Aigars Rostovskis: Šobrīd ir jāizdzīvo, jāpārlaiž krīze, jāsolidarizējas

Par vīrusa raisītās krīzes pārdzīvošanas iespējām un nepieciešamajiem risinājumiem, daļu no kuriem šodien varētu apspriest valdības sēdē, Neatkarīgās intervija ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāju Aigaru Rostovski.

Neatkarīgā: - Jums ienāk informācija no uzņēmumiem par to, ar kādām problēmām viņi saskaras. Vai vispār vēl varam runāt par īpaši skartajām nozarēm, vai krīze jau aizgājusi pa perimetru un skar faktiski visu nozaru uzņēmējus?

Aigars Rostovskis: - Lielākā vai mazākā mērā tā skar vai skars visus, varbūt vienīgi pa kārtām. Pirmie triecienu frontāli sajuta tie uzņēmumi, kas saistīti ar tūrismu, ēdināšanu, jo, kad vīruss sāka izplatīties, valstis - noslēgties, cilvēki pārstāja ceļot, kaut kur braukt, pasākumi tika atcelti, viesnīcas tukšojās. Drīz sāka bremzēties arī pārvadājumi, un, apstājoties vienam, tad otram, seko domino efekts, lielai daļai uzņēmumu apgrozāmie līdzekļi beidzas, jo neienāk nauda un nevar maksāt izdevumus. Ietekmēti arī atsevišķi starptautiskie projekti, kur, piemēram, uzņēmums kaut ko būvē ārvalstīs, bet to vairs nevar darīt, jo darbinieki, kuri nereti ir no Latvijas, nevar pārvietoties.

- Krīze ir arī ražojošajiem uzņēmumiem? Kas notiek ar eksportu?

- Pirmajā brīdī atsevišķiem uzņēmumiem bija novērojams pat viņu produkcijas pieprasījuma pieaugums, kas bija saistīts ar to, ka Ķīnā krīze bija pāris mēnešus agrāk un daudzas starptautiskās piegāžu ķēdes, nesaņemot produkciju no Ķīnas, meklēja ražotājus citur. Pieprasījums pieauga arī tiem uzņēmumi, kuri ražo produkciju, kas nepieciešama tiešai krīzes risināšanai, bet šis ir ļoti šaurs segments. Viņiem īstermiņā varbūt viss ir kārtībā, bet tā ir tikai neliela daļa no ekonomikas. Tomēr arī tos uzņēmumus, kuriem pašlaik varbūt ir labāk, domino efekts sasniegs nedaudz vēlāk - viss būs atkarīgs no tā, cik ilgs būs ārkārtas stāvoklis.

Šī situācija uzdos fundamentālus jautājumus civilizācijai par to, kā tālāk dzīvot. Tagad cilvēki noslēdzas, kaut kā pārvarēs krīzi. Arī Ķīna parāda, ka ar vairāk vai mazāk stingriem noteikumiem, bet to var pārvarēt, izdomās vakcīnu un šo vīrusu ierobežos. Bet - ko darīsim, ja pēc laika parādīsies cits vīruss? Skaidrs, ka nevar visu laiku dzīvot noslēgtā teritorijā, mājās, jo, ja cilvēkiem nevar nodrošināt darbu un pārējo, veidojas sociālā sprādziena risks. Te ir fundamentāli jautājumi virusologiem, imunologiem, ko vispār ar šo iesākt. Šie ir tādi globāli civilizācijas izdzīvošanas jautājumi. Agrāk vai vēlāk no mājām būs jāiet ārā un jārosās, kaut vai lai sagādātu iztiku.

- Jo mazāk kāds rosās, jo traģiskāk ekonomikai, un ar laiku arī valstij mazākas iespējas palīdzēt.

- Tieši tā, viss ir saistīts! Ja visi zinātu, ka šis ir pirmais un pēdējais vīruss, nekas traģisks, pasēžam pāris mēnešus mājās, kaut kādas savas vajadzības un vēlmes ierobežojam un dzīvojam tālāk! Bet pasaule mainās, klimats mainās, dzīvnieki, malārijas odi pārvietojas, mutē, un būs jauni vīrusi. Jautājums ir globāls - ko ar to visu darīt? Sēdēšana mājās, norobežošanās nav ilgtermiņa risinājums. Labi, daļa var strādāt attālināti, bet ne tuvu visas industrijas.

- Arī - ja šodien kādi var strādāt, pēc laika jau vairs varbūt ne, jo nebūs kas pērk mana darba produktu.

- Viss ir saistīts. Šī krīze ir pārejas brīdis uz pilnīgi jaunu dzīvesveidu, ekonomiku.

- Viens jautājums par strādājošo uzkrājumiem jeb tauku kārtiņu, bet cik liela tā ir Latvijas uzņēmumiem? Cik ilgi tie varētu veģetēt?

- Katram tā tauku kārta, gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju līmenī, ir atšķirīga, bet vidēji, es teiktu, tie varētu būt divi trīs mēneši, kurus varētu izvilkt. Ķīnā viss sāka atdzīvoties pēc diviem, diviem ar pusi mēnešiem. Ja valsts reaģēs laikus, varam saglābt situāciju. Skaidrs, ka kaut kādas sekas, kā katrā krīzē, būs, tostarp arī pozitīvas, kas būs radušās no piespiedu uzvedības maiņas. Bet valstij obligāti jānāk iekšā ar naudas intervenci, ko jau dara un darīs vairums valstu, arī Latvija ar solīto miljardu eiro. Tagad ir jāsaprot, kurās pozīcijās kādu naudas apjomu ieguldīt. Visupirms vajadzētu parūpēties par uzņēmumu noturēšanu, jo, ja uzņēmumos naudas plūsma tiek saglabāta, tie spēj maksāt tālāk darbiniekiem, un mājsaimniecību līmenī cilvēki spēj dzīvot. Protams, visiem būs solidāri jāsavelk jostas - uzņēmumiem, darbiniekiem, bet arī valstij jāpiedalās. Arī jāsaprot, ka nauda, ko valsts ieguldīs, nav no nekurienes, tā palielinās ārējo parādu vai vēlāk būs jāņem nost no kādām izdevumu pozīcijām, bet šobrīd tas ir jādara. Ļaunāk būtu pieļaut daudzu uzņēmumu likvidēšanu, kas izpostītu uzņēmējdarbības vidi, kuras atjaunošana prasīs ilgāku laiku, lielākus zaudējumus.

Paralēli veselības lietām svarīgākais šobrīd ir saglabāt uzņēmumus.

- Par šā miljarda izlietošanu tā dēvētajā dīkstāves reglamentā vēl nav pilnīgas detalizācijas, tomēr otrdien valdība lēma, ka visvairāk skartajām nozarēm valsts varētu maksāt darbiniekiem atalgojumu 75% apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro. Jums ir padomā konkrētāki kritēriji?

- Risinājumus var nosaukt un piemērot dažādi, var apturēt nodokļu maksājumus, var iepludināt naudu, var maksāt daļu atalgojuma, galvenais, lai vismaz daļu no naudas krīzē cietušajiem uzņēmumiem iedod valsts, lai uzņēmumi var izvilkt šo maču. Tas ir šā brīža uzdevums vienoties par horizontālo risinājumu, kas būtu visiem pieejami, kas arī būtu godīgi. Ja ejam uz dīkstāves risinājumu, pasakām, piemēram, ka uz mēnesi atceļam darbaspēka nodokļus. Piemēram, no 1. aprīļa visi uzņēmumi varētu nemaksāt darbaspēka nodokli, kas ļautu uzņēmumiem samazināt izdevumus un samaksāt darbiniekiem vairāk, kuriem savukārt ir nauda aiziet uz veikalu un iegādāties pirmās nepieciešamības preces. Tuvākajā laikā apkoposim piemērus un idejas, kā palīdzība tiek sniegta citās valstīs.

Svarīgi arī izveidot valsts institūciju un uzņēmēju operatīvās reaģēšanas grupu, kas regulāri sekotu ārkārtas pasākumu ietekmei uz ekonomiku. Tajā varētu arī skatīt nestandarta gadījumus, kam nevar piemērot vispārīgu risinājumu.

- Bet, ja uzņēmuma darbība vispār apstājas, viņam neko nedod darbaspēka nodokļa atlaišana.

- Ir nozares, kuru specifika ļauj strādāt attālināti, tiem ienākumi ienāk, bet ir uzņēmumi, piemēram, viesnīcas, kur viss beidzas, tur jārod individuālāki risinājumi. Pieņemu, ka digitālie uzņēmumi, mobilie sakari funkcionē, operatori mainījuši varbūt klātienes darba režīmu, bet ienākumi ir, un viņiem svarīgi, lai cilvēkiem būtu nauda, ar ko samaksāt par pakalpojumu. Bet ir jābūt risinājumiem, piemēram, kaut kādām nozarēm uz krīzes periodu nav jāmaksā nodokļi, jāiesaldē visi izejošie maksājumi, lai pēc diviem trim mēnešiem tie var atsākt darbu. Vienkārši jāiesaldē viņu darbība.

- LTRK aicinājusi apturēt un uz gadu atlikt jaunās nodokļu izmaiņas. Ir kādas konkrētas izmaiņas no līdz šim izskanējušajām, kuras jaunajā situācijā nekādā gadījumā nebūtu ieviešamas?

- Te mērķis vairāk vērsts uz fokusēšanos uz ārkārtas krīzes situācijas risināšanu. Ja, paralēli risinot izdzīvošanas jautājumus, uzņēmumiem vēl jāuztraucas arī par to, kas būs ar jauniem nodokļiem, sāk pazust fokuss. Arī no valsts vadības viedokļa jākoncentrē visi spēki tam, kā saglabāt tautsaimniecību, nevis novirzīt enerģiju uz pašlaik nebūtiskākām lietām. Jāpārceļ gan Rīgas domes vēlēšanas, gan jāiesaldē nodokļu reformas un jāizvērtē arī citu reformu iesaldēšana uz laiku, kad tiksim galā ar krīzi. Krīze pati ienesīs dažādus jaunus risinājumus, tostarp nodokļu jomā, arī ekonomika būs citāda.

- Prasījāt dalīt slogu starp darba devēju, valsti un uzņēmēju slimības lapu apmaksā, kamēr Darba devēju konfederācija un arodbiedrību savienība aicināja nekavējoties nodrošināt darba nespējas lapu 100% apmaksu no valsts budžeta, ko valdība vismaz ar Covid-19 sasirgušajiem un līdz ar viņiem karantīnā esošajiem ar ārsta zīmi arī piekritusi apmaksāt.

- Dažādās nozarēs ir atšķirīga ietekme, par ko vēl informāciju apkopojam. Svarīgi saprast, ka būs nozares vai uzņēmumi, kuriem nekāds daļējs risinājums nelīdz, viņiem vajag 100% iesaldēt darbību, jo nekādu ienākumu nav. Ja viņiem ir darbinieki, tad vienīgais veids, kā viņus sociāli pasargāt, ir no valsts budžeta izmaksāt vienalga ko - pabalstus, darba nespējas lapas. Un, kamēr ir ārkārtas situācija un šo uzņēmumu darbība iesaldēta, jāparūpējas par to, lai uzņēmējiem šajā periodā nav nekādu maksājumu - ja ir kredīts bankā, lai to neprasa, procentu maksājumus neprasa, nodokļus neprasa, lai, cerams, pēc diviem mēnešiem viņi turpina funkcionēt. Ir arī uzņēmumi vai nozares, kuri var maksāt daļēji, tad te varētu būt šī kombinācija gan slimības lapu apmaksā, gan atalgojuma nodrošināšanā. Ir jāskatās pa nozarēm, jāstrādā daudz ar informāciju, tāpēc ļoti ceru uz minētās darba grupas izveidi, kura to arī varētu analizēt un piedāvāt risinājumus.

Uzņēmumiem šajā krīzes laikā varētu būt svarīga informācija par to, ka LTRK pēc paražu tiesībām izskata un piešķir force majeure izziņas, kuras tiek izskatītas noteiktā procedūrā un apliecina, ka uzņēmuma līgumsaistību neizpildes iemesls ir nevis ļaunprātība vai nolaidība, bet tiešām ārkārtas apstākļi. Tās uzņēmējiem noder tiesā un dod tiesības līgumsaistības nevis nepildīt, bet pildīt tās vēlāk. Tās varētu noderēt arī šajā krīzē, tostarp sarunās par valdības sniegto atbalstu. Pēc šādām izziņām var vērsties jebkurš uzņēmums, ne tikai kameras biedri. Pašlaik jau tiek izskatīti vairāki šādu izziņu pieprasījumi.

- Jūsuprāt, ar miljarda eiro intervenci pietiks vai vajadzēs vairāk?

- Viss ir atkarīgs no vīrusa ierobežošanas ātruma. Ķīnai tas prasīja apmēram divus mēnešus. Protams, te savu lomu spēlē arī tas, cik krasi un cik savlaicīgi bija ierobežojumi. Izskatās, ka Eiropas valstis sāk ieviest aizvien stingrākus noteikumus. Ja man liktu prognozēt, es teiktu, ka tie varētu būt divi trīs mēneši, un, ja tajos iekļaujamies, intuitīvi šķiet, ka ar miljardu varētu pietikt. Nav tā, ka ekonomika vispār nekustas, un, pat ja tā apstātos pilnībā, ar miljardu eiro, kas ir desmitā daļa no valsts budžeta, vienu mēnesi var izdzīvot. Ekonomikai daļēji kustoties, ar to varētu iztikt divus trīs mēnešus.

Bet, ja viss ieilgs, tad jau būs nepieciešami Eiropas Savienības vai plašāka līmeņa risinājumi, jo nav iespējams visiem vai vairumam ilgi sēdēt mājās.

- Kādi citviet Eiropā tiek plānoti intervences risinājumi, kurus mēs varbūt varētu pārņemt?

- Tos tuvākajā laikā apkoposim un piektdien iesniegsim Krīzes vadības padomei.

Kā jau minēju, ir idejas par visu nodokļu maksājumu vai konkrētu nodokļu maksājumu apturēšanu. Norvēģijā plāno banku kredītus ar valsts garantijām. Ja tā rīkotos arī Latvijā, uzņēmējs, kuram bremzējas bizness, bankā var aizņemties naudu ar valsts garantiju, tādējādi caur kredītu sistēmu pārciešot šo pārejas periodu.

- Bankas pēdējā laikā nebija ļoti atsaucīgas kredītu došanā uzņēmējiem. Ar valsts garantētiem kredītiem būtu citādi?

- Kur vēl labākas garantijas kā valsts - risks ir nevis banku, bet vairāk valsts, sabiedrības pusē! Valsts pat varētu kaut kādā ziņā bankām uzspiest kreditēšanu ar zemām likmēm uz ilgāku periodu. Tas arī ir veids, kā to caurumu bērt ciet. Ja uzņēmumiem ienāk nauda, pat ja viņi dažus mēnešus ir mīnusā, tiem ir nauda, ko maksāt darbiniekiem, kuri neuzsēžas uz sociālā budžeta. Naudas plūsmas un pievienotās vērtības apstāšanās dēļ veidojas ienākumu pārrāvums, ko var risināt dažādi - var tieši iedot, var aizdot naudu, var neprasīt naudu - jautājums, kurus instrumentus katra valsts izmantotos, lai aizbāztu caurumu.

- Vai valstij šajā laikā būtu jāsilda ekonomika, investējot infrastruktūrā, piemēram, siltinot ēkas, labojot ceļus, vai tagad tam nav naudas?

- Tīri ekonomiski tas ir pilnīgi pareizs piegājiens, tikai jāskatās no veselības drošības viedokļa. Kad ekonomika aug dabiski, valsts intervencei ir jābūt minimālai un lielā mērā jāpaļaujas uz tirgus procesiem, bet, kad ir lejupejoša ekonomika, vēlama valsts intervence, ko var darīt, kaut ko būvējot, siltinot... Tam šis būtu īstais brīdis. Te arī būtiski iespējami ātrāk apstiprināt Eiropas budžetu, tad būtu nauda nākamajiem septiņiem gadiem, tikai vajadzētu maksimāli mazināt birokrātiju, lai Eiropas nauda pēc iespējas ātrāk ieplūst Latvijā.

- No LTRK nāca arī priekšlikums uz laiku atcelt 2. pensiju līmeņa iemaksas, resursu novirzot uzņēmumu naudas plūsmas problēmu risināšanai. 2. pensiju līmenī jau tā ir pamatīgi zaudējumi līdz ar akciju tirgu dramatisko kritumu!

- Tā bija viena no neapstrādātām idejām, kura nāca pirmajā vilnī, kad vēl nebija informācijas par miljarda pieejamību ekonomikas glābšanai. Ir jāanalizē dziļāk sekas, potenciālie ieguvumi un zaudējumi, jāskatās arī, lai šī sistēma nesagāžas. Jāvētī visas idejas, kura no tām labāka, kura ne tik laba.

- Prasāt veikt Darba likuma grozījumus, nosakot par virsstundām piemaksu ne mazāk kā 50%, bet ne vairs 100%.

- Šobrīd objektīvi arī darbiniekiem jārēķinās, ka ir iestājušies jauni apstākļi, ekonomika slīdēs uz leju, un ir jābūt gataviem savilkt jostas gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem. Domājot par virsstundām un aizvietošanu, jāskatās arī no drošības viedokļa, ja kāds saslimis, inficējies, kādiem jāsēž karantīnā, lai kāds cits kādu brīdi var strādāt dubultā, neprasot dubultu samaksu. Tas būtu krīzes risinājums, ar domu, ka pēc tam viņu nomainīs cits darbinieks.

- Varbūt, kur vien var, nevis jāsamazina virsstundu apmaksa, bet jāiesaista jauni darbinieki, dodot darbu bez darba palikušajiem, kur vien tādi atrodami ar atbilstošām prasmēm?

- Protams! Uzņēmumi jau tās problēmas tāpat risinās, bet no valsts puses jāiedod daudz liberālāks regulējums, lai nav nevajadzīgas stīvēšanās. Šis nav īstais brīdis kādam mēģināt izspiest ekstra labumus, šobrīd ir vienkārši jāizdzīvo, jāpārlaiž šī krīze, jāsolidarizējas no visām pusēm.

- Prasījāt arī politiķiem nevirzīt tādus grozījumus, kas varētu negatīvi ietekmēt uzņēmējus. Ir bažas par kaut ko konkrētu, vai tā ir tāda vispārīga tēze?

- Vispārīga tēze, jo ierēdniecības un politiskā mašinērija nepārtraukti maļ, nāk kaut kādi politiskie uzstādījumi. Centrālais vēstījums ir koncentrēties uz vienu - krīzes pārvarēšanu. Viens ir veselības jomā, otrs - tautsaimniecības saglābšanā. Jo uzņēmumi saglabāsies iespējami labākā stāvoklī, jo ātrāk atkopsimies. Un vēlāk tas būs tieši saistīts ar veselības budžetu, jo nauda nodokļos jau nāk no uzņēmējdarbības - ja te pieļausim kļūdas, nākotnē būs mazāk ienākumi valsts budžetā, tostarp veselības budžetā. Tas ir stāsts par dējējvistu glābšanu - kā tām pārziemot, nenosalt, lai pēc krīzes sāk atkal dēt vairāk un lielākas olas.

- Vēl nesen dzirdējām par darbaspēka trūkumu, par ko tagad vairs nesūdzas. Vai te būs arī ilgtermiņa efekts?

- To grūti tagad prognozēt. Uzņēmumiem bija attīstības plāni, kas tagad būs jākoriģē, bet svarīgi, lai darbinieki nepazūd, lai tie pēc tam nav jāmeklē no jauna. Līdz ar uzņēmumu jāiesaldē arī darbinieki, jānodrošina tiem kaut kādi ienākumi.

- Kā vērtējat ekonomikas ministra Ralfa Nemiro noņemšanu situācijā, kad ekonomikā ir krīze?

- Protams, šis ne tuvu nebija labākais brīdis ministra maiņai. Dienestiem, kuri pieņēma lēmumu par pielaides neizsniegšanu ministram darbam ar valsts noslēpumu un par to informēja premjeru, bija jābūt ļoti spēcīgiem argumentiem, ka tas jādara šobrīd. Katrā ziņā brīdis nav labākais, jo daļas komandtiltiņa nomaiņa pārvarēt krīzi nepalīdz.