Šo rakstu biju iesācis jau pirms nedēļas, kad paklīda baumas par iespējamo Rīga mēra Nila Ušakova desantēšanos uz Briseli. Raksta nosaukums nebija diez cik oriģināls – Teflona Ušakovs. Man, tāpat kā daudziem citiem, šķita, ka Ušakova izredzes tikt ievēlētam Eiroparlamentā ir absolūti drošas un šāds gājiens no viņa personiskā izdevīguma viedokļa optimāls.
Šodien es par to, ka Ušakova izredzes tikt ērtā krēslā Briselē ir simtprocentīgi garantētas, nebūtu vairs tik pārliecināts. Ušakova teflonā ir parādījušās skrambas. Turklāt nevis kādas mikroskrambiņas, bet gan krietnas švīkas. Burvju šķidrauts, kurš viņu ilgus gadus sargāja no visām nepatikšanām, ir vienā naktī izgaisis. Mīla beigusies.
Turklāt pie vainas nav opozīcijas mūžīgie apvainojumi korupcijā, izšķērdīgumā un neprasmē saimniekot. Šīs lietas ir tieši tās, kuras Ušakova teflona slānim klāt neķeras. Ušakova kodolelektorātu tās neuztrauc, jo šī vēlētāju grupa ir svēti pārliecināta, ka Ušakova kritiķi (opozicionāri) ir tieši tādi paši un vēl sliktāki. Kāda jēga nomainīt Ušakovu pret Ķirsi, ja viņa partijas biedri, pēc Ušakova vēlētāja domām (objektīvai realitātei šeit ir otršķirīga nozīme), nacionālā mērogā sevi parādījuši kā vēl lielākus koruptantus, izšķērdētājus un saimniekot nepratējus.
Ziņa, ka Ušakovs grasās doties uz Briseli, spriežot pēc komentāriem krievvalodīgajos sociālajos tīklos, daudziem bija ārkārtīgi nepatīkams pārsteigums. Tas tika uztverts ne vairāk un ne mazāk kā nodevība. Mēs Tev, Nil, ticējām, bet Tu, kā sajuti pakaļu svilstam, tā bēdz krūmos. Tāds ir caurmēra vēstījums, ar kādu dalās kādreizējie Ušakova fani.
Būsim objektīvi. Par spīti tam, ka daudzi ir vīlušies, Ušakova atbalstītāju skaits nav mazs, un viņa izredzes tikt kārotajā Briseles krēslā joprojām ir augstas. Šeit mēs pilnībā abstrahējamies no jebkādām tiesvedībām, kuras var pilnībā izjaukt jebkuras polittehnoloģiskās konstrukcijas. Taču, ja Ušakovs atrod sev miera ostu Briselē, tad atklāts paliek jautājums - kas notiek ar Saskaņu un Rīgas domes koalīciju?
Pēc Rīgas satiksmes skandāla gan Rīgas domes koalīcija, gan tur vadošā partija - Saskaņa - atrodas acīm redzamā apjukumā, lai neteiktu - nokdaunā. Tikai opozīcijas līderu uzkrītošais vājums visu šo laiku ļāva koalīcijai noturēties uz kājām. Opozīcijas cerības, ka lēni gruzdošās pretrunas koalīcijas iekšienē uzliesmos ar atklātu liesmu, nav attaisnojušās. Vairākkārt ierosinātie uzticības balsojumi, cerot, ka kāds, kurš kādreiz kuluāru sarunās izteicis kritiskas piezīmes par domes vadību, izdomās mainīt savu politisko orientāciju un pārmetīsies potenciāli nākamās koalīcijas pusē, līdz šim nav devuši vēlamo rezultātu. Tieši otrādi, šie nesagatavotie ierosinājumi «uz dullo» tikai liecina par opozīcijas politisko neprofesionalitāti, infantilu nepacietību un iecerēto plānu nenopietnību. Nemitīgie, bet, galvenais, bezrezultatīvie (tātad bezjēdzīgie) Ķirša aicinājumi atkāpties, nolikt mandātu un tamlīdzīgi nerada tāda «uzvarētāja» iespaidu, kuram gribētos pieslieties kā nākamajam līderim. Drīzāk rada vēlmi no tāda zaudētāja turēties pa gabalu.
Opozīcijas vājums pašreizējai koalīcijai, protams, palīdz noturēties pie varas, bet neko vairāk. Gan Saskaņai, gan Gods kalpot Rīgai, ja šie politiskie spēki grib ilgtermiņā palikt uz Latvijas politiskās skatuves, ir jārada jaunas, stabilas platformas, uz kurām stāvēt. Līdz šim tie (arī GKR) balstījās uz Ušakova nenoliedzamo popularitāti. Ja Ušakovs teleportējas uz Briseli, tad šī platforma, ja ne pazūd pavisam, tad kļūst maza un nestabila.
Saskaņas mēģinājums alternatīvas platformas veidošanā - sociāldemokrātu birkas piekarināšana sev pie svārku atloka - nepārliecina. Ar to būs grūti atgūt vēlētāju uzticību. Neaizmirsīsim, ka Saskaņas pamatelektorātam ir alternatīva - Ždanoka, Mamikins & Co. Šai komandai Ušakova ķibeles ir kā medusmaize, un zināma daļa Ušakovā vīlušos pāries šajā nometnē. Iespējams, ka tas Saskaņas mērenākajam spārnam varētu pat nākt par labu, un partijai pavērtos iespēja atkratīties no «kremlinu» un «putinistu» šleifes. Tas, protams, neko negarantē, bet tomēr palielina izredzes šim Saskaņas spārnam pārskatāmā nākotnē izrauties no politiskās tabu zonas un nonākt valdībā. Taču pagaidām uzdevums ir - nesairt līdz Eiroparlamenta vēlēšanām.
