Redakcijas viedokļi

Andra Kulberga ministru kabinets plāno “uzsākt” (tā rakstīts valdības deklarācijā) jauna Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma izstrādāšanu. Neapmierinātība ar pašvaldību finansēšanas kartību ir jau kopš šī izlīdzināšanas fonda izveidošanas pirmsākumiem 1995. gadā. Pašreizējais likums tika pieņemts 2015. gadā, bet jau iepriekšējā, Evikas Siliņas valdība to bija iecerējusi mainīt. Tagad šo darbu sola turpināt arī Kulberga valdība.

Ziņu lentē virsraksts: “Biedrība: Dombravas izteikumi, ka viņu “neinteresējot visādas Eiropas normas”, apdraud Latvijas reputāciju”. Nav grūti iedomāties, kas tā par biedrību. Visticamāk, tā pati, kura piedalās agresorvalsts Krievijas un tās satelītvalsts Baltkrievijas organizētajā hibrīdkara operācijā pret Latvijas valsti un Eiropas Savienību, dažādos veidos palīdzot trešo valstu pilsoņiem nelegāli šķērsot Latvijas un ES ārējo robežu.

Dailes teātrī norībējis šīs priekšvēlēšanu sezonas grāvējs – politiskā drāma (traģikomēdija?) “Rīkojums nr. 2”. Izrāde par reāli notikušu politisku drāmu (traģikomēdiju?) Latvijas politikā 2011. gada vēlā pavasarī, kad amatu tikpat kā jau zaudējušais valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu.

Pēkšņā Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljona slēgšana (pusdienas laikā paziņo, ka viss – rīt paviljons vairs nestrādās) izgaismoja vairākas problēmas. Uzreiz abstrahēsimies no situācijas tiesiskā, tehniskā un arī politiskā aspekta, jo šie jautājumi nav šī raksta tēma.

Latvijā atzīmējamo dienu kalendārā 14. jūnijs gluži pamatoti un pašsaprotami atzīmēts kā sēru diena. Okupācijas varas noziedzīgo nodarījumu – 1941. gada 14. jūnija masu deportācijas – nevar un nedrīkst aizmirst. Šis Staļina režīma noziegums uz mūžiem paliks latviešu tautas vēsturē kā melnā diena. Par to nevar būt ne mazāko šaubu, un jebkādas diskusijas šajā jautājumā ir liekas.

Par aktuāliem notikumiem Lietuvā un Igaunijā “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir paaugstinājusi noguldījumu iespējas likmi par 0,25% līdz 2,25%, iezīmējot izšķirošu atgriešanos pie stingrākas politikas, jo karš Irānā ir pacēlis eirozonas inflāciju līdz augstākajam līmenim gandrīz trīs gadu laikā.

Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā tika saražots par 41,5% mazāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji. Otrā ceturkšņa dati tiks apkopoti jūlijā. Skaitlis ir iespaidīgs, ja vēl ņem vērā, ka 2025. gadā Latvijā saražotā spirta daudzums samazinājās par 32,4% salīdzinājumā ar 2024. gadu. Tik liels kritums, ja tas turpināsies, var pat jūtami ietekmēt plānotos valsts budžeta ieņēmumus – neiekasējot tik daudz, cik bija cerēts.

Pēdējās dienās uz Latvijas politiskās skatuves dēļiem parādījušās sen zināmas, bet kādu laiku mazāk redzamas figūras.  Ja dona Arigo Toro (bijušā Alda Gobzema) atgriešanās vērtējama kā zināms pārsteigums, tad bijušā valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska iesaistīšanās politiskajā cīņā bija sagaidāma. Viņa gadījumā galvenais jautājums bija cits – no kuras partijas viņš startēs?

Mākslīgā intelekta (MI) un kosmosa tehnoloģiju nozarē vistuvākajā laikā paredzami nozīmīgi notikumi.

Anglijā, Sauthemptonā, ieceļotājs indietis vārdā Vikrums Digva tiesā atzīts par vainīgu slepkavībā: viņš ar sikhu ceremoniālo nazi līdz nāvei sadūra universitātes studentu – astoņpadsmitgadīgo Henriju Novāku.

Saskaņā ar “Eurostat” datiem, Latvijā 2025. gadā vidējā neto alga (aprēķināta nosacītās vienībās, koriģējot pēc pirktspējas paritātes) palielinājusies virs Igaunijas rādītāja.

Jēkabpils pilsētas teritorijā ir ieklīdis lācis, svētdienas pievakarē informēja Jēkabpils novada pašvaldība. “Nemēģiniet lāci fotografēt, filmēt vai pievilināt. Pamanot lāci, saglabājiet drošu distanci un ļaujiet dzīvniekam netraucēti turpināt ceļu uz mežu,” brīdināja pašvaldība. Jautājums tikai, cik daudz pats lācis “klausīs” pašvaldības lūgumam “netraucēti turpināt ceļu uz mežu”, vai tomēr “turpinās klīst pa pilsētu”.

Arī Igaunijā un Lietuvā šobrīd notiek saspringti iekšpolitiskie procesi – par to “nra.lv” kaimiņvalstu preses apskats.

Andris Kulbergs savas jaunās valdības pirmajā, svinīgajā sēdē paziņoja, ka drīzumā rīkošot speciālu Latgales drošības problēmām veltītu valdības izbraukuma sēdi. Pagaidām vēl nav noteikts konkrēts datums un vieta, bet tam arī nav nozīmes. Tāpat skaidrs, ka tas būs simbolisks pasākums ar domu: mīļie latgalieši, mēs par jums domājam un rūpējamies. Padomājiet un parūpējieties arī jūs par mums. Kaut vienu reizi gadā. 3. oktobrī.

“Tūrisma nozare šobrīd piedzīvo smagāko krīzi kopš pandēmijas laika. 2026. gada vasaras sezona Latgalē faktiski ir iznīcināta,” teikts Latgales tūrisma asociācijas atklātajā vēstulē, kas nosūtīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un Latvijas valdībai. Dronu incidenti, šūnapraides trauksmes paziņojumi un NATO iznīcinātāju aktivizēšana radījuši sabiedrībā nedrošības sajūtu. Ne tikai ārzemju tūroperatori masveidā atceļ ceļojumus uz Latgali, to dara arī Latvijas iedzīvotāji. “Jūtamies nodoti,” teic Ludzas novada tūrisma centra vadītāja Līga Kondrāte.

Vakar Saeimā tika apstiprināta jaunā Andra Kulberga valdība. Lai arī tai nav paredzēts ilgs darba mūžs, tai ir visas iespējas sevi parādīt un sevi apliecināt. Pirmām kārtām ar to, ka tās darbi neatšķiras no vārdiem, kas ir mūsu valdību (plašākā izpratnē visas politiskās šķiras) nelaime. Ar vārdiem Rīgā, ar darbiem – aizkrāsnē.

Šodien Saeimā tiks apstiprināta jaunā, Andra Kulberga valdība. Lai arī tai nav paredzēts ilgs darba mūžs, to gaida ļoti nopietni un sabiedrībā ilgi gaidīti darbi. Pirmām kārtām konceptuālie. Budžeta optimizācija (taupības pasākumu ieviešana praksē) un lielāka skaidrība par abiem “baltikiem” – “Rail Baltica” un “airBaltic”. Visnotaļ aptuvenā frāze “lielāka skaidrība” jau dod ieskatu, ka nekāda konkrēta skaidrība, visticamāk, nebūs. Un varbūt labi, ka tā, jo ir situācijas, kad steiga un pārlieka izlēmība var nodarīt lielāku kaitējumu nekā lēnas nogaidīšanas taktika.

Pēdējo dienu dronu “nejaušie” lidojumi Latvijas debesīs pastiprinājuši trauksmes izjūtas iedzīvotājos. Pagaidām vēl ne tik stipri, lai kristu panikā. Tomēr bažām par cilvēku garīgo veselību jau ir nopietns pamats.

Pretēji prognozēm Andra Kulberga valdību ir izdevies izveidot neparasti ātri un, galvenais, viegli. Tikpat kā bez jebkādām skaļām domstarpībām, savstarpējām pretenzijām un pārmetumiem. Šis apbrīnojamais miers ir īpaši neparasts, ja ņemam vērā gan gaidāmo vēlēšanu tuvumu, gan arī partijām piedāvāto krēslu sadalījuma neatbilstību to deputātu skaitam parlamentā.

Andra Kulberga valdība pretēji prognozēm veidojas neparasti raiti un viegli. Bez acīmredzamas sprunguļu mešanas riteņos. Vismaz pagaidām.

Kārtējo pārsteigumu, šoreiz pozitīvu, sagādāja ASV prezidents Tramps. Viņš paziņoja, ka nosūtīs uz Poliju 5000 karavīru papildus tiem 10 000, kas Polijā jau ir. Pirms tam Pentagons apgalvoja, ka ASV apturēs papildu karavīru sūtīšanu uz Poliju. Šis paziņojums izraisīja satraukumu gan Polijā, gan NATO austrumu bloka valstīs, norādot, ka Polija ir vienmēr bijusi uzticama partnere un ASV sabiedrotā. Kādā veidā Trampa jaunais lēmums ietekmēs Latviju? Par to jautājām Jānim Sārtam, Artim Pabrikam un Igoram Rajevam.