Izkārtnes maiņa Rīgas domē

Tieši pusnaktī uz piektdienu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mājaslapā parādījās paziņojums par Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atstādināšanu no amata. Sociālajos tīklos sākās diennakts stundai neparasta rosība. Ušakovs atlaists! Pilnīgi nepazīstami cilvēki virtuāli saskandināja iedomātas šampanieša glāzes, atzīmējot šo jaunumu, lai gan tas nebija nekāds pārsteigums nedz viņiem, nedz pašam Ušakovam.

Ušakova atstādināšanai ir vairākas plaknes - praktiskā, politiskā un tiesiskā. Rīdziniekiem vissvarīgākā ir praktiskā - vai Ušakova atlaišana uzlabos Rīgas domes darbu?

Iespējams, ka jā, jo Rīgas pārvaldība bija tālu no ideāla un tādās reizēs vadības struktūru sapurināšana parasti nāk par labu. No otras puses, Ušakova nomaiņa pret citu tā paša politiskā spēka personu, saglabājot pašreizējo domes sastāvu, nozīmē tīri dekoratīvas pārmaiņas ar mazu praktisko efektu. Tas gan nenozīmē, ka šis efekts nevarētu parādīties pēc kāda laika netiešā veidā, ja dažādu iekšējo procesu rezultātā mainītos spēku samērs pašā domē.

Ušakova atstādināšanas tiešais politiskais efekts atsevišķām politiskām figūrām var izrādīties atšķirīgs. Pats Ušakovs var iegūt vajāta cietēja tēlu, un viņš jau aktīvi strādā šajā virzienā, uzdodot sevi kā politisko oponentu sazvērestības upuri, kur galvenā viņa vaina ir «nepareiza» etniskā izcelsme. Pirms kāda laika, kad pats Ušakovs gluži negaidīti, pretēji agrāk solītajam paziņoja par kandidēšanu uz Eiroparlamentu, daļa viņa atbalstītāju savā pārliecībā nosvārstījās, un daudzi to uztvēra pat kā zināmu nodevību. Tagad, kad «valdošie», izmantojot valsts varu, atkal «abižo» mūsu Nilu, jāsaliedējas ciešāk ap mūsējo un nedrīkst ļaut viņam darīt pāri. Ušakovs var cerēt uz Kaimiņa efektu, kad pērnvasar partijas KPV LV līderu Artusa Kaimiņa un Ata Zakatistova arests rudens vēlēšanās rezultējās 16 Saeimas deputātu mandātos.

Arī VARAM ministrs Juris Pūce ar šo skaļo atstādināšanu ir paspodrinājis savas spalvas un var uzdoties par izlēmīgu ministru, kurš beidzot sadūšojies atlaist savu atbalstītāju vidū nīsto Ušakovu. Faktiski gan Ušakovs, gan Pūce no šīs politiskās izrādes būs tikai ieguvēji, jo Ušakovs jau apsolījis, ka šis Pūces lēmums tiks apstrīdēts tiesā, un uz šīs tiesāšanās fona abi varēs politiski zīmēties līdz pat EP vēlēšanām 25. maijā, pēc kurām pats jautājums un visa tiesāšanās atkritīs kā lieka un nevajadzīga. Līdz ar to tiesiskais aspekts šajā atstādināšanas procesā ir mazsvarīgs. Pavisam cita būtu tiesiskās plaknes nozīme, ja atlaista tiktu visa dome, par ko šobrīd vairs netiek runāts.

Ušakovam nākotne var rādīties samērā gaišās krāsās, bet to daudz grūtāk teikt par Rīgas domes pašreizējo koalīciju. Visas šīs peripetijas iesākās ar korupcijas skandālu uzņēmumā Rīgas satiksme, kurš pēkšņi nonāca zem dažādu iestāžu, arī mediju, lupas. Atklājās, ka daudzi deputāti noformēti par visai mistiskiem konsultantiem un tur saņem pieklājīgas algas. Pirmajā panikas vilnī šie «konsultanti» no Rīgas satiksmes un citām Rīgas pārraudzībā esošām kapitālsabiedrībām tika atlaisti, zaudējot būtisku savu ienākumu daļu.

Šie deputāti, kuriem strauji sašaurinājusies barības bāze, ilgstoši sēdēt «bada maizē» nevēlas. Viņos rūgst neapmierinātība, un šādā situācijā viņi var kļūt atvērti dažādiem piedāvājumiem. Ja Ušakova klātbūtne un personīgā autoritāte līdz šim viņus atturēja no kādas izšķirīgas rīcības, tad pēc 25. maija, kad Ušakovs būs laimīgi nogruntējies Briseles miera ostā, viņiem būs jāatbild uz jautājumu - ko darīt tālāk? Opozīcijas, mediju un, galvenais, tiesībsargājošo iestāžu uzmanība neatslābs arī turpmāk, un jauniem Rīgas vadītājiem nebūs viegli sameklēt visiem ienākumus zaudējušajiem jaunas siltas vietiņas.

Šajā situācijā pieaugs risks, ka vadošā koalīcija var sākt plaisāt, jo nedz Burovam, nedz Baraņņikam nav tādas autoritātes, lai ar dzelžainu tvērienu saturētu kopā šo visai raibo kompāniju. Pietiek trim koalīcijas deputātiem kaut ko apsolīt jaunajā koalīcijā, lai viss apvērstos ar kājām gaisā. Pagaidām tas var likties maz ticami, un šī nav pirmā reize, kad jau šķiet, ka ar koalīcijas vienotību ir cauri, bet šoreiz būs nomainījusies abu koalīciju veidojošo partiju augstākā vadība. Kā liecina pieredze, šādā situācijā viņu pēctečiem nav viegli noturēt agrāko vienotību. Tās arī varētu būt galvenās Ušakova atstādināšanas politiskās sekas, lai gan šeit sekas un iemesli ir sajaukušies vienā nebeidzamā, grūti atšķetināmā kamolā.