Degvielas tirgotāji šonedēļ ir nodemonstrējuši cirka cienīgu ekvilibristiku, vispirms paceļot cenu, bet ceturtdien to nolaižot. Tomēr akcīzes nodokļa samazināšana Latvijā no 1. oktobra dīzeļdegvielai un benzīnam ir radījusi satraukumu gan Igaunijā, gan Lietuvā. Igauņu satraukums ir mierīgs, bet lietuvieši satraucas ne pa jokam.
Saeima 24. septembrī pieņēma grozījumus Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā, kas ir pavisam īsi: 4. pantā aizstāt pirmajā daļā skaitli “396” ar skaitli “330”; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā “(3) Akcīzes nodokļa pagaidu likme svinu nesaturošam benzīnam, tā aizstājējproduktiem un komponentiem ir 490 euro par 1000 litriem”. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 30. septembrī izsludināja, un 1. oktobrī tie stājās spēkā.
Visos plašsaziņas līdzekļos šajā sakarā tika vēstīts: “Sagaidāms, ka dīzeļdegvielas un benzīna cena mazumtirdzniecībā samazināsies par astoņiem centiem litrā, ja degvielas tirgotāji pilnā apmērā pārnesīs nodokļu samazinājumu uz degvielas cenu.”
Un tavu brīnumu! 1. oktobrī degvielas cena tik tiešām ir samazinājusies par astoņiem un dažviet pat vairāk nekā par 10 centiem litrā. Tikai mazliet komiski ir tas, kā šis samazinājums ir noticis. Nedēļas sākumā lielākajās degvielas uzpildes stacijās (DUS) cena tika strauji skrūvēta augšup, dīzeļdegvielas cenai pārsniedzot 2,23 eiro par litru. Otrdien dažā DUS bija pat 2,234, kas ir jauns rekords. Trešdien dažviet varēja vērot interesantu dīzeļa cenu - 2,222. Arī 95E markas benzīns gandrīz visās DUS bija zem diviem eiro.
Toties ceturtdien, 1. oktobrī, bija patērētājam daudz tīkamāki cipari! “Circle K” tīklā 95E markas benzīns - 1,973, dīzeļdegviela - 2,105; “Neste” tīklā 95E benzīns - no 1,929 līdz 1,953, dīzeļdegviela - no 2,085 līdz 2,101 eiro litrā. “Viada” 95E markas benzīnu tirgoja par 1,877 eiro litrā, bet dīzeli - par 2,037. Tiesa gan tas bija pumpis Rīgā, Ulmaņa gatvē, kur nav klāt nekāda veikala.
Vērojot kopējo cenu dinamiku, var teikt, ka lielākajā daļā DUS cenas atgriezās apmēram tajā līmenī, kāds bija ap 27. septembri. Šīs nedēļas sākuma cenu pacelšana, lai to nolaistu lejup tieši 1. oktobrī, izskatās kā “bērna blēdība” - nu tik “viltīgi”, tik “viltīgi”... Taču neko sliktu nevar teikt - degvielas tirgotāji parāda, ka uzvedas rātni un ir klausījuši Saeimu un valdību, piepildot viņu prognozes.
Akcīzes nodoklim ir savas īpatnības - to degvielas tirgotāji jau ir samaksājuši, kad iepirka degvielas krājumus. Līdz ar to patiesais efekts no akcīzes nodokļa samazināšanas būs aprēķināms pēc kāda laika, kad DUS būs izpārdevušas iepriekš ar augstāku nodokļa likmi iepirktos krājumus.
Tiktāl degvielas tirgotājiem taisnība, taču sivēni viņi tomēr ir.
Akcīze dīzeļdegvielai jau tika samazināta 1. aprīlī no 467 eiro uz 396 eiro par 1000 litriem.
Konkurences padome ir analizējusi iepriekšējo akcīzes samazinājumu un secinājusi, ka gala patērētāju cenas saruka vidēji par 4,95 centiem litrā, kas atbilst aptuveni 58% pārnesei no teorētiski iespējamā samazinājuma.
Lielākais cenu kritums bija redzams pirmajā nedēļā pēc izmaiņām, bet vēlāk tas stabilizējās vēl mazākā apmērā - ap 53% jeb 4,52 centiem litrā.
Gara acīm var jau redzēt, ka arī jauno akcīzes nodokļa samazinājuma efektu savos maciņos autobraucēji varēs gaidīt ar maisu - pārnese būs, taču ne tik liela, kā tiek lēsts teorētiski. Degvielas tirgotājiem ir 101 atruna, kāpēc praktiskā pārnese ir knapi puse no teorētiskās: Hormuza šaurums, Ukraina, dīzeļdegvielas deficīts Eiropā, “Brent” jēlnaftas cenu svārstības biržā, degvielas cenu svārstības Eiropas “Platts” etalonam, algas, elektrība, nodokļi, loģistikas izmaksas, valūtu konvertācija un labi vēl, ka ne arī sojas pupiņu cena Brazīlijā.
Varētu viņiem norādīt, ka 2026. gada 1. jūlijā tika samazināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) maizei, putnu gaļai, olām un pienam no 21% uz 12%. Un tur pārnese uz cenu samazinājumu ir pat pārsniegusi plānoto. Tātad lielveikali ir bijuši godīgi un jauki.
Bet arī uz to degvielas tirgotājiem ir attaisnojums, ka PVN nav tas pats, kas akcīze, un vispār viņi tikai apgroza milzu summas, bet peļņa ir maza, maziņa - labi ja 10% no degvielas cenas.
Samazinot degvielas akcīzes nodokļa likmi uz trim mēnešiem (no 2026. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim), negatīvā ietekme uz valsts pamatbudžeta ieņēmumiem tiek prognozēta 14,4 miljonu eiro apmērā. Tas varbūt nav pārāk traki, ja vien degvielas cena samazināsies, autobraucēji būs priecīgi un efekts tautsaimniecībai būs plauksmes un augsmes virzienā.
Latvijas pasākumus pret degvielas cenu celšanos Igaunijā un Lietuvā uztver ar bažām, ka pierobežas iedzīvotāji tagad tik to vien darīs kā brauks uz Latviju piepildīt bākas, jo Latvijā būs lētāk, taču Ne Igaunija, ne Lietuva pagaidām gan nav sekojusi Latvijas piemēram.
Igaunijā tiek sagaidīts akcīzes un pārdošanas nodokļa ieņēmumu kritums 2026. gada ceturtajā ceturksnī, jo daļa patēriņa pārcelsies uz Latviju. Tas daļēji arī tāpēc, ka PVN Latvijā ir 21%, bet Igaunijā - 24%.
Tomēr Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi turpina uzskatīt, ka akcīzes nodokļa samazināšana ierobežotā valsts budžeta apstākļos nav iespējama. Tā vietā, lai samazinātu nodokļus, Igaunijas valdība premjerministra Kristena Mihala vadībā iepriekš lēma tikai atsaukt plānoto energoresursu akcīzes nodokļa palielināšanu, lai pasargātu patērētājus no globālā cenu kāpuma.
Reaģējot uz situāciju reģionā un degvielas cenu kāpumu, Igaunijas opozīcijas politiķi (piemēram, Centra partijas līderis Mihails Kelvarts) ir vērsušies pie valdības ar aicinājumu sekot kaimiņu piemēram. Tiek ierosināts pagaidām samazināt Igaunijas PVN likmi degvielai no 24% uz 13% un dīzeļdegvielas akcīzi no 42,8 līdz 33 centiem litrā
Taču tā ir opozīcija, kas ceļ trauksmi un visu ko piedāvā. Pozīcija var to laist gar ausīm. Mazliet citāda situācija ir Lietuvā...
Lietuvas finanšu ministrs Taurims Valis ir publiski kritizējis un apšaubījis Latvijas lēmumu lietderību un ilgtspēju, norādot, ka šāds solis valsts budžetam ir pārāk dārgs. Lietuvas valdība prioritāri izskata mērķtiecīgākus un sociāli taisnīgākus atbalsta pasākumus. Kā viens no risinājumiem tiek apsvērta 50% atlaides piemērošana sabiedriskā transporta biļetēm (vilcieniem un starppilsētu autobusiem), kas sniegtu labumu plašākam iedzīvotāju lokam.
Bet tā tas bija līdz pat pēdējam laikam, taču nupat no Lietuvas sāk nākt aizvien vairāk ziņu, ka Latvijas lēmumiem tomēr ir fani Lietuvas Seimā, un nevis šur vai tur, bet pašā valdošajā koalīcijā. Septembra beigās par nodokļu mazināšanas tēmu sākas plašas diskusijas, kurās Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības politiķis, Eiropas parlamenta deputāts Aurēlijs Veriga, kuram ir liela ietekme uz savas partijas Seima frakciju, visnotaļ silti ieteica sociāldemokrātiem pavērtēt cenu atšķirības. Viņš norādīja, ka gadījumā, ja Lietuva nereaģēs uz tām, tie, kuri patērē lielu daudzumu degvielas, varētu izvēlēties to iegādāties citās valstīs. Viņaprāt, augstākas degvielas izmaksas skars pārvadātājus un galu galā atspoguļosies pārtikas preču un pakalpojumu cenās.
Valdošās koalīcijas partneri - Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība un Demokrātu savienība "Lietuvas vārdā" - uz sociāldemokrātu priekšlikumiem ir sākuši raudzīties skeptiski, tā vietā ierosinot pievērsties kaimiņu piemēram un ieviest pagaidu pasākumus.
Pašlaik E 95 benzīns Lietuvā maksā ap 1,96 par litru, bet Polijā - 1,82 eiro.
Ir bijuši periodi šogad, kad atšķirība bija vēl prāvāka. Lietuvas autobraucēji, kas dzīvo ne pārāk tālu no Polijas robežas, piekopj tradīciju apmeklēt kaimiņzemi, lai piepildītu tur bākas un vēl arī kādu kanniņu.
Dzirdot par jauno akcīzes samazinājumu Latvijā, daļa Seima deputātu ir nopietni satraukušies, ka briest “otra Polija” - tagad arī Lietuvas ziemeļu iedzīvotāji sāks masveidā braukt pāri robežai, lai atstātu naudu Latvijā. Lietuviski Latvija pašlaik tiek saukta tā, ka var padomāt, ka runa ir par kādu mīlīgu meteni - “Antra Lenkija”.
Bija laiks, kad Polijā degviela maksāja stipri vairāk nekā Lietuvā, taču pēc kara sākuma Tuvajos Austrumos Polija samazināja degvielai gan PVN, gan akcīzi.
Un tad vēl ir tāda lieta, ka Polijas vadošais valsts kontrolētais naftas pārstrādes un mazumtirdzniecības uzņēmums "Orlen" ieņem ļoti lielu tirgus daļu. "Orlen" periodiski ir samazinājis savas mazumtirdzniecības uzcenojuma robežas, lai Polijas patērētājiem nodrošinātu mākslīgi zemākas cenas, nekā to noteiktu brīvā tirgus dinamika kaimiņos esošajās Baltijas valstīs.
Lietuvas prese analizē situāciju tā, ka pagaidām vēl ir pāragri apgalvot, ka Latvija kļūs par “otru Poliju”. Viss būs atkarīgs no faktiskajām mazumtirdzniecības cenām pēc 1. oktobra, raksta SVARBUZINOTI.lt. Pat samazinot akcīzes nodokli, degvielas galīgo cenu joprojām ietekmēs naftas tirgi, vairumtirdzniecības cenas un mazumtirgotāju lēmumi. Turklāt pati Latvija atzīst, ka plānotais astoņu centu samazinājums tiks panākts tikai tad, ja pilns nodokļu samazinājuma ieguvums tiks nodots galapatērētājam. Tomēr signāls Lietuvai ir skaidrs. Sākot ar oktobri, kaimiņvalsts vismaz trīs mēnešus apzināti samazinās degvielas nodokļus. Ja tas radīs pietiekami lielu atšķirību galīgajās cenās, jautājums vairs nebūs tikai par to, cik lietuvietis maksā par degvielas litru. Tad būs jāvērtē, kurā robežas pusē autovadītāji tērē savu naudu un kuras valsts budžetā nonāk nodokļi par šiem pirkumiem, komentē Lietuvas portāls.
