Par šīs nedēļas Igaunijas un Lietuvas aktuāliem notikumiem “nra.lv” kaimiņvalstu plašsaziņas līdzekļu apskats.
Igaunijas valdošo koalīciju veido divas liberālās partijas - premjerministra Kristena Mihala vadītā Reformu partija un partija "Igaunija 200".
Pēc divu deputātu (Mēlisa Kīli no Reformu partijas un Kaleva Stoičesku no "Igaunija 200") izstāšanās no partijām koalīcijas mandātu skaits Rīgikogu ir sarucis no 52 uz 50 vietām (no 101 kopējā deputātu skaita), un tā darbojas kā mazākuma valdība.
Pašreizējā divu partiju formātā koalīcija strādā kopš 2025. gada marta, kad no tās tika izslēgta Sociāldemokrātiskā partija.
Tomēr brašā valdība jau tagad ir iesniegusi Rīgikogu 2027. gada budžetu, kas paredz pensiju palielinājumu par 5% un publiskā sektora darbinieku atalgojuma paaugstinājumu par 3%. Valdība neplāno samazināt degvielas akcīzes nodokli, kā tas ir izdarīts Latvijā.
“Kā rīkosies opozīcija?” cenšas izdibināt “Postimees”.
Opozīcijas partijas "Isamaa" (“Tēvzeme”) priekšsēdētājs un Rīgikogu Valsts budžeta kontroles īpašās komisijas vadītājs Urmass Reinsalu tiešraidē atbildēja uz “Postimees” jautājumiem.
Pēc viņa vārdiem, jaunais budžets apliecina, ka "haoss" turpināsies: budžeta deficīts pieaugs, valdības prognozes ir nereālistiskas, un ekonomikas izaugsme tiek uzturēta tikai ar aizņemtiem līdzekļiem. Politiķis atzina, ka budžets tiks pieņemts; pateicoties sociāldemokrātu atbalstam, premjerministram Mihalam un viņa vadītajai mazākuma valdībai ir nodrošināts vairākums. Pēc 2027. gada marta vēlēšanām partija "Isamaa" plāno pārstrādāt budžetu un pieņemt papildu (negatīvo) budžetu. Tas, protams, ja “Isamaa” tiks pie teikšanas.
Pēc Reinsalu domām, valdība neko nedara, lai risinātu situāciju, ko radīs "dārgā" ziema un jauns, neizbēgams inflācijas vilnis. Viņš lēš, ka Veselības apdrošināšanas fondam draud ievērojams deficīts. Reinsalu atbalsta ideju par apgrozījuma nodokļa samazināšanu pirmās nepieciešamības pārtikas precēm, sākot no 2027. gada 1. jūlija (ja valdību vadīs "Isamaa"). Viņš arī ir pārliecināts, ka jaunās valdības pirmo 100 dienu laikā būtu iespējams pieņemt likumu par automobiļu nodokļa atcelšanu ar atpakaļejošu spēku - no 2027. gada 1. janvāra. Sarunas fragmenti:
- Premjerministrs Kristens Mihals apgalvo, ka "plāns darbojas": ekonomika augs, un deficīts samazināsies. Ko jaunajā budžetā saskata opozīcija?
- Atklāti sakot, haoss turpināsies. Ir acīmredzams, ka nākamo četru gadu laikā deficīts pieaugs straujāk, nekā tika prognozēts iepriekšējā budžeta stratēģijā. Ir paziņots, ka deficīts sasniegs 4% no IKP, tomēr Igaunijas Bankas budžeta padome ir apšaubījusi plāna par papildu līdzekļu piesaisti reālismu. Manuprāt, tas ir tikai kārtējais valdības blefs. Un tā, protams, ir nopietna problēma. Runājot par ekonomikas izaugsmi - palūkosimies uz ilgtermiņa perspektīvu. Nodokļu haoss un inflācija (kas šobrīd tiek kontrolēta tikai šķietami) pēdējos gados ir sagrāvuši uzticību ekonomikas un IKP izaugsmei. Tas ir bijis smags trieciens! Raugoties nākotnē - lai gan valdība prognozē aptuveni 2% ekonomisko izaugsmi, to pilnībā anulēs 4% budžeta deficīts. Patiesībā visu izaugsmi nodrošina aizņemti līdzekļi. Mūsu mērķis pēc 2027. gada vēlēšanām ir izstrādāt reālistisku budžetu un dot ekonomikai pozitīvu signālu, lai veicinātu izaugsmi un sasniegtu 5% rādītāju. Šobrīd viss ir atkarīgs no energoresursu cenām. Diemžēl valdībai nav risinājuma šim jautājumam.
- Deviņpadsmit ES valstis ir samazinājušas akcīzes nodokli; kā ir ar mums?
- Valdība pagaidām nesūta šādu signālu, un tā ir bezatbildīga rīcība. Pat 10% gāzes cenu kāpums palielina inflāciju par 0,6%. Taču jau tiek runāts par to, ka nākotnē gāzes cenas varētu pieaugt par 50%. Tas nozīmē, ka apkures sezonā saskarsimies ar jaunu inflācijas lēcienu. Protams, tas ir negatīvs signāls gan sabiedrībai, gan ekonomikai kopumā. Atklāti sakot, premjerministrs Mihals šo budžetu tagad pieņems ar sociāldemokrātu balsīm. Tā kā sociāldemokrātiem nav nodoma rosināt neuzticības balsojumu Mihalam, valdībai faktiski ir vairākums. Tā ir pašu sociāldemokrātu sirdsapziņas lieta. Esmu pārliecināts, ka pēc vēlēšanām - ja vien vēlētāji mums dos mandātu - šis budžets būs jāpārskata.
- Tātad jūs pārstrādātu budžetu pēc marta vēlēšanām?
- Jā, tas būs nepieciešams. Un attiecībā uz milzīgo deficītu, kas iestrādāts šajā budžetā, mums pēc 2027. gada vēlēšanām būs jāizstrādā grozījumi budžetā, lai risinātu iztrūkuma problēmu. Glābšanas dienestu darbiniekiem, policistiem un skolotājiem algu fonds pieaugs par 3%, savukārt pensionāriem pēc aprīļa indeksācijas paredzēts 5% pieaugums.
- Ko jūs piedāvāsiet, un no kurienes tikts ņemts finansējums?
- Runājot par pensionāriem, viss būs atkarīgs no ekonomiskās izaugsmes. Tas, vai Mihala valdība viņus atbalstīs vai nē, šo procentuālo rādītāju neietekmēs. Tātad, ja ekonomika neaugs, pensionāri zaudēs naudu - tieši tāpat, kā tas ir noticis vairākkārt iepriekšējos gados. Tieši papildu ekonomiskā izaugsme ļaus nodrošināt pensiju pieaugumu. Runājot par policistu, glābšanas dienestu darbinieku un skolotāju atalgojumu - viņi noteikti uzskata, ka valdība ir lauzusi doto solījumu. Īpaši skolotāji jūtas pievilti. Uzskatu, ka 2027. gadā mums ir jāatjauno patiess dialogs ar sabiedrību, tostarp ar šīm konkrētajām grupām. Diemžēl valdība ir faktiski sagrāvusi dialogu, kas pastāvēja vēl pirms dažiem gadiem.
- Ministru prezidents ir norādījis, ka budžeta bilanci parlamentā vairs nevar mainīt. Kādas tad izmaiņas šajā posmā var ierosināt partija "Tēvzeme"?
- Mēs noteikti virzīsim savus priekšlikumus. Praktiskā ziņā vissvarīgākais jautājums tuvākajos mēnešos ir energoresursu cenas. Tāpat mēs ierosināsim samazināt administratīvos izdevumus, ņemot vērā pārmērīgo budžeta deficītu.
Tāds, lūk, situācijas vērtējums no opozīcijas politiķa skatapunkta!
Vēl “Postimees” raksta, ka, lai gan Igaunijas valsts budžets ir strukturēts pa darbības jomām - kā dēļ ne vienmēr ir skaidrs, kam tieši tiek tērēta nauda -, izrādās, ka pašām ministrijām ir detalizēts pārskats par izdevumiem.
Igaunijas valsts budžets ir balstīts uz darbībām, nevis izdevumiem; tas nozīmē, ka līdzekļi tiek piešķirti, galvenokārt ņemot vērā konkrētas darbības un mērķus. Tādēļ bieži vien nav skaidrs, kam tieši tiek tērēta konkrētā publiskā finansējuma summa. Piemēram, Ekonomikas un komunikāciju ministrija (MKM), kuru vada Līna Vahtrasa (Reformu partija), nākamgad piešķirs 585 000 eiro Dzimumu līdztiesības un vienlīdzīgas attieksmes komisāra birojam. Lai gan valsts budžeta paskaidrojuma rakstā ir izklāstītas biroja un komisāra vispārīgās funkcijas, nav iespējams precīzi noteikt, kā šie līdzekļi tiek izlietoti. Lai iegūtu patiesu priekšstatu par finanšu plūsmām, ministrijas savā ikdienas darbībā līdztekus uz darbībām orientētajam budžetam izmanto arī pieeju, kas balstīta uz izdevumiem; tā skaidri parāda konkrētās summas un to, kur nauda tiek novirzīta.
Kā ziņoja raidījums “Aktuaalne Kaamera”, enerģētikas ministrs Erki Keldo ceturtdien valdībai prezentēja pārskatu par situāciju enerģētikas tirgū, iezīmējot cenu kāpuma riskus šajā ziemā un iespējamos atbalsta pasākumus iedzīvotājiem gadījumā, ja strauji pieaugs enerģijas izmaksas. Valdība apsprieda iespējamos pasākumus, kas būtu veicami, ja enerģijas cenas sasniegtu ļoti augstu līmeni. Tomēr tas automātiski nenozīmē, ka atbalsts tiks sniegts. Kā norādīja Klimata ministrija, būs jāpieņem atsevišķs lēmums par palīdzības nepieciešamību, kā arī par tās nosacījumiem un finansējumu. Valdība atzīmēja, ka nepieciešamība pēc valsts iejaukšanās lielā mērā būs atkarīga no laikapstākļiem gaidāmajā ziemā.
Igaunijas un citu valstu mediji šonedēļ ziņoja, ka Igaunijas varas iestādes secinājušas - augusta vidū notikušo ļaunprātīgo dedzināšanu aizsardzības tehnoloģiju uzņēmuma “Milrem Robotics” izmantotā ēkā Tallinā pasūtījuši Krievijas specdienesti.
Igaunijas Drošības policijas KAPO vadītājs Margo Pallosons norādījis, ka tas bijis pirmais šogad Igaunijā īstenotais uzbrukums, kas veikts Krievijas specdienestu uzdevumā. Aizdomās par dedzināšanas veikšanu aizturēti trīs Latvijas pilsoņi, kuri septembrī nodoti Igaunijai.
Igaunijas valdība otrdien paziņoja, ka, pamatojoties uz KAPO rīcībā esošo izlūkošanas informāciju un tās izvērtējumu, tai ir pietiekams pamats ar pilnu pārliecību secināt - 15. augusta naktī notikušais uzbrukums “Milrem Robotics” objektam Tallinā bijis Krievijas Federācijas specdienestu pasūtīts sabotāžas akts.
Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals norādījis, ka incidents nav uzskatāms par izolētu noziedzīgu nodarījumu, bet gan par daļu no plašākas Krievijas darbības Eiropā. Igaunijas valdības vērtējumā Maskavas mērķis ar šādām operācijām ir iebiedēt Eiropas valstis un panākt, lai tās mazinātu atbalstu Ukrainai un spiedienu pret Krieviju.
Jau nedēļu nerimst diskusijas par Lietuvas Aizsardzības ministrijas (KAM) rīkoto svinīgo pasākumu, kas izmaksāja gandrīz 48 000 eiro. Kritika tiek vērsta pret ministru Robertu Kauņu. Premjerministrs Mindaugs Sinkevičs pauž uzticību ministram, taču prezidenta kanceleja savu nostāju šajā jautājumā vēl nav paudusi. Portāla “LRT.lt” aptaujātie politikas analītiķi uzskata, ka šis gadījums neliks Kauņam zaudēt ministra amatu, taču svinību sekas viņu vajās vēl ilgi.
Pagājušajā nedēļā ziņu portāls “Lrytas.lt” vēstīja par Aizsardzības ministrijas rīkotu svinīgu pasākumu, kas izmaksāja ievērojamu summu. Gandrīz 48 000 eiro lielie izdevumi ministrijas darbinieku ballītei izraisīja gan premjerministra M. Sinkeviča, gan prezidenta un citu politiķu kritiku. Dažus aizvainoja ne tikai pasākuma izmaksas, bet arī ministra sākotnējā reakcija uz situāciju. Tiklīdz parādījās ziņas par ballīti, R. Kauņs ne tikai noraidīja kritiku, bet arī izteica negaidītu salīdzinājumu. "Mēs dažkārt sakām, ka būtu labi, ja mums būtu prezidenta lidmašīna - galu galā lidošana būtu ērtāka. Taču tas ir ļoti dārgi," sākotnēji sacīja R. Kauņs. Tomēr vēlāk viņš mainīja savu nostāju un atzina, ka pasākuma plānošanas gaitā ne viss tika paveikts pienācīgi. Gan premjerministrs, gan prezidenta kanceleja gaida turpmākus ministra paskaidrojumus; valsts vadītāja padomnieks pat atteicās atklāt, vai ministrs joprojām bauda prezidenta uzticību. "Prezidents tiksies ar aizsardzības ministru un pārrunās šo jautājumu," otrdien radiostacijai “Žinių radijas” sacīja padomnieks Vaids Augustinavičs. Pirmdien pats Valsts prezidents Gitans Nausēda atteicās televīzijas kanālam LNK atklāt, vai joprojām uzticas R. Kauņam. Valsts vadītājs paziņoja, ka gaida no ministrijas vadītāja atvainošanos un skaidrojumu par radušos situāciju.
“Aš Šakilas O’Nylas. Aš labai laimingas,” ieradies Lietuvā, sacīja leģendārais amerikāņu basketbolists Šakils O'Nīls. Video ar šo frāzi strauji izplatījās arī starp Latvijas interneta sociālo tīklu lietotājiem. Tas nozīmē: “Esmu Šakils O'Nīls. Esmu ļoti laimīgs”, un viņš to pasaka skaidrā lietuviešu valodā. Vēl viņš tikpat skaidri prot pateikt “Ačiū!” - “Paldies!”. Ierodoties Lietuvā, Šakils O'Nīls atcerējās Arvīdu Saboni kā vienu no saviem iecienītākajiem basketbolistiem jaunībā. Pēc četrkārtējā NBA čempiona vārdiem, lietuvietis bija labākais spēlētājs pasaulē vēl pirms došanās uz NBA. Otrdien Viļņā O'Nīls runāja arī par Lietuvas basketbola nākamo paaudzi, prognozējot spožu nākotni Matam Buzelim. NBA leģenda viesojas Lietuvā pēc “Nord Security” uzaicinājuma; septembrī O'Nīls kļuva par uzņēmuma produkta “NordVPN” globālo vēstnieku. Preses konferencē Viļņā viņš atbildēja uz jautājumiem, kas skāra ne tikai šo sadarbību. Basketbolists stāstīja par savām cīņām pret Saboni, laiku, kad bija komandas biedrs ar Židrūnu Ilgausku, kā arī par iepazīšanos ar Buzeli. Vēlāk tajā pašā vakarā O'Nīlam bija paredzēts doties uz Kauņu, lai noskatītos spēli starp "Žalgiris" un "Olympiacos" komandām. O'Nīls pievērsis uzmanību Sabonim jau ilgi pirms tam, kad viņi tikās NBA laukumā. Viņš spilgti atcerējās 1988. gada olimpiskās spēles Seulā, kurās PSRS izlase - ar lietuviešu spēlētāju sastāvā - pusfinālā pieveica ASV komandu. Amerikāņu vienībā spēlēja Deivids Robinsons - basketbolists, kuru Šakils O'Nīls tolaik dievināja. "Sabonis bija viens no maniem iecienītākajiem spēlētājiem manā jaunībā. Pēc tā, ko viņš nodarīja manam elkam Deividam Robinsonam, es vēlējos atriebties. Kad mēs spēlējām viens pret otru, varēja šķist, ka viņš man nepatīk, taču tā nebija," preses konferencē sacīja O'Nīls. Pēc viņa vārdiem, pat pirms nokļūšanas NBA Sabonis spēlēja tādā līmenī, kas ļāva viņu uzskatīt par labāko pasaulē. O'Nīls atcerējās gan lietuvieša prasmi piespēlēt, gan to, kā viņš spēlēja pret amerikāņiem. "Tolaik viņš bija labākais spēlētājs pasaulē. Es vēroju šo garmataino vīru, kurš izpildīja iespaidīgas piespēles, un domāju: “Kas tas par cilvēku?'" atcerējās bijušais centra spēlētājs O'Nīls.
“Nord Security” ir starptautisks kiberdrošības un digitālo privātuma risinājumu uzņēmums, kas vislabāk pazīstams ar savu populāro virtuālā privātā tīkla (VPN) pakalpojumu “NordVPN”. Uzņēmumu dibināja lietuviešu uzņēmēji Toms Okmans un Eimants Sabaļausks, un tas ir kļuvis par vienu no Baltijas reģiona slavenākajiem tehnoloģiju "vienradžiem" (uzņēmumiem, kuru vērtība pārsniedz miljardu dolāru).
