanos, un kustēties, pārliecināts ārsts, ekspolitiķis un aktīvā dzīvesveida piekritējs Pēteris Apinis, kurš nekad nav baidījies izteikt savu viedokli, lai arī tas būtu nepopulārs vai varai netīkams. Neatkarīgās intervija ar P. Apini par ārkārtas situācijas ierobežojumiem un to, kā iespējami veselīgāk pārdzīvot šo laiku.

Neatkarīgā: - Politiķu rīcību Covid-19 ierobežošanā vēl nesen kritizējāt kā pārspīlētu, jo īpaši attiecībā uz sporta aktivitāšu un citu slimību ārstēšanas ierobežošanu. Kopš tā laika ierobežojumi pastiprināti, slēgti sporta klubi, ierobežota vairāku veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana. Ierobežojumu pretinieki tiek kaunināti, rosinot palūkoties uz to, kas notiek Itālijā, kur liela mirstība citastarp ne tikai tādēļ, ka tur ir salīdzinoši daudz vecu cilvēku, bet arī tādēļ, ka no inficēšanās netika pasargāti ārsti, netika laikus ieviesti pietiekami stingri ierobežojumi. Vai šajā situācijā tomēr labāka nav lieka piesardzība, vai tiešām esam pārcentušies?

Pēteris Apinis: - Es lūdzu visiem kustēties, sportot un rūpēties par savu veselību!

Salīdzināsim dažas bažas. Iespējas ieklepot citam vīrusu sabiedriskajā transportā un taksometrā, kā arī apgrābstot priekšmetus veikalos, ir tūkstoškārt lielākas nekā šo vīrusu iegūt, kopēji sportojot. Nav iespējams dabūt vīrusu, skrienot mežā vai spēlējot futbolu jūras krastā. Tenisa hallē vienlaikus spēlē četri cilvēki, bet katrā darbvietā četri cilvēki ir kopā blīvāk un ilgāk.

Sporta skolu slēgšana, sporta zāļu slēgšana, orientēšanās tautas sporta sacensību Magnēts un skriešanas sacensību Stirnu buks slēgšana liecina nevis par valdības politiķu un ierēdņu rūpēm par veselību, bet par viņu pilnīgu dezorientāciju situācijā un vēlmi parādīt vēl vairāk stingras rīcības imitāciju.

Latvijas īpatnība ir arī apstāklī, ka vispār netiek pieļauts un pat tiek apkarots jebkurš cits viedoklis, pat ja tas atšķiras no oficiālā par 10%. Nezinu nevienu profesionāli, kas vērstos pret distancēšanos, roku mazgāšanu, durvju rokturu, lifta pogu, klaviatūru, citu virsmu dezinfekciju, aizsarglīdzekļu lietošanu, savstarpējas komunikācijas laika ierobežošanu, bet valdības lēmums pārstāt ārstēt hroniskus slimniekus ambulatorajā praksē lielai kolēģu daļai šķiet apšaubāms.

-Vairāku veselības aprūpes pakalpojumu nesniegšana tiek pamatota ar mediķu aizsargāšanu no saslimšanas, jo, kā saka veselības ministre Ilze Viņķele, «mediķi pašlaik ir zelta vērtē». No otras puses, liela daļa šā vērtīgā resursa tiek turēta dīkstāvē, lai gan rindas uz dažādiem izmeklējumiem, konsultācijām, operācijām jau līdz šim bija mēnešiem un pat ilgāk. Jūsuprāt, bija iespējams veselības aprūpes sistēmas darbību organizēt citādi, vai tomēr nedrīkstam riskēt ar mediķu veselību, jābūt kuru katru brīdi gataviem tam, ka Covid slimnieki pārpludinās slimnīcas?

-Nekomentēšu šos lēmumus, jo tad varētu slēgt arī jūsu laikrakstu. Runāšu par alternatīvām. Jau šobrīd pasaulē daudzās valstīs ir izstrādātas vadlīnijas, kā sargāt medicīnas darbiniekus. Nosaukšu dažus punktus: medicīnas darbiniekiem, kas vecāki par 65 gadiem, kā arī tiem, kas vecāki par 50, bet paši slimo ar cukura diabētu, vēzi un vēl virkni hronisku slimību, nekomunicēt ar pacientiem tieši, bet tikai telefoniski vai internetā. Jebkuru sarunu ar pacientu reducēt līdz sešām minūtēm, dokumentus aizpildīt, receptes izrakstīt tad, kad pacients ir ārpus kabineta. Vecāka gadagājuma mediķus uz valsts rēķina nodrošināt ar pneimokoku vakcīnu; valstiski pilnībā apdrošināt medicīnas darbinieku veselību, proti, 100% ārstēšanu un «zaļo koridoru» gadījumā, ja medicīnas darbinieks saslimis epidēmijas laikā.

Ir ļoti daudz racionālu iespēju sargāt medicīnas darbiniekus, piemēram, Austrālijā attālināti konsultē 80% pacientus, turklāt to dara gan ģimenes ārsti, gan visu jomu speciālisti, un samaksa ir līdzvērtīga. Tiesa, ir neliela atšķirība starp mūsu e-veselības gatavību šādām konsultācijām un Austrālijas medicīnas digitalizāciju.

Manuprāt, nav svarīgāka uzdevuma kā neielaist Covid-19 universitātes slimnīcās. Lielā mērā šo iespējamo slogu noņēma ambulatorais dienests. Man šķiet, ka pēc pēdējiem valdības lēmumiem iespējama pārmērīga pacientu plūsma slimnīcu virzienā.

- Cik liela iespējamība, ka ierobežotās veselības aprūpes pieejamības dēļ no ielaistām vai neārstētām slimībām nomirst vai neatgriezeniskas sekas rodas vairāk cilvēkiem nekā no Covid? Vai tomēr satraukumam nav pamata, jo darbojas attālinātas konsultācijas, tiek sniegta neatliekamā palīdzība, palīdzība akūtos gadījumos un «saglabāti tie pakalpojumi, kuri ir dzīvību glābjoši un kuri nodrošina terapijas nepārtrauktību»?

- Jebkurā gadījumā cietīs tādi dispanserizācijas pasākumi kā regulāri acu ārsta, ginekologa, urologa apmeklējumi, kas bija galvenais slimību diagnostikas mehānisms - mums skrīnings darbojās lēni. Mēs zinām, ka mirstību no Covid-19, bet arī mirstību vispār nosaka sirds asinsvadu slimības, vēzis, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības un plaušu slimības. Lai nemirtu no Covid-19, cilvēkam ir jānormalizē cukura līmenis asinīs, holesterīna līmenis, jāārstē paaugstinātais asinsspiediens. Tikai savu slimību rūpīga ārstēšana, režīma ievērošana un nozīmēto medikamentu lietošana ļaus pārslimot Covid-19 vieglā vai vidēji smagā formā. Tātad es aicinu visus ārstus un pacientus lasīt Veselības ministrijas (VM) rakstītos vārdus, nodrošināt terapijas nepārtrauktību tieši tādā formā, ka ārstam ir iespēja kontrolēt un uzraudzīt hronisku slimību ārstēšanu. Ja to var izdarīt ar telefonkonsultāciju vai Skype - brīnišķīgi, ja ne, ir jātiekas ar savu ģimenes vai ārstējošo ārstu.

- Vai no šī formulējuma ir pilnībā skaidrs gan pacientiem, gan mediķiem, kuri pakalpojumi tiks atlikti, kuri ne, vai te nepastāv interpretācijas, neskaidrības?

- Latvijā teju visi likumdošanas un normatīvie akti tiek rakstīti tādā latviešu valodā, ka lielākā daļa cilvēku tos nesaprot. Vēl trakāk - likumdevējs, izpildītājs un uzraugošās institūcijas to katrs saprot un interpretē pilnīgi atšķirīgi. Slimības tikai ministrijā ir tikai akūtas vai hroniskas, tikai ministrijā cilvēkam slimo tikai viens orgāns, piemēram, sirds vai aknas. Cilvēks ir labāk vai sliktāk pašregulējošs organisms, tādēļ arī atšķirības starp akūtām muguras sāpēm un hroniskām muguras sāpēm nereti ir interpretācijas jautājums.

- Slimnīcu uzņemšanas nodaļās ir palielinājies pacientu pieplūdums. Cik ilgi tā var izvilkt?

- Tieši milzīgs pieplūdums slimnīcu uzņemšanas nodaļās bija galvenais iemesls hronisku slimnieku saslimstībai ar Covid-19 Itālijā un Spānijā. Ja onkoloģiskajā nodaļā vai insulta nodaļā sāk plosīties vīruss, tas kļūst par nāvējošu nelaimi. Valsts divi galvenie uzdevumi ir nepieļaut vīrusa izplatīšanos Austrumu KUS, Stradiņa KUS, lielajās reģionālajās slimnīcās, kā arī nepieļaut vīrusa izplatīšanos sociālās palīdzības namos. Līdz šim Latvija ar šiem uzdevumiem ir itin labi tikusi galā. Taču tālākai šā uzdevuma veikšanai nāksies pilnībā nošķirt slimnīcu un ambulatoros speciālistus - aizliegt slimnīcu ārstiem pieņemt ambulatori un arī uzņemšanas nodaļās, bet ambulatorajiem ārstiem - dežurēt slimnīcās. Katrā ziņā dažās Eiropas valstīs šādi rīkojas.

- Opozīcijas deputāti aicināja Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izveidot vadlīnijas sporta jomā ārkārtas situācijā. Vajadzētu? Toties IZM panākusi jaunus ierobežojumus - «atceltas visas organizētās sporta un atpūtas norises sporta klubos un ārpus tiem». Kā to vērtējat?

- Šobrīd apjukums politiķos un ierēdņos ir tik liels, ka katru dienu viņi jūtas aicināti kaut ko slēgt un aizliegt. Disciplinētajiem sportistiem ir visvieglāk kaut ko aizliegt. Pamēģiniet iemācīt taksistiem pēc katra braucēja dezinficēt taksometru vai pensionāriem nevizināties ar tramvaju no viena gala līdz otram! Man ir piedāvājums - atļaut Stirnu buku, bet ar atsevišķu startu, lai nedrūzmējas pie starta, ar katram iepriekš zināmu starta minūti. Nekas nav vienkāršāks kā apkopot rezultātus digitāli un visiem vakarā interneta portālā iepazīties ar savu sniegumu, salīdzināt ātrumu ne tikai kopumā, bet arī atsevišķos distances posmos.

Kas attiecas uz baseiniem un sporta zālēm, var ļoti precīzi noteikt, cik zālē vienlaikus var uzturēties sportotāju. Vīrusu pārnesei bīstamāka ir kopējā duša, bet dažu Eiropas vadošo klubu futbolisti viens otram vīrusus nodeva atjaunojošajā aukstajā vannā pēc spēles. Izrādījās, ka vīrusam sešu grādu ūdens temperatūra likās ļoti komfortabla.

- Citās valstīs arī tomēr tiek slēgtas ne tikai sporta bāzes, klubi, bet pat pilsētu parki, atpūtas vietas, spēļlaukumi nolūkā ierobežot vīrusa izplatību!

- Apjukuši politiķi nav Latvijas īpatnība. I. Viņķele neticami labi tolerē pozīcijas muļķu spiedienu, Uga Dumpis un Jurijs Perevoščikovs darbojas izcili un ir izturīgi kā monstri. Šobrīd pozīcijā ir deputāti un ministri, kas ar lielu prieku aizliegtu cilvēkiem vispār iznākt uz ielas, Rīgā ievilktu tankus, bruņmašīnas un policijas kordonus, kas ķerstītu un sodītu tos, kas uz veikalu gājuši pēc grāmatām, nevis pēc griķiem. I. Viņķelei ir izdevies salīdzinoši labi neitralizēt šo Saeimas mentu domāšanu.

Agri vai vēlu visi nepamatoti ierobežojumi noved pie cilvēku iedalījuma tajos, kam ir privātmāja ar pagalmu vai pat lauku viensēta - laimīgajos, un pārējos, kam atļauts sēdēt vien dzīvoklī vai kopmītnēs. Laimīgie ir tie, kam ir suņi, kurus drīkst izvest pastaigā, tie, kas māk skriet.

Viss ir jāvērtē salīdzinājumā - rotaļlaukumā bērns var saskarties ar cita bērna atstātu vīrusu uz pievilkšanās stieņa vai slīdkalniņa. Šī iespēja ir tūkstoškārt mazāka nekā saņemt vīrusu no iepirkumu ratiņiem, lifta pogām, durvju rokturiem, kodu pogām pie ārdurvīm, kafijas automāta pogām benzīntankos utt. Protams, Latvijā nav šādu pētījumu par vīrusu blīvumu, tā ka, iespējams, ar degvielas pistoli vīrusu pārneses nav. Un tomēr aizliegums bērniem spēlēt bumbu nozīmē tikai ierēdniecības raksturojumu. Normālam ierēdnim izpratni par sportu veido alus, televizors un dīvāns, un, ja ierēdnim neļauj skatīties NBA spēles, tad jāaizliedz sports visiem. Lielais sports nav sports veselībai, bet sports skatītājiem, savukārt skatītājiem Covid-19 dēļ nudien nav labi savākties pa 100 000 stadionā un bučoties pēc katriem gūtiem vārtiem.

- Sports palīdz ne tikai imunitātei, biežākā nāves cēloņa - sirds asinsvadu slimību mazināšanā, bet arī stresa un miega traucējumu mazināšanā, kas atkal ir būtisks imunitāti ietekmējošs faktors. Vai tiek pietiekami domāts par cilvēku veselības stiprināšanu kā vīrusa kaitējumu mazinošu līdzekli?

- Covid-19 karantīnas pasākumi Ķīnā radīja reālu depresijas un trauksmes epidēmiju. Manā rīcībā ir dati par dažādām valstīm, kur neiedomājami pieauga trankvilizatoru un miega līdzekļu patēriņš, palielinājās arī pašnāvību skaits. Vienīgā alternatīva visas nācijas depresijas, šķiršanās epidēmijas, naida sēšanas internetā mazināšanai ir iet no mājas ārā, ievērojot distancēšanos.

Šobrīd esam aizmirsuši tos skaitļus, kas stāsta, ka Latvijas iedzīvotāji sirgst no mazkustības, no aptaukošanās, no hiperholesterinēmijas, un šīs problēmas Latvijā katru gadu paņem simtiem un tūkstošiem dzīvību (daudz vairāk nekā pat sliktākajā scenārijā paņems Covid-19). Vīruss ir laiks, kad katram jādomā par savu veselību un dzīvību, bet dzīvība nozīmē kustību, vingrošanu, svaigu gaisu, normālu uzturu. Valdība patlaban ir nobijusies, un visvairāk baidās katrs no sava kaimiņa, salīdusi karantīnā un paģēr visiem karantinizēties. Lielā mērā tas ir nekorekti, jo bagātie ministri un deputāti savās privātmājās privileģētā stāvoklī spriež par cilvēkiem daudzstāvu namu dzīvoklīšos. Turklāt Rīgas centrā, pateicoties domes aktivitātēm, parki pārvērsti par ielām un autostāvvietām, koki izcirsti, pastaigu iespējas parkos reducētas, tostarp māmiņām ar bērniem ratiņos.

- Uz ielām policijai varbūt jāķersta nevis sportotāji, bet smēķētāji?

-Smēķētājus ķersta nevis policists, bet vīruss, kurš tos ved nevis uz iecirkni, bet uz krematoriju. Lielā mērā atšķirības mirstībā starp Itāliju un Vāciju nosaka fakts, ka Itālijā vecāka gadagājuma cilvēki daudzkārt vairāk smēķē.

Neatkarīgi no Covid-19 tālākās izplatības vīruss vispār un arī gada griezumā noteikti būs mazāks nāves iemesls nekā smēķēšana. Smēķēšana nogalina miljonus, vīruss tūkstošus. Un tomēr - tieši šim SARS 2 vīrusam īpaši patīk smēķētāju plaušas. Smēķētāja iespējas saslimt ar vīrusu ir daudzkārt lielākas nekā nesmēķētāja. Lielā mērā formula smēķēšana + Covid-19 nozīmē nāvi.

Jāatceras, ka arī pasīvā smēķēšana ir ļoti bīstama saistībā ar Covid-19, un arī elektroniskās cigaretes (neatkarīgi no tā - ar nikotīnu vai bez) ir ļoti bīstamas kombinācijā ar vīrusu.

- Kādas, jūsuprāt, vēl bez vientuļas skriešanas vai braukšanas ar velosipēdu būtu pieļaujamās aktivitātes ārā vai varbūt arī telpās tiem, kam nav nepieciešama karantīna vai pašizolācija?

- Skrienot garām citam skrējējam, vīrusus saslimšanai nepieciešamā prevalencē nevar dabūt nekādi. Sportisti ir visdisciplinētākā tautas daļa, kas precīzi ievēro noteikumus.

Svarīgākais slimības epidēmijā ir izvingrināt krūškurvi, plecu daļu, muguru un iegurni. Vislabāk to darīt, vingrojot speciālista vadībā. Dienvidaustrumāzijā, kur vingrošana lielās grupās ir ļoti populāra, tagad tā turpinās, bet visi vingro maskās vidēji trīs metru attālumā cits no cita.

Ilgus gadus mūsu sporta organizatori centušies demonstrēt savu rūpi par cilvēku veselību un kustību, organizējot pilsētu pusmaratonus vai ielu basketbolu, kur akcents ir liels pūlis, pilsētas mēra uzruna, zupa pēc finiša un pilsētas suvenīrs balvā. Tā tautas sportu saprot arī mūsu valsts vadītāji, kuri arī laiku pa laikam noskrien vai ar velosipēdu nobrauc kādu distanci, lai to parādītu Instagram.

Tautas sportisti sportiskas nodarbes veic nostāk no acīm un publicitātes, kas dod veselību, bet ne atskaiti. Šobrīd katra cilvēka uzdevums ir atrast iespēju, kā interpretēt aizliegumus un turpināt sportot. Bērniem nav sporta bez sacensības. Izslēdzot sacensību elementu, bērni zaudē interesi par sportu. Es aicinu tēvus savos dārzos ielikt basketbola grozus un rīkot sacensības savu bērnu draugiem, visiem saslēdzoties internetā. Nav ne vainas izpildīt metienus divas vai piecas minūtes no konkrēta attāluma, bet pie dažādiem groziem. Ja bērnam nav iespējas uzspēlēt treniņgrupā, to nevar aizliegt dārzā pie viena groza ģimenes lokā.

- Vai pēc šīs krīzes beigām būtu jāievieš kādi visaptveroši, paliekoši pasākumi, lai veicinātu cilvēku veselīgāku dzīvesveidu, imunitāti?

-Man šķiet, ka pasaulei šī Covid-19 krīze kaut ko iemācīs. Nekad agrāk uz Jūrmalas veloceliņa neesmu redzējis tik daudz skrējēju, nūjotāju, skrituļotāju, velobraucēju. Es ceru, ka arī pēc vīrusa eliminēšanās viņi turpinās aktīvi kustēties. Valdībai un pašvaldībām nāksies domāt par veloceliņiem un gājēju celiņiem, ne tikai mašīnu novietnēm un autobraucēju ērtībām. Cilvēki iemācīsies neklepot, nešķaudīt un arī nekliegt viens uz otru. Es ceru, ka mazināsies patērnieciskums un mantu kults. Un kopumā tas atstās paliekošas pēdas Latvijas iedzīvotāju attieksmē pret veselību. Es ceru, ka vīruss mazinās arī smēķēšanas postu, vismaz Ķīnas pieredze par to liecina.

Ja Dievs būtu vēlējies pagarināt cilvēku dzīvi, pārtraukt karus, teroru un slepkavības, tad viņš atsūtītu uz zemi SARS 2 vīrusu. Šobrīd mirstība uz zemeslodes ir samazinājusies, nevis palielinājusies, kā varētu šķist, raugoties ziņu virsrakstos, jo pasaulē ir apstājušies visi kari, pat Sīrijā pozicionāri ar opozicionāriem kopā iepērk maskas un cimdus. Pasaule tiek mazāk piesārņota, Venēcijas kanālos atgriezušās zivis, bet Uhaņā dzirdēti čiepstam zvirbuļi.